Tā dēvētajā oligarhu krimināllietā KNAB izdevies caur Tieslietu ministriju aizbīdīt tiesiskās palīdzības lūgumu uz ASV, pat neinformējot par to toreizējo tieslietu ministru, noskaidroja Neatkarīgā.
Kā jau Neatkarīgā ir rakstījusi, šā tiesiskās palīdzības lūguma mērķis bija īpaši skandalozs - nopratināt Donaldu Trampu, tagadējo ASV prezidentu, kurš tolaik bija «tikai» «vienkāršs» amerikāņu miljardieris, kaut gan ASV politikas lietpratējiem jau bija skaidrs, ka viņš ir izlēmis izmēģināt spēkus prezidenta vēlēšanās kā Republikāņu partijas kandidāts.
Neatkarīgā turpina skaidrot, kādēļ 2014. gada 21. februārī «oligarhu krimināllietā», kura tolaik jau faktiski bija izčākstējusi, tomēr radās nepieciešamība vērsties ar tiesiskās palīdzības lūgumu ASV, lai nopratinātu D. Trampu.
No ASV vēstniecības Latvijā Neatkarīgā saņēma informāciju, ka ASV ir sniegusi atbildi Latvijai uz tiesiskās palīdzības lūgumu. Neatkarīgā arī ir ieguvusi informāciju, ka tiesiskās palīdzības lūguma ietvaros «intervētas divas personas». Nav zināms, kas šīs personas ir «intervējis». Piemēram, Norvēģijai izteiktā tiesiskās palīdzības lūguma ietvaros Latvijas KNAB darbinieki ir braukuši uz Oslo, kur norvēģu kolēģu klātbūtnē ir pratinājuši vairākus Aināra Šlesera biznesa partnerus.
Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, visiem dokumentiem, kuriem ir pierādījuma nozīme, vajadzēja būt «oligarhu» krimināllietas sējumos. Taču, kā noskaidroja Neatkarīgā, tieši atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumu par D. Trampa pratināšanu tur nav atrodamas.
Bet šie dokumenti ļautu noskaidrot, kāpēc patiesi kādam radās ideja nopratināt D. Trampu īpaši pompozi sāktajā, bet klusi beigtajā «oligarhu» krimināllietā, un tādējādi apstiprinātu vai noliegtu pieņēmumus par to, ka «oligarhu» krimināllietu kāds varētu būt mēģinājis izmantot, lai diskreditētu ASV politiķi. Jeb tomēr ar šo tiesiskās palīdzības lūgumu pratināt ASV miljardieri kāds ir gribējis tikai «iepūst jaunu sparu» nīkstošajā kriminālprocesā un tādējādi kaut nedaudz novērst uzmanību no pašmāju politiskajām superlikstām.
Lai tiesiskās palīdzības lūgums tiktu nosūtīts uz ārzemēm, tas jāvētī Tieslietu ministrijas attiecīgajiem speciālistiem. Viņiem jāpārbauda, vai tiesiskās palīdzības lūgums atbilst starptautiskajām normām un divpusējiem līgumiem par tiesisko palīdzību ar konkrēto valsti.
Par konkrētu tiesiskās palīdzības lūgumu, ja tas saistīts sensitīvām vai skandalozām krimināllietām, Tieslietu ministrijas speciālisti parasti informē arī ministru.
2014. gada 21. februārī tieslietu ministre bija Nacionālās apvienības politiķe Baiba Broka. Teorētiski viņai par šādu tiesiskās palīdzības lūgumu būtu jāzina, tādēļ Neatkarīgā lūdza viņu atminēties, vai viņa ir parakstījusi šo tiesiskās palīdzības lūgumu. Bijusī tieslietu ministre, tagad Rīgas domes deputāte, atbildēja: «Tiesiskās palīdzības lūgumus ministrs neparaksta. To dara Starptautiskās palīdzības departaments, jo izņēmuma kārtā šā departamenta vadītājam ir īpašs pilnvarojums parakstīt no ministrijas «izejošos» dokumentus. Protams, gadījumā, ja ir kādi īpaši sensitīvi jautājumi, kas saistīti ar skaļām tiesvedībām, piemēram, par bērnu izdošanu, par bērnu tiesībām, tad departamenta vadītājs nāk ar ministru šādas lietas pārrunāt - lai ministrs zinātu, kas notiek. Savukārt par tiesiskās palīdzības lūgumu ASV es uzzināju no preses. Parakstījusi es to neesmu, un mani kā ministri neinformēja, ka tāds tika sūtīts. Tas netika ar mani saskaņots. Acīmredzot tolaik netika uzskatīts, ka tas ir kaut kas sensitīvs.»
Vaicāta par kārtību, kā viņas vadītajā ministrijā tika akceptēti un nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi, B. Broka skaidroja: «Tiesisko sadarbību ar citām valstīm īsteno Tieslietu ministrijas speciāli izveidots Starptautiskās sadarbības departaments. Prokuratūra, Valsts policija vai KNAB paši to nevar īstenot. Par jautājumiem, kur nepieciešama informācija no citām valstīm vai jāveic procesuālās darbības, - tas viss tiek koordinēts caur šo vienu punktu. Tad sadarbība attiecīgā kārtībā tiek realizēta saskaņā ar tiesiskās sadarbības līgumiem, kas Latvijai noslēgti ar citām valstī. Tiesiskās palīdzības lūgums no procesa virzītājas iestādes ienāk ministrijā. Tas tiek pārbaudīts, reģistrēts un nosūtīts adresātam. Departamenta kompetencē ir pārbaudīt, vai pieprasījums atbilst tiesiskajai kārtībai un tiem līgumiem, kas mums noslēgti ar citām valstīm, - vai tas, ko izmeklēšanas iestāde grib paprasīt, juridiski vispār ir paprasāms, atbilstīgi starptautisko tiesību normām. Ir gadījies, ka prasa kaut ko vairāk, kas neatbilst starptautiskās sadarbības līgumiem. Līdz ar to departaments nav tehniska pastkastīte. Viņi veic izvērtēšanas funkciju. Atbildi uz tiesiskās palīdzības lūgumu departaments gan vairs nevērtē.»
Vaicāta, vai Tieslietu ministrija kontrolē arī tiesiskās palīdzības izpildi, B. Broka skaidroja: «Protams, atbilstīgi labas pārvaldības principiem, departaments kontrolē, kas notiek tālāk - vai atnāk atbilde. Ja neatnāk, tad tam vajadzētu būt fiksētam, un arī informācijas pieprasītājs par to tiek informēts.»
Neatkarīgā ir vērsusies ar oficiālu lūgumu gan pie Tieslietu ministrijas, gan KNAB iepazīstināt ar šo tiesiskās palīdzības lūgumu ASV un uz to saņemto atbildi. Kā jau ziņots, KNAB ir atteicies iepazīstināt Neatkarīgo ar šiem materiāliem.
