Saruna ar politologu, LU asociēto profesoru Ivaru Ījabu par politiski piesātināto vasaru, Rīdzenes sarunām, spiedienu uz Valsts prezidentu, Vienotības likteni, jaunu partiju veidošanos un dažādu politisko spēku izredzēm nākamā gada vēlēšanās.
- Parasti vasara ir politiski klusais periods. Šovasar par politisko notikumu trūkumu nevar sūdzēties - nopludinātās Rīdzenes sarunas, parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide, jaunu politisko kustību pieteikums. Vai varam runāt, ka ir sākusies nākamruden paredzēto Saeimas vēlēšanu kampaņa?
- Vienlaikus tās ir arī atskaņas par nupat kā aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām, jo šogad tās bija tādas kā sagatavošanās spēles, kurās katrs varēja uzrādīt kaut kādu rezultātu un zīmēt nākotnes scenārijus. Vasara ir karsta arī tāpēc, ka Saeima tikai daļēji ir brīvdienās, jo turpinās darbs pie nodokļu likumu pieņemšanas. Tomēr tā ir tikai iesildīšanās diezgan asai rudens sezonai. Augusta beigās tiek dibināta viena partija, savukārt Vienotībai ir kongress, un daudzas lietas sāks virzīties ātrāk nekā tagad.
- Tieši kurā aspektā?
- Pieļauju, ka nebeigsies spiediens uz Valsts prezidentu attiecībā uz to, ka vajag rīkot vēlēšanas agrāk.
- Vai tas nozīmē, ka pastāv iespēja, ka tiek rosinātas ārkārtas vēlēšanas?
- Uz to tiek radīts spiediens. Ja paskatāmies, uz ko strādā Jaunā konservatīvā partija (JKP), un redzam ņemšanos ap prezidentu saistībā ar tā sauktajām oligarhu sarunām, tad šie ļaudis, kas to dara, būtu ieinteresēti, lai vēlēšanas notiktu agrāk.
- Tātad pastāv iespēja, ka vēlēšanas notiek nevis nākamā gada oktobrī, bet…
- …nākamā gada pavasarī. Tiek iniciēta tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu. Teorētiski tas ir izdarāms. Tomēr es nesaku, ka tas notiks. Mēs runājam par to, ka ir tāds spiediens, jo prezidents pārāk viegli nepadodas tādām iniciatīvām, bet, ja paskatāmies uz tām vēstulēm, kas nāk uz prezidenta kanceleju, un klausāmies, ko saka daži politiķi, ka šī Saeima esot jāatlaiž, tad tas joprojām ir spēkā. Taču tā ir tikai viena politiskās cīņas komponente. Domāju, ka realitātē mums būs kārtējās vēlēšanas nākamā gada oktobrī. Otrs moments saistīts ar to, ka partiju ainava varētu būtiski mainīties tajā flangā, ko nosacīti varētu uzskatīt par labēji moderniski eiropeisku. Proti, viss, ko tradicionāli esam saistījuši ar Vienotību. Pašas Vienotības liktenis acīmredzot izšķirsies 19. augustā (partijas kongresā), kad redzēsim, ko viņi piedāvās kā partijas jauno vadītāju. 26. augustā tiek veidots jaunais pasākums ar joprojām vēl īsti nesaprotamo nosaukumu (darba nosaukums - Par). Visi šie spēki kaut kādā brīdī paskatīsies savus reitingus un ievēros, ka tie nemaz nav tik spoži, tāpēc jāmēģina taisīt kādas apvienības. Tas būs darbs, kurš, visticamāk, tiks izdarīts līdz nākamā gada pavasarim. Noteikti būs ņemšanās ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju, un zemkopības ministram nav vieglas dienas priekšā, jo viņam liktenis ir lēmis iegadīties būt tajā pozīcijā, ko gribēs uz vēlēšanām izmantot kā ZZS vājo vietu. Ņemot vērā, ka ZZS ir salīdzinoši labi reitingi, ņemšanās var būt liela, un nebrīnīšos, ja rudenī būs pieprasījumi par viņa demisiju.
- Vai tas nozīmē, ka šiem spēkiem izdosies pārbīdīt politisko darba kārtību no sadzīviski tautsaimnieciskās sfēras (nodokļi, budžets, reformas) uz «antioligarhisko», kur spriedīs, ko kurš ir runājis un vai vispār ir runājis? Vai būs iespējams uzturēt šo tēmu vēl veselu gadu?
- Domāju, ka tiks daudz darīts, lai tas tā būtu. Tas jau nav nekāds noslēpums, ka notiek kaut kas līdzīgs mēģinājumam pārspēlēt pat ne 2011. gada scenāriju, bet 2010. gada scenāriju, kad visi apvienojās un devās pret Saskaņu. Ja paskatāmies uz trim galvenajām tēmām, tad viena ir ģeopolitiskais apdraudējums, kas būs svarīga jebkurās vēlēšanās, otrs temats ir viss, kas saistās ar Rīdzenes sarunām. Diemžēl tas, kas saistās ar nodokļiem, pensiju sistēmas ilgtspēju un tamlīdzīgām lietām, varētu palikt ēnā.
- Šobrīd Rīdzenes sarunu tēmu aktīvi izspēlē partija, kuras «reklāmas seja» ir Strīķe. Politika ir ļoti smalka padarīšana. Vai Strīķe spēs gadu līdz vēlēšanām izturēt, nesavārot kaut kādas sabiedrisko attiecību ziepes?
- Tas lielā mērā atkarīgs no tā, vai [JKP nominālais vadītājs Jānis] Bordāns, kurš politikā nav pirmo dienu, spēs abus šos KNAB izmeklētājus ielikt kaut kādā rāmī.
- Mēs ļoti labi zinām, kā Strīķi gribēja likt rāmjos dažādi KNAB priekšnieki. Vai Bordāns ir tas cilvēks, kurš viņu var ielikt kādā rāmī?
- Viņš acīmredzot zināja, uz ko iet. Lai gan ir jau Latvijas reģionu apvienības (LRA) pieredze ar Artusu Kaimiņu. Viņiem arī likās, ka varēs viņu kontrolēt, bet beigu beigās viss beidzās ar milzīgu skandālu. Šobrīd viņus visus trīs (Bordānu, Strīķi un Jurašu) motivē viens mērķis, un šī mērķa vārdā viņi ir gatavi sevi ierobežot. Tajā mirklī, kad viņi būs ienākuši 13. Saeimā, tad gan varētu iet mati pa gaisu un kas tik vēl ne. Šobrīd… nebūsim naivi, Rīgas dome viņiem ir vajadzīga par tik, par cik. Kas attiecas uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju, tad neatceros nevienu komisiju, kura būtu devusi politiski viennozīmīgi interpretējamus rezultātus. Tur būs daļa, ka tā ir KNAB izmeklētāju vaina un viņi ir atbildīgi; tur būs tādi, kas neatlaidīgi mēģinās velt to visu virsū ģenerālprokuroram, tā ka tur būs ļoti daudz trokšņa.
- Kāds ir visu šo pasākumu stratēģiskais plāns?
- Šobrīd ir liels spiediens vēlreiz izspēlēt 2010.-2011. gada scenāriju. Pareizāk sakot, šo abu scenāriju sintēzi. 2010. gads bija raksturīgs ar to, ka Jaunajam laikam bija jātur Dombrovska valdība, bet reitingi nebija īpaši augsti, un tad viņi taisīja to lielo platformu, kur visi tika aicināti sēsties mūsu laivā. Tur arī sanāca Pilsoniskā savienība, Sabiedrība citai politikai, lietussargi utt. Savukārt 2011. gads iegājis vēsturē ar Zatleru un viņa nepārprotami savtīgi motivēto gājienu ar Saeimas atlaišanu, un labiem reitingiem viņam pašam. Jāsaprot, ka 2011. gadā par Zatleru cilvēki balsoja ne tik daudz tādēļ, ka viņš bija pret oligarhiem, bet gan tādēļ, ka viņš bija atlaidis Saeimu. Viņš bija varonis tajā ziņā, ka bija parādījis visai pārējai politiskajai elitei vidējo pirkstu. Šobrīd mums tādas figūras nav. Vienlaikus ir kaut kādi mazi grupējumi, kuri uz ziemas pusi paskatīsies savos reitingos un sāks slēgties kopā, lai taisītu kaut ko līdzīgu Vienotībai 2.0 ar pavisam citu nosaukumu, lai šādā veidā spēlētu to spēli, kas bija 2010. gadā.
- Pēc jaunā vēlēšanu likuma jaunu partiju jāpaspēj nodibināt līdz rudenim.
- Jā, bet Latvijā viegli darāma ir partiju apvienību taisīšana, tā ka mēs vēl redzēsim visādus brīnumus. Dažādi startapi, kā mēdz moderni teikt, ir parādījušies daudzi - gan Pūce, gan Viņķele, gan Bordāns, gan Bondars ar droši vien kaut kādām ambīcijām. Vēl jau ir tie, kas paliks pāri no Vienotības, un arī vēl pati Vienotība. Tur vēl būs diezgan liels bars.
- Cik liela politiskā vilkme ir jaunajam Pavļuta projektam?
- Pavļuts ir profesionāls menedžeris, kurš labi orientējas sabiedriskajā domā. Viņa politiskā karjera ir pietiekami gara, jo to viņš ir sācis Tautas partijā, tad tur ir bijis gan Jaunais laiks, gan Vienotība, gan Zatlers. Tagad kārtējais pasākums, kur viņš ir pirmajā lomā. Viņš ir pietiekami apdāvināts un inteliģents cilvēks, bet viņš nav ideoloģiski motivēts. Ja šo partiju gribam saukt par liberāļiem vai tamlīdzīgi, tad Pavļuts nav ideologs, viņš vairāk ir tehnokrāts.
- Dažkārt viņu salīdzina ar jauno Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Vai viņš velk līdz Latvijas Makrona titulam?
- Jautājums ir, vai viņš pats sevi redz šādā kapacitātē? Pavļuts ir cilvēks, kurš daudzas lietas var saprotami izskaidrot. Cita lieta, cik viņš ir motivējošs? Ja gribi būt Makrons, tad tev ir jābūt ar uguni acīs, lai cilvēki būtu gatavi tev sekot. Nešaubos, ka Pavļuts ir spējīgs vadīt lielu organizāciju, tajā skaitā partiju. Vai viņš ir spējīgs mobilizēt cilvēkus, par to es neesmu drošs. Svarīgāk, ka tur [kustībā Par] ir daudzi, kas sevi redz gan kā sieviešu, tā vīriešu Makronu. Vai Ilze Viņķele ir cilvēks, kurš grib atrasties kaut kāda Makrona bekvokāla pozīcijā?
- Daudziem Latvijas vēlētājiem, kuri par politiku īpaši neinteresējas, bet sevi pieskaita pie tā saucamās inteliģences, ļoti svarīgs ir latviešu intelektuālo līderu viedoklis. Vai jaunā Pavļuta partija var cerēt uz latviešu intelektuālās elites vēju burās?
- Esmu piesardzīgi skeptisks, jo viņi darbojas augstas konkurences apstākļos. JKP varētu būt spējīgāka mobilizēt šos inteliģences pārstāvjus. Turpat ir arī Pūces pasākums ar Žagaru un tamlīdzīgiem cilvēkiem.
- Šobrīd galvenie triecieni tiek vērsti pret ZZS, kas valdībā ir vadošā partija. Ko ZZS var likt pretī?
- Skaidrs, ka visa šī kampaņa, kas saistīta ar «oligarhu sarunām», ir vairāk vērsta tieši pret Lembergu, nevis ZZS. Galvenie tur ir žurnāls Ir, kas šīs sarunas publicē, un JKP. Šiem cilvēkiem tas ir pašmērķis - sašķobīt Lemberga pozīcijas. Vai ZZS ir gatavi kaut kā distancēties no Lemberga? Esmu vairāk vai mazāk drošs, ka nē. ZZS reitings jūlijā ir nokrities par pusprocentu vai procentu, kas nozīmē, ka viņu elektorāts ir samērā imūns pret šādiem skandāliem. Savas pozīcijas ZZS kā varas partija varētu stiprināt, ja viņiem būtu virkne uzrādāmu darbu, kurus jaunie veidojumi uzrādīt nevar.
- Līdz Saeimas vēlēšanām vēl vairāk nekā gads un daudz kas var mainīties, bet ko var jau diezgan droši prognozēt tagad?
- Būs trīs lieli spēlētāji, kas nosedz diezgan lielu laukumu. Saskaņa būs turpat ar apmēram tikpat lielu deputātu skaitu, bet tikt koalīcijā viņiem nav izredžu. Arī tēvzemiešiem būs savas padsmit deputātu vietas, un arī ZZS būs tuvu tam pašam rādītājam, kas tiem jau ir. Viņiem varētu būt lielākā frakcija no tā saucamajām latviskajām partijām. Tie kopā ir 55-65 mandāti, bet paliek vēl 35-45 mandāti, un kā tiks sadalīti tie? Tas arī lielā mērā noteiks to, vai ZZS turpinās valdīt. ZZS būs jācenšas kapitalizēt to, kas ir sasniegts - gan nodokļos, gan veselībā. Ja ZZS tīri labi pārdzīvoja 2011. gadu, kad viss tas trieciens gāja pār viņiem, tad arī šo vēlēšanu ciklu viņi pārdzīvos bez katastrofāliem zaudējumiem.
- Kādas ir Vienotības izredzes izķepuroties un pārvarēt triju vēlēšanu ciklu lāstu?
- Esmu diezgan skeptisks par šī zīmola - Vienotība - dzīvotspēju. Kas attiecas uz cilvēkiem, kas tur ir, tie nekur nepazudīs. Vai nu tur būs diezgan liela evakuācija uz alternatīvo platformu, vai arī būs radikālas pārmaiņas pašā Vienotības struktūrā. To rādīs 19. augusta kongress, un primāri to noteiks, kas tiks ievēlēts par valdes priekšsēdētāju. Dažas kandidatūras ir pilnīgi bezcerīgas, piemēram, Vilnis Ķirsis, citas ir cerīgākas, piemēram, Krišjānis Kariņš. Iespējams, Vienotība ar biroju Basteja bulvārī pazudīs, bet kaut kāds cilvēku korpuss paliks, kurš vienkārši tā neies mājās.
- Vēlētājiem politiķu staigāšana īpaši pie sirds neiet, un viņi gaida īsti jaunas sejas, nevis vecos vēžus jaunās kulītēs. Vai ir iespējams, ka parādās kādas jaunas figūras, kuras līdz šim nav tikušas pieminētas kā potenciālās politiskās zvaigznes?
- Šis ir tas stāsts, kad mums ir jānosauc konkrēts cilvēks, jo esmu skeptisks par to, ka var būt kāds potenciālais līderis, kuru nezinām. Ja mums viņš nenāk prātā, tad viņš visdrīzāk nenāk prātā arī lielākajai daļai Latvijas sabiedrības. Ir viens superstārs, kurš droši vien nepazudīs no Latvijas publiskās telpas - tas ir Egils Levits, kurš netaisās visu mūžu dzīvot Luksemburgā. Viņš varētu būt pietiekami iedvesmojošs tēls, bet, manuprāt, šis nav viņa mirklis, un viņš arī nav izpildvaras vadītājs. Tas ir zināms rādītājs, jo tam gaidāmajam superstāram būtu jāvada valdība.
- Ekonomiskā situācija Latvijā ir samērā laba. Varbūt nekāda revolūcija nav jātaisa un jauni līderi nav jāmeklē?
- Ja runājam par personālijām, tad Kučinskim nebūtu problēmu turpināt vadīt valdību arī ilgāk, bet lieta ir tā, ka partiju sistēma ir vāja. Mēs to redzam visur Eiropā, ka partijas brūk kopā, un tajā mirklī, kad brūk struktūras, tad parādās vieta jebkam. Piemēram, Artusam Kaimiņam Latvijas gadījumā. Var jau mesties virsū ZZS un mēģināt to struktūru nobrucināt, bet kas savāktu viņu vēlētājus, ja ZZS kaut kādu iemeslu dēļ pazustu? Tie noteiktu nebūtu liberāļi vai kas tamlīdzīgs. ZZS var patikt vai nepatikt, bet tā ir struktūra, kura ir prognozējama. Tajā mirklī, kad mērķtiecīgi strādājam uz pastāvošo struktūru jaukšanu, tad jādomā, kas tajā vietā varētu parādīties. Par ko balsos tie, kas nobalsoja par ZZS? Dažkārt, karojot pret kaut kādām struktūrām, mēs radām melno caurumu, kuru vēlāk aizpilda dies’ vien zin’ kas.
- Rudenī Saeimā tiks skatīts budžets, kurš iet kopā ar nodokļu paketi un lielā mērā skar arī pašvaldību finansējumu. Tur būs vēl vicošanās. Cik lielā mērā esošā koalīcija ir vienota noturēt Kučinska valdību un apstiprināt visus ar budžetu un reformām saistītos likumprojektus? Vai no Vienotības atšķēlies piecnieks turpinās atbalstīt koalīcijas lēmumus?
- Ja runājam par piecnieku, tad tur mēs varam mierīgi gaidīt kaut kādas nepatikšanas, tāpēc ka nestāstiet man, ka viena jauna partija, kura grib iet uz nākamā gada vēlēšanām, varēs atrasties citas partijas frakcijā, balsot līdzi un turēt vēl divas Saeimas komisijas. Tas līgums, kas tika noslēgts starp Viņķeli un Āboltiņu, domāju, ir tikai papīrs un tam nekādas ilgtermiņa vērtības nebūs. Jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo lielāka iespēja, ka nepatikšanas būs. Kas attiecas uz to, vai Kučinska valdība varētu nostrādāt līdz vēlēšanām, tad es drīzāk teiktu - jā. Drīzāk es pieļauju variantu, ka Kučinskis paliek kā premjers, bet nomainās koalīcijas sastāvs. Kaut kāds tur piecnieks vai sešnieks tiek nomainīts pret LRA (iedodot viņiem kādu ministru), ja situācija kļūst pietiekami karsta.
