Politika: Bijušais KNAB šefs Vilnītis: Saeimas atlaišanā bija valsts apvērsuma pazīmes 55 komentāri
 
Politika

Bijušais KNAB šefs Vilnītis: Saeimas atlaišanā bija valsts apvērsuma pazīmes

 
Rūta Kalmuka/F64

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis ir kļuvis par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Rīgas mēra amata kandidātu pašvaldību vēlēšanās.

Par to, kāpēc kļuvis par politiķi, kā vērtē savu bijušo apakšnieku Jutas Strīķes un Jura Juraša Jauno konservatīvo partiju un kādas ir viņa paša prioritātes, kandidējot uz Rīgas domi, Neatkarīgās intervija ar Normundu Vilnīti.

- Kāpēc esat iesaistījies politikā?

- Ar mani sazinājās sociāldemokrātu vadība, lūdzot apsvērt iespēju pārstāvēt partiju pašvaldību vēlēšanās kā Rīgas mēra amata kandidātam. Pārrunāju šo jautājumu ar ģimeni, draugiem un paziņām un sajutu, ka viņi šādu domu atbalsta. Viņi saka: «Kāpēc gan ne? Mēs tevi pazīstam, un, ja tu iesi politikā, mēs būsim par tevi.»

Šai partijai ir gara vēsture, taču šajā brīdī tās starta pozīcija ir atkal kā jaunas, baltas lappuses atvēršana - šī partija ne mazākajā mērā nav saistīta ne ar valdību, ne ar koalīciju, ne ar opozīciju un nav atkarīga no kādiem biznesa grupējumiem. Var startēt no nulles. Tur ir pārliecināti sociāldemokrāti. Tie ir cilvēki, kas ilgus gadus darbojas arodbiedrībās un kas nav bēguši no partijas projām tāpēc, ka tā tika atstumta no varas un ietekmes. Ja šādi cilvēki izsaka uzticību man, tad arī es viņiem uzticos.

- Ko jūs darījāt laikā, kopš neesat vairs KNAB priekšnieks?

- Par «briesmīgiem pārkāpumiem», kā to uzskatīja valdošā kliķe partijas Vienotība vadībā un kam beigās piekāpās arī Ģenerālprokuratūras izveidotā komisija, man tika liegts turpināt vadīt KNAB. Sāku savu uzņēmējdarbību - sniedzu juridiskos pakalpojumus, konsultācijas uzņēmumiem par drošību. Sāku no nulles - no sava mikrouzņēmuma, pēc tam darbību paplašināju. Lai gan mani lamāja par «oligarhu ielikteni», kā redzat, nekādā siltā amatā kaut kādās valdēs vai padomēs neesmu bijis.

- Vēsture atkārtojās vairākas reizes ļoti līdzīgi - jūsu pēcnācējs Jaroslavs Streļčenoks arī konfliktēja ar Jutu Strīķi un beigās amatu zaudēja. Kas tur ir par nelaimi ar to KNAB?

- Es varu runāt tikai par sevi un savu gadījumu. Es iekļuvu politiskajā virpulī. Viens politisks spēks jau pirms manis bija privatizējis KNAB. Viņi gribēja to privatizēt pilnībā. Man tika uzstādīts ultimāts - vai nu cīnāmies tādos virzienos un ar tādām metodēm, kādas ir vēlamas šai partijai, vai arī manis kā priekšnieka nebūs. Tas man tika diezgan pat atklāti pateikts. Tā bija cīņa ar pretkorupcijas lozungiem pret politiskajiem konkurentiem. Jāteic, konkurentu malā dabūšana Vienotībai lielā mērā arī izdevās.

Bet, re, ka cilvēki nav muļķi un galu galā ir sapratuši, ka tiek krāpti - tagad arī šie korupcijas pseidoapkarotāji paši ir tikuši pie zemiem reitingiem un agrāko varenību ir izzaudējuši.

Ir arī izrādījies, ka trokšņainā, skandalozā politiskā lieta, kas savulaik bija tik aktuāla, ir pilnībā izčākstējusi. Tolaik izskanēja pārmetumi, ka Vilnītis nopludinājis informāciju, bet vēlāk kaut kā izrādījās, ka noplūdes notikušas tieši no tās nodaļas, kuras vadītāja izteica šos pārmetumus.

- Jūs domājat tā saucamo oligarhu lietu?

- Kad es biju devies atvaļinājumā, KNAB vadība sarīkoja milzīgas kratīšanas un publisko attiecību akcijas, manuprāt, plānotas akcijas. Tas bija vajadzīgs, lai viens politiski ekonomisks grupējums, kurš nebija ieguvis pietiekami daudz balsu vēlēšanās, varētu sagrābt varu. Manuprāt, tajās norisēs bija valsts apvērsuma pazīmes - vispirms KNAB veiktās provokatīvās akcijas, tad Saeimas atlaišana, kurai sekoja Zatlera partijas rašanās.

- Ir tāda partija - Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuras līdere ir jums pazīstama sieviete ar gaišiem matiem un spīdošām acīm. Viņa savus politiskos pretiniekus sauc par neliešiem. Ko no šīs partijas var gaidīt?

- Grūti spriest. Partija uzstājas ar skaļiem lozungiem un idejām, kas nav realizējamas. Tās nav praktiskas lietas, bet utopiskas. Ietaupīšot milzīgas naudas summas, un tad dzīvosim paradīzē. Bet neredzu, ka tur būtu kāda konkrēta programma apakšā. Kuras būs tās sabiedrības grupas, kas būs ieguvējas no šīs partijas darbības? Partija sola, ka visiem viss būs labi. Nu tikai cīnīsimies, un iestāsies gaišā nākotne. Līdzīgi viņi solīja, ka viņu vadībā KNAB apkaros visu korupciju. Pēc tam, kad tomēr nekas nemainījās, tika meklēti vainīgie un attaisnojumi - slikti priekšnieki, sazvērestības, līdzekļu trūkums un kas tik vēl ne.

- Vai Rīga ir tik ļoti korumpēta, kā to attēlo JKP?

- Korupcija ir izplatīta gan valsts, gan pašvaldību struktūrās, gan Rīgā, gan citās vietās. Bet veidi, paņēmieni, ar kādiem apkarot šo parādību, var būt dažādi - ir tiesiskais ceļš, un ir paņēmieni, kas nav tiesiski... Bet tiesiskumu nevar panākt ar prettiesiskām metodēm.

- JKP līdere Juta Strīķe ļoti aktīvi uzstājas medijos un sola, ka korupciju apkaros...

- Bet tas jau nav nekas jauns - tādi lozungi ir bijuši politikā arī pirms viņas. Nu, ja ar šādiem lozungiem joprojām varēs gūt lielu ietekmi politikā, tad tas ir diezgan nožēlojami. Vajadzētu gan politiķus vērtēt nevis pēc viņu runām, bet pēc darbiem.

- Izskatās, ka pretkorupcijas karogs, kas bija Vienotības īpašums, tagad tai tiek rauts ārā no rokām un turpmāk to nesīs JKP.

- JKP mēģinās šo karogu izraut un vicināt. Nekā cita jau šai partijai nav. Jau pats vārdu salikums partijas nosaukumā «jauns» un «konservatīvs» ir pretrunīgs - tas, kas ir konservatīvs, nevar būt jauns.

Šie cilvēki, kas agrāk apkalpoja Vienotību, ir pamanījuši, ka tā partija vairs nav perspektīva, līdz ar to pārmetas uz partiju, no kuras varbūt varēs izvilkt kādu labumu.

Ļoti iespējams, ka tā ir jauna platforma, uz kuru drīz pārbēgs no grimstoša kuģa bēgošas žurkas.

- Vai jūs domājat, ka Juta Strīķe nopietni cer iegūt varu Rīgas domē?

- Cerēt jau var, bet varu viņa nedabūs. Droši vien pašvaldību vēlēšanas viņai ir iesildīšanās tramplīns pirms Saeimas vēlēšanām. Viņa gaida vienu sev labvēlīgu tiesas spriedumu un tad dosies iekarot 13. Saeimu.

- Jūs esat iesaistījies politikā, un arī Juta Strīķe un Juris Jurašs ir iesaistījušies. Tad jau saiesit matos?

- Agrāk mums bija priekšnieka un padotā attiecības, bet pašlaik ir tā noticis, ka esam politiskie konkurenti. Tomēr, ja kāds gaida, ka tagad notiks subjektīva vai personisko rēķinu kārtošana, tad varu nomierināt, ka tā tas nebūs. Tas neizvērsīsies par turpinājumu KNAB iekšējo vai ārējo problēmu apspriešanai.

- Vai jūs piekrītat tādam apgalvojumam, ka Rīgas domē pašlaik valdošā koalīcija Saskaņa/GKR jau ir vinnējusi gaidāmajās vēlēšanās, jo tās pretinieku ir daudz, tie ir sašķelti, tie nevirza uz Rīgas domi savus labākos kadrus?

- Tad jau pēc 3. jūnija redzēsim, ir vinnējusi vai nav. Es gan tik droši neprognozētu, ka vinnēs. Arī Saskaņai un GKR politiskā situācija iekšienē nav vienkārša, jo tās ir ideoloģiski divas pretējas partijas. Ir dzirdēts arī, ka aizkulisēs notiekot pārrunas par iespējamo sadarbību pēc vēlēšanām visdažādākajās kombinācijās un koalīciju variantos.

Nožēlojami, ka vairāk nekā 20 gadu pēc neatkarības atjaunošanas sabiedrību turpina dalīt «krievos» un «latviešos» tā vietā, lai integrētos un apvienotos. Politikā nevadās no idejām, bet nacionālo kārti no vienas un otras puses izmanto kā lētu desu peļu slazdā.

Ir skumji tas, ka partijas sevi pozicionē vai nu par kreisām, vai labējām, vai vēl kādām, taču tām visām ir viena platforma - mantiskas intereses. Tām nav kādu idejisku mērķu, un par kaut kādu solījumu pildīšanu tās pat nedomā.

- Jūs esat redzējis mikrouzņēmumu problēmas «no apakšas». Pagājušā gada beigās valdība nonāca lielās sprukās ar mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņām un sociālajām iemaksām mikrouzņēmumiem. Problēmas joprojām vēl nav atrisinātas. Kā tās vajadzētu risināt?

- Problēma un stratēģiskā kļūda ir tā, ka mazais un vidējais bizness ir atstāts novārtā, tajā skaitā mikrouzņēmumu problēmas valdību pa īstam neinteresē - tā nav prioritāte. Visa politiķu domāšana ir tikai par tām jomām, kur ir lieli iepirkumi, lieli uzņēmumi, monopoli. Ir lielie uzņēmumi, piemēram, būvnieki, kas savāc iepirkumu naudu un drupačas atsviež mazākiem apakšuzņēmējiem, gūstot milzu peļņu, tādā veidā nozogot naudu, kas bija jānovirza mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai un sociālo nodokļu nomaksai. Tā ir ne tikai Rīgā, bet visā valstī. Kā to risināt? Vajag politisko gribu to risināt, bet šāda griba pagaidām nav manāma.

- Liela ir problēma, ka milzīgs skaits mikrouzņēmumos strādājošo nemaksā pat minimālās sociālās iemaksas un paliek sociāli neaizsargāti.

- Viņi maksātu, bet viņiem vienkārši nav naudas. Viss krējums ir nosmelts, visa nauda ir pie lielajiem uzņēmumiem.

- Kādas ir jūsu idejas, ko Rīgā vajadzētu darīt citādi, nekā pašlaik tas notiek?

- Rīgā būtu jāpārtrauc nesaprātīga pašvaldības uzņēmumu apvienošana un centralizācija. Tādējādi rīdziniekiem tiek apgrūtināta pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Maksimāli jāsamazina ārpakalpojumu izmantošana, cilvēkus nodrošinot ar darba vietām.

Būtu lietderīgi un sociāli atbildīgi izveidot pašvaldību veikalus mazturīgajiem, invalīdiem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm visā pilsētā un slēgt tiešos līgumus ar zemniekiem un pārtikas ražotājiem. Līdz ar to netiktu precei uzlikti milzīgie starpnieku uzcenojumi.

Valdošajiem patīk lieli projekti. Man nav saprotams, piemēram, kāpēc tramvajs jāvirza uz Skanstes ielu? Tramvaju pirmām kārtām vajadzētu uz Pļavniekiem un uz Purvciemu, kur ir nesalīdzināmi lielāks cilvēku skaits, bet uz Skanstes ielu, kas ir darījumu rajons, cilvēki var aizbraukt ar savu auto vai ar taksi. Bet ir, piemēram, gatavas dzelzceļa sliedes uz Bolderāju, kuras varētu izmantot pasažieru pārvadāšanai. Kāpēc tās netiek izmantotas, ieslēdzot vilciena maršrutu pārējā sabiedriskā transporta shēmā, piesaistot rīdzinieku kartei? Kāpēc netiek domāts par maznodrošinātajiem cilvēkiem vai cilvēkiem, kas dzīvo, piemēram, Bolderājā?

- Par pašvaldības veikaliem uzreiz atskanēs, ka tā ir tirgus kropļošana. Kādi veikali!?

- Tādi veikali, kuros tirgo Latvijas produktus. Un tiem veikaliem jābūt tādiem, kur preci var realizēt mazie un vidējie uzņēmēji, un domātiem tiem cilvēkiem, kas nevar savilkt galus kopā.

- Tādi kā sociālās palīdzības veikali?

- Jā, sociālās palīdzības veikali, kur lētāk nopirkt pirmās nepieciešamības preces - pārtiku, saimniecības preces.

Tas pats jādara arī ar aptiekām. Zināms taču, ka medikamentu tirdzniecībā ir pat līdz divsimtprocentīgi uzcenojumi. Iespēju robežās vajadzētu radīt pašvaldību aptiekas. Vajag trūcīgajiem, daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem palīdzēt! Par to būs jācieš pārmetumi, ka tiek kropļots tirgus, taču patiesībā tirgus kropļošana ir monopoli un karteļu vienošanās.

Kas notiek ar tirgiem? Ir Centrāltirgus, Āgenskalna tirgus, un pagaidām vēl ir Matīsa tirgus. Tur redzamas tukšas tirdzniecības vietas. Tad ir jādod šīs vietas vietējiem zemniekiem. Jāatvēl vairāk vietas svētdienas tirdziņiem - visos mikrorajonos. Lai zemnieks var atvest tur pārdot savu pienu un kartupeļus.

Vēl būtu jāveicina tūrisms - vairāk kuģīšu uz Juglu, uz Baltezeru, pa Daugavu. Jāatjauno vēsturiskās kultūras vietas Rīgā.

Tukumā lidosta ir, Liepājā lidosta ir, Ventspilī arī. Bet Rīgā varētu būt Spilves lidosta, kas pašlaik ir degradēts objekts. Kāpēc Spilvi nevar izmantot iekšējiem lidojumiem? Lai savestu šo lidostu kārtībā, jāpiesaista investori un Eiropas Savienības fondu līdzekļi.

- LSDSP savulaik bija diezgan varena, bet tad visu pazaudēja un tika nolīdzināta līdz ar zemi kā Kartāga. Vai ticat, ka LSDSP ir atdzīvināma?

- Nekur tā partija nepazudīs un nāks atpakaļ. Ir bijušas kļūdas kadru izvēlē, par ko partija ir dārgi maksājusi. Jo sociālā nevienlīdzība ir pārāk jūtama. Cilvēki kļūst aizvien neapmierinātāki, un sociāldemokrātijas idejām būs aizvien vairāk atbalstītāju. Jo nevar tā mūžīgi būt, ka pie varas ir tikai labējās partijas, kas darbojas sociāli bezatbildīgi.

- Liela daļa latviešu nebiedrojas partijās, neiet balsot, neprotestē, bet nopērk vienvirziena biļeti uz Stanstedas lidostu pie Londonas. Vai jūsu elektorāts nav aizbraucis?

- Aizbraukusi ir daļa Latvijai vitāli nepieciešamā vidusslāņa un jaunie talantīgie prāti. Tomēr nedomāju, ka viss elektorāts jau ir aizbraucis. Latvieši ļoti ilgi pacieš, ļauj sevi spaidīt, taču tas ir līdz kaut kādam brīdim, kad acis beidzot atveras. Es mēdzu iepirkties Juglā un redzu tos vecos pensionārus, kas staigā pa veikalu ar sarakstu un skaita saujā centus. Cilvēki ir novesti izmisumā un trūkumā, bet labējām partijām tas ir vienalga. Bet mums, sociāldemokrātiem, tas nav vienalga - mums šīs sociālās lietas ir prioritāte.

- Ja par prioritātēm, tad kādas tās ir jums, jūsu partijai?

- Prioritāte ir jau minētā sociālā joma, darba ņēmēju, maznodrošināto, pensionāru, daudzbērnu ģimeņu, invalīdu aizstāvība, mazā un vidējā biznesa vides izveide un sakārtošana. Tāpat gadiem aktuāls un joprojām neatrisināts ir jautājums par pašvaldības iespējām nodrošināt vietas bērnudārzos un skolās un zemā medicīniskās aprūpes kvalitāte. Vēl prioritātes būs drošība, kārtība, korupcijas novēršana, veidojot pašvaldībās iekšējās pretkorupcijas procedūras. Lai sasniegtu rezultātu, ir vajadzīga nevis kampaņveida un populistiska bļaustīšanās, bet ir jāizveido pašvaldībā iekšējās kontroles sistēma.

- Ar ko LSDSP sadarbosies, ja iekļūs Rīgas domē?

- Ar sociāldemokrātiem un vēl varbūt ar ZZS.

- Tātad ar Saskaņu?

- Es neteicu, ka ar Saskaņu, bet ar sociāldemokrātiem. Es redzu, ka gandrīz katrā partijā ir savi sociāldemokrātiski politiķi un ir tādi, kas rūpējas tikai par savu kabatu un savu sponsoru interesēs. Mēs sadarbosimies ar tiem politiķiem, kas ir sociāldemokrāti.



Komentāri [55]
#
Hmm 16.aprīlis 2017 11:15 atbildēt
Problema ar zemnueky tirdziniem riga ir maksa. 25-35 eiro plus cels videji 20 eiro vismaz. Man ir jaatpelna. Londonas centra sada vieta maksa 9 eiro metra. Ziemasvetku tirgus vieta 800 eiro doma laukuma plus pardeveja. Zemnieks ,apgroza naudu apgrizisanas pec, bet neko nenopelna. Kapec katra mijrorajona sestdien nevaretu but zemnieky tirgi,kuros var rirgoties tikai ar pasu audzetu vai razotu.
 
#
Skatītājs 13.aprīlis 2017 20:42 atbildēt
Par Vienotību un KNABu: www.youtube.com/watch?v=1U-_bGcQcTg.
 
#
Diagnoze 13.aprīlis 2017 12:59 atbildēt
Plānprātīgs laucinieks Vilnītis.
 
#
gg 13.aprīlis 2017 6:47 atbildēt
Pēc kara visi gudri. Kur tāds Vilnītis bija agrāk? Kāpēc nepacēla balsi? Sēdēja un pirda krēslā.
 
#
bija tur kur visi citi » gg 17.aprīlis 2017 11:35 atbildēt
Bija pietiekami daudz balsu, kas brīdināja, ka notiekošais ir lēts cirks un kārtējais grābeklis. Vai kāds klausījās? Viens bars kā tādi mērkaķi skrēja dedzināt izbāzeņus un lelles, citi, sabijušies no šādas mērkaķošanās, vienkārši klusēja. Rezultātā līdztekus vecajiem oligarhiem, dabūjām uz kakla vēl zaglīgākus un nekaunīgākus oligarhus, kuri Latvijai parādīja tādu Veiksmes stāstu, ka vēl pāris paaudzēm vajadzēs smelt šo mēslu sastrādāto. Ja vēl būs kam smelt.
 
#
kaksis 12.aprīlis 2017 16:41 atbildēt
Maksas raksts, vai ne...
 
Skatīt visus 55 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers