Valdības sociālo partneru vēlme par 37 eiro palielināt minimālās algas nav tik liela kā šo ideju virzošajai Vienotībai.
Piemēram, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība uzskata, ka daudz svarīgāk būtu līdz pirmskrīzes apmēriem palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Nelielu minimālās algas palielinājumu joprojām atbalsta gan Finanšu ministrija, gan premjerministrs Māris Kučinskis.
Otrdien, ar valdības pārstāvjiem tiekoties Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) vadītājs Pēteris Krīgers rosināja no pašreizējiem 75 eiro līdz pirmskrīzes 130 eiro palielināt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu.
Arodbiedrības uzskata, ka, palielinot tikai minimālo algu, nepalielinot neapliekamo minimumu, nevienlīdzības mazināšana iedzīvotāju vidū nav iespējama. «Tad mēs paliekam tajā pašā peļķē, kurā jau esam,» teic P. Krīgers.
Vismaz daļēji šis viedoklis saskan ar Finanšu ministrijas un premjera pausto. Proti, Ministru prezidents Māris Kučinskis sadarbības partneriem atkārtoja savu pozīciju - viņš neatbalsta strauju minimālās algas paaugstināšanu un pieļauj, ka tā varētu būt ne lielāka par desmit eiro. Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola klātesošos aicināja aizdomāties par to, ka minimālās algas strauja paaugstināšana neveicinās darbavietu radīšanu reģionos.
Viņa sociālajiem partneriem skaidroja, ka Latvijas reģionos attīstība ir ļoti dažāda un kopš ekonomiskās krīzes jaunas darbavietas vairāk ir radītas Rīgā un Pierīgā.
Zemgalē radīts kaut nedaudz jaunu darbavietu, bet krietni sliktāka situācija ir Kurzemē, Vidzemē, bet jo īpaši - Latgalē. Tādēļ ministriju uztrauc iespēja - ja uzņēmējiem tiks uzlikts papildu slogs, palielinot minimālo atalgojumu, tas nemotivēs veidot jaunas darbavietas. Turklāt strauja minimālo algu paaugstināšana Rīgā un Pierīgā īpašu ietekmi neatstāšot, bet reģionos tas pietuvosies vidējā atalgojuma līmenim.
Tāpat papildu slogs liks komersantiem pievērsties dažādiem risinājumiem, lai tiem izdevumi nepieaugtu tik strauji. Vienlaikus gan D. ReiznieceOzola atzina, ka līdz šim nav bijis skaļu gadījumu, kad komersanti pieķerti par aplokšņu algu maksāšanu.
Satraucoši arī esot, ka kopš krīzes produktivitāte aug stipri lēnāk nekā vidējā alga un minimālā alga, kas nozīmējot, ka produktivitāte klibo, un ir jābūt apgrieztai situācijai.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka darba devēji iestājas ar samērīgu un pakāpenisku palielinājumu, kas ir balstīts uz makroekonomiskajiem rādītājiem. Tādēļ minimālās algas palielinājumam ir jāiet kopsolī ar produktivitātes celšanos valstī.
Labklājības ministrs Jānis Reirs gan turpināja aizstāvēt ideju par minimālās algas palielināšanu līdz 407 eiro mēnesī.