Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Politika

Apšauba, ka līgums ar Krieviju liedz demontēt Uzvaras parka pieminekli

© Ģirts Ozoliņš/f64

Daži nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti šodien debatēs Saeimā apšaubīja, ka līgums ar Krieviju liedz demontēt Uzvaras parkā esošo pieminekli.

Parlamenta vairākums gan noraidīja kolektīvo iesniegumu par Rīgas "īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu".

Deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) vērsa uzmanību, ka Ārlietu ministrijas (ĀM) norāde uz 1994.gada līgumu ar Krieviju, kas it kā uzliekot par pienākumu Latvijai uzturēt šo pieminekli, ir apšaubāma. Par to liecina Polijas piemērs, kurā līdzīga vienošanās tiek interpretēta citādi un PSRS monumenti tiek demontēti, sacīja Šnore.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka saskaņā ar 1994.gada līgumu minētais piemineklis nav uzskatāms par memoriālu, kas būtu jāsaglabā. Viņš gan piebilda, ka Latvijas Ārlietu ministrija pagājušā gadsimta 90.gados nosūtījusi Krievijai slepenu vēstuli, kurā piekrīt, ka tas ir memoriāls.

"Tātad tā vietā, lai Ārlietu ministrija nodotu šīs vēstules autorus un sagatavotājus prokuratūrai saistībā ar valsts nodevību, mums tiek stāstītas pasakas, ka viņš ir līgumā parādījies kā memoriāls. Tātad tas nav nekāds memoriāls, tāpat kā Limbažu laupītāji, ko tur novāca, tāpat kā tanki Dobelē. Tie nav nekādi memoriāli, viņi ir novācami pēc iespējas ātrāk kā okupācijas simboli, kuri ir iedēti ar Maskavas ziņu, lai parādītu, kurš šeit ir saimnieks," akcentēja deputāts.

Šnore tāpat vērsa uzmanību, ka iedzīvotāju iniciatīva paredzēja arī uzstādīt pie PSRS okupācijas armiju slavinošā pieminekļa informatīvus plakātus par okupācijas režīma nodarīto postu Latvijai. Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotajā lēmumprojektā par kolektīvā iesnieguma noraidīšanu šis jautājums nav iztirzāts.

Viņš norādīja, ka nedz Rīgas dome, nedz Ārlietu ministrija, kam tika lūgts viedoklis par sabiedrības iniciēto priekšlikumu, nav iebildusi pret informatīvu plakātu izvietošanu par okupāciju.

"Tad kāpēc mums to piedāvā noraidīt? Iniciatīva, manuprāt, ir pilnībā atbalstāma, jo PSRS armijas un čekas dēļ tūkstošiem Latvijas pilsoņu tika nogalināti, desmitiem tūkstoši - deportēti. Tas būtu teikts šajos plakātos - tas ir pats minimums, ko mēs varam darīt upuru piemiņas labā. (..) Mēs pat baidāmies tur pielikt klāt informāciju par to, ko šī armija mums ir nodarījusi. Tāds iespaids, ka vēl arvien dzīvojam šīs okupācijas armijas varā - vismaz savā apziņā," uzsvēra deputāts.

Kā ziņots, par ieceri atjaunot Uzvaras laukumu tā sākotnēji iecerētajā veidolā portālā "Manabalss.lv" iepriekš parakstījās vairāk nekā 12 000 cilvēku.

Tomēr komisija noraidīja kolektīvo iesniegumu, pamatojoties uz Ārlietu ministrijas un Rīgas domes viedokļiem. Ārlietu ministrijā norāda, ka starp Latviju un Krieviju ir noslēgts līgums par pieminekļu saglabāšanu. Savukārt Rīgas dome norāda, ka teritorija, kur bija plānots izbūvēt Uzvaras laukumu, jau ir apbūvēta, tostarp šeit uzbūvēta Nacionālā bibliotēka.

Deputāti gan nolēma, ka aicinās Rīgas domi un Kultūras ministriju izvērtēt iespēju tagadējā laukumā izvietot informatīvus materiālus par kara periodu.