Politika: Aivars Lembergs: Iespējams, ka man vispār aizliegs runāt
 
Politika

Aivars Lembergs: Iespējams, ka man vispār aizliegs runāt

 
Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Intervija ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu – par politiskās vārīšanās pasūtītājiem, par sabiedrisko mediju atteikšanos sadarboties ar Ventspili, par investīciju plāniem, par nodokļu reformu un reģionu politiku.

- Latvijā kārtējo reizi viss mutuļo. Jūs atkal esat viens no vārīšanās katalizatoriem. Kā vērtējat šo situāciju?

- Vārīšanās sākās 2011. gadā ar milzīgu pompu un pēc politiska pasūtījuma: notika 43 kratīšanas, dažādi «oligarhu kapusvētki», slīcināšanas un citi brīnumi...

- Kas bija pasūtītāji?

- Viens no viņiem bija Valdis Zatlers, bet politiskais spēks bija Vienotība. Par to nav nekādu šaubu. Turklāt - ne visa Vienotība, bet sorosiskais spārns. Un kāds par to arī maksāja - bez naudas tādas lietas nenotiek. Savijās ekonomiskās un politiskās intereses, un tieši tāpat, kā tas savulaik bija «lietussargu revolūcijas» un akmeņu mētāšanas «pasākumā» (2009. gada 13. janvārī), šo pasūtījumu apmaksāja mani Ventspils oponenti. Arī tagad nauda nāk no tā paša avota Ventspilī. Manus oponentus neapmierina politisko spēku salikums, kāds ir izveidojies šobrīd un kāds varētu būt arī nākotnē. Tāpēc viņi iecerējuši mainīt situāciju tagad. Toreiz rezultātu nebija, jo Zatlers uztaisīja partiju, kas drīz vien nomira. Šodien mērķis ir Saeimas vēlēšanas. Līdz tam laikam Vienotība acīmredzot pārstās eksistēt, jo sorosisti to būs panākuši. Tagad rindas kārtībā ir ZZS. Kopumā tie ir apmēram 40% no Saeimas mandātiem. Politiskā ķēve, uz kuru tagad tiek liktas likmes, ir Strīķes kompānija, bet Strīķei ir liels negods, ka viņas skaļi iesāktā kampaņa ir izgāzusies ar milzīgu blīkšķi, jo tur galīgi nebija, kur aizķerties. Tāpēc viņai tagad vajag notīrīt savu nošmulēto kostīmu, mēslus uzmetot virsū kādam citam. Politiskā uzdevuma mērķis: panākt ģenerālprokurora atkāpšanos, lai viņa vietā ieliktu cilvēku, kas nevis ievēro tiesiskumu, bet pilda politiskās pavēles, ko dod Strīķe un sorosistu kompānija. Starprezultāts, ko viņi vēlējās, ir sasniegts: ir izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija. Kāds būs tās uzdevums? Tā izmeklēs, ko un ar ko es drīkstu runāt, ar ko es drīkstu tikties un tamlīdzīgi. Iespējams, ka man vispār aizliegs runāt. Varbūt man pat aizliegs domāt par to, kas, manuprāt, varētu būt valsts augstākās amatpersonas. Bet pats svarīgākais - novest līdz demisijai prokuroru Kalnmeijeru. Pret viņu bija izveidota arī Jaunā Rīgas teātra izrāde Kārkli. Arī viss šis «oligarhu sarunu» jampadracis ir pret viņu. Zināmā mērā, protams, arī pret mani, jo jābūt objektam, par kuru izveidot stāstu. Pirms vēlēšanām man par godu bija uzrakstītas četras grāmatas. Protams, arī tie paši Kārkli bija pret mani. Tagad gaidu iestudējumu operā... Iespējams, ka ar Šleseru esmu vienu vai divas reizes ticies Rīdzenē. Man teica, ka sarunas esot bijušas par Saskaņu valdībā. Es tādas sarunas neatceros. Šādas valdības veidošana nekad nav bijusi dienaskārtībā, jo tas vienkārši nebija iespējams. Vēl jau ir arī «ietekme uz medijiem». Ločmelei un Sorosam var būt, bet man - ne? Nu, beidziet, tie ir murgi.

- Šo «oligarhu sarunu» publicēšana ir tikai vēršanās pret ģenerālprokuroru?

- Esmu uzrakstījis vēstuli gab valsts radio, gan valsts televīzijai, gan arī Nellijai Ločmelei, lai viņi man atsūta dokumentus, kas pierāda sarunu autentiskumu, un ekspertīzes slēdzienus, ka tie runātāji ir konkrētas fiziskas personas, nevis izdomāti tēli. Ir pagājušas divas nedēļas. Latvijas Radio man atsūtīja vēstuli, kurā teikts, ka viņiem šādu dokumentu nav, tātad LR nodarbojas ar propagandu. LTV man uzraksta atbildi, kurā atrunājas, ka pārraidītajos sižetos izplatītā informācija par t.s. Rīdzenes sarunām esot «LTV žurnālistu un citu personu viedokļi». Nevis fakti un pierādījumi, bet viedokļi! Nedz LTV, nedz LR, nedz žurnāls Ir dokumentus, kas apstiprina, ka es esmu bijis konkrēto sarunu dalībnieks vai ka sarunas ir autentiskas un ir veikta to fonoskopiskā ekspertīze, nav atsūtījuši. Domāju - neko arī neatsūtīs. Līdz ar to nav, par ko runāt. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, atbilstoši Satversmei privātas sarunas ir tikai privātas sarunas. Lai arī ko cilvēks tajās saka, tā ir viņa personiska lieta. Treškārt, cilvēki nereti domā vienu, bet runā ko citu. Diezgan bieži cilvēki runā niansēs un piemiedz ar aci. Kas attiecas uz mani... Lai ko arī darītu, es saprotu: es tieku novērots un noklausīts 24 stundas diennaktī. Tā bija arī 2010., 2011. gadā. Tas, ko tagad viens otrs čivina par Saskaņu valdībā... Kurā valdībā tad Saskaņa ir bijusi? Nevienā. Un kurš pieprasīja, lai Saskaņa būtu valdībā? Tikai un vienīgi Zatlers. Viņš jau bija ievēlēts Saeimā, un tad viņš to stingri pieprasīja. Ja pieprasīt valdībā Saskaņu ir noziegums - par ko es stipri šaubos -, tad pirmais, no kura jāprasa atbildība par dzimtenes nodevību, ir tieši Zatlers.

- Kāpēc, jūsuprāt, šīs «oligarhu sarunas» publiski parādījās pēc pašvaldību vēlēšanām? Ja tās parādītos pirms tām, aina būtu pavisam cita.

- Tad apgalvotu, ka «oligarhu sarunas» ir saistītas ar pašvaldību vēlēšanām, tās paietu, un skandāls būtu izkūpējis. Tad diez vai izdotos izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Toties tagad - ir šī komisija, ir paziņots, ka tiek veidota jauna partija no Vienotības sorosistu spārna, un tagad ir divas partijas - Strīķes un sorosistu. Tās neapvienosies, viena spēlēs jauno politiķu partiju, otra būs pieredzējušo politiķu partija - lai cilvēkiem būtu izvēle. Taču šī parlamentārās izmeklēšanas komisija ir vairāk nekā smieklīga. Es gribētu dzirdēt, ko tie «izmeklētāji» man jautās. Laikam būs bailes mani aicināt.

- Gan Latvijas Televīzija, gan Latvijas Radio ir atteikušies no sadarbības ar Ventspili. Kopš 2002. gada, kad Ventspilī notika dažādi muzikālie pasākumi, kas saistīti ar LR un LTV, Ventspils nauda bija gana laba, taču tagad tā palikusi slikta. Kas par lietu?

- Ne LTV šefs Ivars Belte, ne LR priekšniece Sigita Roķe nezināja, ka nav tāda LTV un LR līguma ar Ventspils domi attiecībā uz Sirdsdziesmu un Muzikālo banku. Ir līgums ar citām juridiskām personām. Otrām kārtām - sadarbības mērķis ir reklāma, kas nepieciešama tādam mazajam biznesam, kāds ir tūrisms. Domāju, ka sakne ir citur. Iespējams, ir ticis spriests par to, ka jānorobežojas no Ventspils pilsētas, paziņojot, ka priekš Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio šī teritorija - Ventspils pilsēta - tiek atdalīta no Latvijas. Izskatās, ka Ventspils kļuvusi par atsevišķu subjektu starptautisko tiesību telpā... Tāda acīmredzot bija LTV un LR priekšnieku pieeja, mēģinot sevi parādīt baltus un pūkainus. Atklāti sakot, mēs līdz 2002. gadam bez tā visa iztikām un varam iztikt arī tagad. Šobrīd mums jau ir daudzi sadarbības piedāvājumi populārās mūzikas jomā: lai paiet lielie pilsētas svētku pasākumi, pēc tiem mēs vērtēsim piedāvājumus, un šī niša nepaliks tukša. Bet tas ir nožēlojami un nepieņemami, ka valsts radio un valsts televīzija...

- ... konsekventi paliekat pie apzīmējuma «valsts»?

- Jā, konsekventi. Lūk, LR un LTV paliek pie lēmuma: atteikties atspoguļot notikumus Ventspilī, kas ir Baltijas reģiona nozīmes pilsēta. Šo mediju vadība atsakās to darīt, kaut gan viņiem nav ne mazāko tiesību rediģēt Latvijas karti. Kaut gan eksistē teritorijas nedalāmības princips, valsts radio un valsts televīzija nodarbojas ar valsts sadalīšanu vēlamās un nevēlamās teritorijās. Es to uzskatu par dzimtenes nodevību.

- Tātad - vai Muzikālās bankas fināls vairs nenotiks Ventspilī?

- Man grūti pateikt. Ventspils līdz šim sadarbojās ar privātu kompāniju, ko vada Aigars Dinsbergs, nevis ar valsts radio vai valsts televīziju. Turklāt - citas juridiskas personas, nevis dome.

- Visiem saprotams, ka arī «citas juridiskas personas» ir saistītas ar Lembergu...

- Dažiem ir vienādojums: Ventspils - Lembergs. Bet nevajag pārspīlēt. Tas ir kā ģimenē: ja vecāki netiek galā ar savu bērnu, tad sāk viņu baidīt ar policistu... Nevajag no manis taisīt bubuli ar pārspīlētu ietekmi.

- Runājot par situāciju valstī: vai nav bažu par to, ka atkārtosies scenārijs, kāds bija ar «rīkojumu nr. 2», proti, vai Valsts prezidents neizdos «rīkojumu nr. 3», rosinot atlaist Saeimu?

- Ja uz situāciju raugāmies objektīvi un tiesiski, ne emocionāli histēriski, tad tam nav absolūti nekāda pamata. Taču, kad publiskajā telpā parādās septiņus gadus veci notikumi ar milzīgas kampaņas tvērumu, jāsaprot, ka aiz politiskajām interesēm vienmēr stāv kādas ekonomiskās intereses. Kampaņā tiek ieguldīti lieli finanšu resursi, par kuriem tiek pirkti ne tikai mediji, bet arī politiķi. Ir mēģināts ieinteresēt arī valsts pirmās amatpersonas, bet jo īpaši cilvēkus, kuriem ir ietekme uz lēmumu pieņemšanu. Rīkojums nr. 2 bija prezidenta Zatlera atriebība par nākotni, proti, par to, ka viņu - pilnīgi skaidrs - neievēlēs uz otro termiņu. Zatleram nebija nekāda juridiska pamata rosināt Saeimas atlaišanu, arī tagad tā nav. Ja kaut kādas divas vai trīs privātpersonas privāti sarunājas, vai tāpēc būtu parlaments jāatlaiž? Smieklīgi. Šlesers nav Saeimas deputāts, es arī ne... Sorosistu mērķis ir sataisīt pēc iespējas lielāku bardaku, jo duļķainā ūdenī vieglāk zvejot. Būtībā cīņa notiek pret Latvijas nacionālajiem spēkiem, jo sorosisti vēlas Latviju pataisīt par satelītvalstiņu, kurā ir iznīdēta jebkura patstāvīga doma un kurā jebkura iniciatīva tiek saskaņota ar attiecīgās valsts vēstniecību.

- Ar nopietnu atvēzienu pirms pašvaldību vēlēšanām sevi pieteica jūsu sāncenši - Vienotība ar Ģirtu Valdi Kristovski priekšgalā, kā arī citas partijas. Viņi ir opozīcijā, tomēr kaut ko jau būs padarījuši?

- Neesmu pamanījis. Kaut ko pa tukšo runā, cīnās par amatiem...

- Vai tad domē amati vēl nav sadalīti?

- Tas jau netraucē par tiem cīnīties. Ļoti ceru, ka Kristovska kungs dos kādu pienesumu Ventspilij. Viņš tacu ir Vienotības biedrs, viņš varētu sarunāt ar savas partijas ministriem kādu labu darbu: mums jāremontē ēka bērnudārza vajadzībām - no Izglītības ministrijas kāds pusotrs miljons nenāktu par ļaunu. Arī Zinātnes centram kāds miljons nebūtu lieks. Ja Kristovskis palīdzēs mums sagādāt šos līdzekļus, tad es viņu noteikti paslavēšu. Bet, piedodiet, man nav laika veikt monitoringu - ko viņi tur opozīcijā dara vai nedara. Kopumā mums ir pilsētas attīstības programma četriem gadiem, tā ir sākusi darboties, ir paredzēti vairāk nekā 200 miljoni eiro investīcijās, un tagad galvenais - ar to visu tikt galā.

- Kas ir galvenie investīciju ieguldīšanas punkti?

- Tā ir ostas infrastruktūras attīstība, sākot ar pievedceļiem un beidzot ar hidrobūvēm; rūpnieciskās ēkas un to attīstības programma; mūzikas vidusskola un tās koncertzāle; Inovāciju centrs, divi sabiedriskie centri kopā ar bibliotēku; ūdenssaimniecība un iekškvartālu sakārtošana; tūrisma un atpūtas industrijas attīstība, piemēram, Piedzīvojumu parka tālāka attīstība. Arī slimnīcai paredzētas investīcijas ap 11 miljoniem eiro. Septembrī nodosim ekspluatācijā atlētikas zāli, jaunu baseinu ar rehabilitācijas centru. Paaugstināsim efektivitāti siltumapgādes saimniecībā, samazinot siltuma zudumus. Mūsu pilsētā nav tādas jomas, kurā netiks sperti nozīmīgi attīstības soļi.

- Kā vērtējat nodokļu reformu, kuru ar tādu pompu pasniedz valdošā koalīcija?

- Pirms pieņemšanas es daudzkārt izteicu savu viedokli par šo nodokļu reformu. Uzskatu, ka to tikai daļēji var saukt par reformu. Kāpēc? Jo reforma pēc būtības skar tikai uzņēmuma ienākuma nodokli, par kura izmaiņām vēl ir daudz neatbildētu jautājumu. Darbaspēka nodokļi, par kuriem tika apgalvots, ka tie tiks samazināti, faktiski ir vēl vairāk palielināti nekā samazināti. Tā rezultātā samazināsies pašvaldību ienākumi, bet pieaugums aizies valsts budžetā. Ar skaļiem apgalvojumiem piesolītā nodokļu sistēmas nevienlīdzība nevis samazināsies, bet tieši otrādi - palielināsies. Īpaši tas skars ģimenes ar bērniem, kuru ienākumi nav lieli. Negatīvi vērtējamas izmaiņas saistībā ar sociālo nodokli, kas pārcelts uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādējādi atņemot naudu pensionāriem un atdodot to ikdienas patēriņam (noēšanai). Citas izmaiņas, tādas kā minimālās darba algas vai neapliekamā minimuma palielinājums, dāvinājuma summa par katru apgādājamo, turklāt vienādi gan turīgajiem, gan cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem, akcīzes nodokļa palielinājums, ir bijušas visus LV atjaunotās neatkarības gadus. Kas tad tā par reformu! Vai par reformu var uzskatīt nekustamā īpašuma nodokļa iesaldēšanu? Šo izmaiņu rezultātā bagātās pašvaldības Rīga un Pierīga kļūs vēl bagātākas, savukārt, pārējās pašvaldības Latvijā vēl trūcīgākas.

Saistībā ar nodokļu reformas komunikāciju, uzskatu, ka vislielākā kļūda bija no paša sākuma pompozi paziņot par dažāda veida dāvanām nodokļu veidā 620 miljoniem eiro apjomā, bet pēc tam domāt, kā šo caurumu aizlāpīt valsts budžetā. Vienlaikus pie 620 miljonu cauruma vēl vajadzīga papildu nauda jaunām aktivitātēm - vēl kādi 300 miljoni. Faktiski tas nozīmē, ka apstiprinātais valsts budžeta plāns trijiem gadiem, kas pieņemts, pamatojoties uz iepriekšējo nodokļu sistēmu, ir nederīgs. Turpmāko nedēļu laikā kopā ar kolēģiem veiksim detalizētu analīzi saistībā ar iecerētajām nodokļu sistēmas izmaiņām.

- Tad kāpēc Saeima balso par, ja tik daudz aplamību?

- Tāpēc, ka negrib, lai kristu valdība. Tas arī viss. Mans princips ir vienkāršs: es vēršu uzmanību uz trūkumiem, bet ne jau man lemt.

- Jums ir kādas prognozes attiecībā uz nākamā gada Saeimas vēlēšanām?

- Tie, kas ienākuši politikā tikko - Strīķe&Co, tie nav personības. Viņi nepazīst valsti un nezina tās problēmas. Viņi uz valsti līdz šim skatījušies caur pistoles stobru. Šādā veidā nav iespējams izprast situāciju. «Piecītis», kas pametis Vienotību, - tur nav līdera, tikai otrā plāna spēlētāji. Latvijas politikā jautājums par līderi ir ļoti būtisks. Bet svarīgākais: Rīga un bagātie novadi, kas tai apkārt, ir pilnīgi cits stāsts, salīdzinot ar pārējo Latviju. Dažos reģionos ir jau iestājusies anoreksija - tur situācija faktiski jau ir neglābjama, jautājums ir tikai par to, kura teritorija ātrāk atmirs. Un tad bagātajai Rīgai nāksies to uzturēt. Rīgas IKP ir 107% pret ES vidējo IKP. Savukārt Latgales IKP ir 32%. Šī monocentriskā attīstība tāda bijusi jau vēsturiski, taču šobrīd situācija kļuvusi dramatiska. Tas jāņem vērā jebkuras politikas izstrādes gadījumā, bet šobrīd tā nenotiek. Vēl viens jautājums: demogrāfija. Ja ar to saprot cilvēkresursus, tad jādomā, kā tos nesamazināt. Ne ar diviem, ne trim pabalstiem te nebūs līdzēts. Cilvēkam ir vajadzīgs komplekss piedāvājums, bet šobrīd par to neviens nerunā. Valsts augstākajā politiskajā vadībā par šo jautājumu nav izpratnes. Ja mums nebūs cilvēkresursu, notiks katastrofa: tie būs jāieved.



Skaistuma pasaule

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers