Tā nevar ne izzust, ne arī rasties no nekā, tā var tikai pāriet no vienas formas citā.
Pēc 12. Saeimas pirmās darba dienas šo enerģijas nezūdamības likumu droši var attiecināt uz Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu. Viņa pēc Jāņa Junkura mokoša mandāta nolikšanas procesa ieņēma politikā mazāk pieredzējušā partijas biedra vietu, šādi tikai uz divām stundām un septiņām minūtēm zaudējot tiesības atrasties Saeimas sēžu zāles deputātu sektorā.
Kā zināms, J. Junkurs, izvēršot personisko priekšvēlēšanu kampaņu Kurzemes vēlēšanu apgabalā, apsteidza apgabala sarakstā ar pirmo numuru startējošo S. Āboltiņu. Taču viņa triumfs bija īss, jo jau neilgi pēc vēlēšanu provizorisko rezultātu uzzināšanas kļuva skaidrs, ka viņš tobrīd vēl nezināma iemesla dēļ noliks mandātu. Par šādu izvēli īsi pirms 12. Saeimas pirmās sēdes viņš arī paziņoja, skaidrojot, ka saņēmis vilinošu darba piedāvājumu, taču sīkākos komentāros par lēmuma pieņemšanas apstākļiem neieslīga.
Uzsākot jaunā parlamenta pirmās darba dienas vadīšanu, S. Āboltiņa, visticamāk, bija pārliecināta, ka Saeimas sēžu zāli nenāksies pamest bez mandāta kabatā, taču pievīla partijas vai J. Junkura iemaņas procesu menedžmentā.
Izskatot J. Junkura iesniegumu par mandāta nolikšanu, atklājās, ka tas pieņemts, vēl pirms J. Junkurs oficiāli bija kļuvis par 12. Saeimas deputātu. Atsaucoties uz šo faktu, mandātu pagaidu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis parlamentam paziņoja, ka jautājums nav izskatāms pēc būtības.
Ņemot vērā, ka J. Junkurs Saeimu jau bija pametis un derīga iesnieguma sagādāšanai bija nepieciešams laiks, Saeimas kuluāros izraisījās spraiga diskusija: vai parlaments, kuram nav nedz apstiprināta prezidija, nedz pastāvīgās komisijas, ir tiesīgs lemt par kāda deputāta mandāta nolikšanu.
«(..) Saņēmis iesniegumu par mandāta nolikšanu, Saeimas prezidijs uzaicina šā deputāta vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Tā pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai, kas pēc tam lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru apstiprināšanu,» atsaucoties uz šo Kārtības ruļļa punktu, saka ar J. Junkura mandāta jautājuma izskatīšanas procedūru neapmierinātie, piemēram, Saskaņas deputāts Sergejs Dolgopolovs un Nacionālās apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs. Saskaņa, Latvijas Reģionu apvienība un Dz. Rasnačs savu viedokli par šo procesu pauda, nebalsojot par kādreizējās Saeimas priekšsēdētājas mandāta apstiprināšanu.
Citādi domā mandātu pagaidu komisijas pārstāvis Gunārs Kūtris, kas uzskata, ka laikā līdz Saeimas prezidija un komisiju apstiprināšanai parlamentam un pagaidu komisijai tomēr ir tiesības pieņemt šādu lēmumu.
Saņemot otru, jau pareizā laikā nodotu J. Junkura iesniegumu, tika pieļauta vēl viena atkāpe no Kārtības ruļļa. Nule kā ievēlētā Saeimas prezidija priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) nevis pati uzaicināja S. Āboltiņu stāties mandātu nolikušā kolēģa vietā, bet uzticēja šo pienākumu mandātu pagaidu komisijai.
G. Kūtris atzīst, ka pat viņa interpretācijā tas vērtējams kā procedūras pārkāpums. Tomēr viņš arī neslēpa, ka tā ir nenozīmīga nianse, jo rezultāts no tā nemainītos. Citiem vārdiem, tas būtu tikai laika jautājums, līdz S. Āboltiņa ieņemtu J. Junkura vēlēšanās izcīnīto Saeimas deputāta vietu.
Tiesa, mandātu S. Āboltiņa patiešām iegūtu, paciešoties līdz prezidija un komisiju apstiprināšanai, bet tas viņai vismaz uz laiku liegtu iespēju kandidēt uz noskatīto Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) amatu, jo tā, visticamāk, būtu izveidota, Vienotības līderei vēl neesot deputātei.
Tomēr arī tagad ap šo amatu var izvērsties cīniņš, jo Zaļo un zemnieku savienībai nešķiet īsti godīgi, ka, pat sarūkot Vienotības ietekmei parlamentā, tā joprojām ieņems divus amatus, kuriem ir tiesības piedalīties Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē. Bez NDK un Saeimas priekšsēdētāja padomē piedalās arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs. Šo amatu atkārtoti iecerēts uzticēt Vienotības deputātam A. Latkovskim.