Pastāv uzskats, ka partijas tik daudz enerģijas Valsts prezidenta meklējumiem velta tādēļ, lai būtu drošas, ka tas nepieciešamības gadījumā nosauks pareizo Ministru prezidenta vārdu. Vērtējot Egila Levita kandidatūru šādā kontekstā, vairāku Vienotības deputātu acīs viņš savas pozīcijas varētu būt zaudējis.
Pirmdien Nacionālās apvienības (NA) kandidāts valsts prezidenta amatam, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis E. Levits viesojās Vienotības frakcijā, kur ļāvās tās deputātu iztaujāšanai. Un jautājumu E. Levitam šķiet bija vairāk nekā citiem Vienotību vai kādu citu frakciju līdz šim apmeklējušajiem kandidātiem. Parasti šādas tikšanās ilga nepilnu stundu, bet E. Levits Vienotības frakcijā pavadīja pusotru.
Pakļausies vairākumam
Tikšanās laikā E. Levits esot iztaujāts par viņa valsts attīstības plāniem un lēmumiem dažādās situācijās. Piemēram, Vienotības deputātiem esot interesējis, kā rīkotos E. Levits, ja, esot prezidentam, viņam būtu jāizvirza Ministru prezidenta kandidāts, kura atbalstam ir nepieciešamā 51 balss, bet šis kandidāts pārstāvētu politisko spēku, kas konkrētajā ģeopolitiskajā situācijā būtu traktējams kā valsts drošību apdraudošs. Konkrēti esot piesaukts opozīcijas partijas Saskaņa līderis Nils Ušakovs.
Frakcijai E. Levits esot atbildējis – ja politiskie spēki spētu nodrošināt viņam nepieciešamā vairākuma atbalstu, viņš tiktu virzīts premjera amatam.
Šāda atbilde izraisījusi neizpratni Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai, kas joprojām teicas atbalstām Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kandidātu aizsardzības ministru Raimondu Vējoni.
Viņa atceras, kā pēc 12. Saeimas vēlēšanām gājusi pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar jautājumu, vai viņš pieļauj iespēju, ka premjera amatam izvirzīs No sirds Latvijai līderi Ingunu Sudrabu, ja tā būs spējusi izveidot koalīciju ar Saskaņu un, piemēram, ZZS. A. Bērziņa atbilde bijusi konkrēta – nekādā gadījumā.
Tādēļ E. Levita reakcija (pēc S. Āboltiņas teiktā) izraisījusi neizpratni ne tikai viņai, bet arī citiem Vienotības deputātiem. Pirmdien uz tikšanos ar E. Levitu bija ieradušies gan tikai 14 no 23 politiskā spēka deputātiem.
Satversmes sargs
Konfrontēts ar identisku jautājumu nu jau žurnālistu priekšā, E. Levits, kurš sarunu raksturoja kā lietišķu un ļoti atklātu, skaidrojumos bija uzmanīgāks un Satversmes preambulas tēva cienīgs.
Proti, Valsts prezidents esot Satversmes sargs un tādēļ tam valsts pamatlikums jātur godā kā nevienam citam valsts pilsonim. Tādēļ vairākuma atbalstu guvušu premjerministra kandidātu viņš neizvirzītu tikai tādā gadījumā, ja attiecīgā politiskā spēka iepriekšējā darbība vai sludinātie uzskati un programma būtu pretrunā ar Satversmi.
S. Āboltiņu tas nepārliecina, jo, pēc viņas domām, ne Saskaņas, ne I. Sudrabas rīcībā nekā antikonstitucionāla nav, tādējādi E. Levita izpratnē nevajadzētu būt šķēršļiem premjerministra amatam virzīt kādu šo politisko spēku pārstāvi.
Kandidēs atkārtoti
Pats Nacionālās apvienības (NA) kandidāts uz valsts augstāko amatu uzskata, ka kļūt par prezidentu var ikviens no pieteiktajiem četriem kandidātiem, taču viņa izvirzīšana prezidenta meklēšanas procesu esot padarījusi kvalitatīvāku.
Viņš arī negrasoties mest plinti krūmos, ja pirmajās vēlēšanās prezidents netiktu ievēlēts, – E. Levits ir gatavs kandidēt arī otrajās vēlēšanās.
Pašlaik uz Valsts prezidenta amatu kandidē četri no Saeimā pārstāvētajām sešām partijām izvirzītie kandidāti. ZZS izvirzījusi aizsardzības ministru R. Vējoni, kuru sola atbalstīt arī daļa Vienotības deputātu. Nacionālā apvienība, piepulcinot dažus Vienotības cilvēkus un No sirds Latvijai pārstāvošo Ringoldu Balodi, izvirzīja E. Levitu, bet Saskaņa – Sergeju Dolgopolovu. Savs kandidāts ir arī Latvijas Reģionu apvienībai. Tā prezidenta amatā labprāt redzētu Mārtiņu Bondaru. Savukārt No sirds Latvijai, atsaucot Gunāra Kūtra kandidatūru, paziņoja, ka vēlēšanās neatbalstīs nevienu no pieteiktajiem kandidātiem.
