Nacionālo apvienību pārstāvošais Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins nokaitinājis koalīcijas biedrus, Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nicīgi nosaukdams par «prezidenta izstrādājumu». Kolēģi viņa rīcību vērtē kā deputāta necienīgu, taču steigties ar iesnieguma nešanu uz Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju vēl nesteidzas.
«Latvijai bija iespēja ievēlēt izcilu prezidentu. Pateicoties [Vienotībai], mums ir prezidenta izstrādājums, nepiemērots starptautiskai sadarbībai,» atsaucoties uz neīsta krējuma dēvēšanu par krējuma izstrādājumu, sociālajā interneta vietnē Twitter raksta A. Kiršteins.
Viņš arī iepriekš nav kautrējies publiski paust asus un reizēm, iespējams, ar deputāta amatu nesavietojamas formas viedokļus. Tieši šā iemesla dēļ Latvijas Zaļās partijas, kuru pirms kļūšanas par Valsts prezidentu pārstāvēja Raimonds Vējonis, līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka nemaz nevēlas iesaistīties diskusijā par kolēģa pausto, norādīdams, ka nevēlas veicināt A. Kiršteina neveselīgo ideju popularizēšanu sabiedrībā.
«Kiršteinam nekas nepalīdzēs. Arī ne Mandātu un ētikas komisija. Iespējams, ka viņš tikai to vien vēlas, lai par to tagad rakstītu prese un runātu sabiedrība,» saka I. Līdaka.
Savukārt Vienotības, kurai vienojoties ar Zaļo un zemnieku savienību, prezidenta amatu ieguva R. Vējonis, priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns ir pārliecināts, ka sevi cienošs politiķis šādi nedrīkst rīkoties un, visticamāk, šajā jautājumā savs vārds būtu jāsaka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Arī tādēļ, ka A. Kiršteins līdzīgi uzvedies arī iepriekš.
«Kiršteina kungs, vērojot viņa izteikumus sociālajos tīklos, negatīvā nozīmē mani pārsteidz jau kādu laiku. Domāju, ka tas būtu izvērtējams arī ētikas komisijā. Man bija labi skolotāji - Valdis Dombrovskis un Artis Pabriks -, kas jau pašā sākumā man ielika skaidrus pamatus koleģiālai attieksmei. Politiskos konkurentus varu lamāt no panckām ārā par stulbām vai populistiskām politiskajām idejām, bet politiķa goda kodekss, kas būtu jāievēro, ir nekritizēt savus kolēģus ar personīgiem aizvainojumiem,» saka E. Smiltēns.
Pats A. Kiršteins uzskata, ka ētikas normas nav pārkāpis, jo prezidentu savā ierakstā Twitter nav nosaucis vārdā. Taču, ja kāds tomēr saskatot necienīgu un deputāta godu aizskarošu rīcību, tad lielāku kaunu valstij un tās prezidenta amatam esot nodarījis pats R. Vējonis.
Politiķis atsaucas uz R. Vējoņa tikšanos ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo. Tikšanās laikā pēc NATO samita Varšavā, kuru vēroja daudzi žurnālisti, R. Vējonis ar Kanādas premjeru runājis ļoti sliktā angļu valodā, nespēdams skaidri formulēt savu domu. A. Kiršteins uzskata, ka valodu nezināšana nav izšķirošā īpašība, kas nepieciešama prezidentam, taču daudz labāk būtu bijis, ja R. Vējonis izmantotu tulka palīdzību.
«Nav jau jāzina valodas, [premjerministram Mārim] Kučinskim nav problēma ar tulku runāt, bet, ja to neapzinās, tad apkauno Latviju, plātoties ar rokām. Varbūt deputāta cienīgi tas nav, šādi izteikties, bet arī Valsts prezidenta cienīgi nav apkaunot Latviju,» saka A. Kiršteins, atgādinādams, ka daudz labāks prezidents būtu Nacionālās apvienības izvirzītais kandidāts Egils Levits.
