Mēģinot glābt savu personisko vietu, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons savu valsti novedis kritiskā situācijā, uzskata Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.
Runājot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu piektdien panākto vienošanos par Kamerona pieprasītajām bloka reformām, Gobiņš aģentūrai LETA norādīja, ka jau tagad Londonas mērs Boriss Džonsons paziņojis, ka pirms jūnijā gaidāmā referenduma atbalstīs balsojumu par Lielbritānijas izstāšanos no ES.
"Viņš [Džonsons] norādīja, ka ar panākto vienošanos vien nepietiek," sacīja Gobiņš. Viņa ieskatā tas nozīmē, ka Kamerons ar saviem nepārdomātajiem vēlēšanu solījumiem ir nonācis sliktā situācijā.
"Viņa partija ir tik sašķelta kā vēl nekad. Tas var novest valsti kritiskā situācijā, un tas viss, pateicoties mēģinājumiem glābt savu vietu," sprieda Gobiņš.
Eiropas kustības Latvijā prezidents arī pauda viedokli, ka visi turpmākie procesi var novest pie valsts sadalīšanās, jo Skotija un Velsa vēlas palikt ES.
Viņš gan uzsvēra, ka abi iespējamie situācijas scenāriji - Lielbritānijas izstāšanās no ES un tās palikšana ES bloka dalībvalsts statusā - Latvijai vērtējami kritiski.
"Maldās tie, kuri uzskata, ka tas ir labs lēmums ES un tās dalībvalstīm. Tā bija vienošanās starp ļoti sliktu un sliktu scenāriju," sacīja Gobiņš, piebilstot, ka Lielbritānijas panākto progresu reformu jautājumā var izmantot arī citas dalībvalstis, pieprasot sev izdevīgākus nosacījumus
Kā ziņots, pēc smagām sarunām ES dalībvalstu līderi piektdien beidzot panākuši vienošanos par Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona pieprasītajām bloka reformām.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers galīgo vienošanās variantu dalībvalstu līderiem nodeva darba vakariņu laikā.
Neilgi pēc tam Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite tviterī pavēstīja, ka vienošanās ir noslēgta, ko mirkli vēlāk tviterī apstiprināja arī Tusks, piebilstot, ka vienošanās saņēmusi vienbalsīgu atbalstu.
Vienošanās rosina cerības, ka referendumā par Lielbritānijas turpmāko dalību ES, kas varētu notikt jau 23.jūnijā, briti tomēr izšķirsies par palikšanu blokā.
Dauningstrīta paziņojusi, ka vienošanās paredz iespēju septiņus gadus ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm.
Panākta arī vienošanās par bērnu pabalstu ierobežošanu gadījumos, ja viesstrādnieku atvases dzīvo citā valstī. Uz personām, kas pabalstus saņem jau šobrīd, ierobežojumus varēs attiecināt no 2020.gada, bet uz jaunajiem pabalstu pieprasītājiem šie ierobežojumi tiks attiecināti, līdzko spēkā stāsies attiecīgs Lielbritānijas likums.
Apvienotā Karaliste izcīnījusi arī tiesības īstenot ārkārtas pasākumus Londonas finanšu sektora aizsardzībai.
