Krievijas impēriskuma atdzimšana
 
©F64

Latvijā tā saucamā Lielās oktobra revolūcijas simtgade (kas tiek svinētā pēc jaunā stila 7. novembrī) gandrīz palika nepamanīta. Par to liecināja tikai pāris komentāri laikrakstos un ar tā laika notikumiem saistītu filmu iekļaušana vietējo televīziju programmās. Lielās revolūcijas regulāra pieminēšana palēnām izzūd pat no bijušas PSRS telpas.

No bijušajām padomju republikām 7. novembris kā oficiāli svinama diena ir saglabājies tikai Baltkrievijā un Kirgīzijā. Pat Krievijā kopš 2005. gada 7. novembris vairs nav oficiāla valsts svētku diena. Tomēr Krievijā Oktobra revolūcijas simtgade vismaz oficiālo mediju telpā izzīmējas ar konceptuāli jaunu uzstādījumu par to, kā mūsdienu Krievijā tiks interpretēti Oktobra revolūcijas notikumi.

Jauno revolūcijas interpretāciju iezīmēja seriāla Revolūcijas dēmons pirmizrāde Krievijas televīzijas kanālā Rossija. Režisora Vladimira Hotinenko seriāls ar izcilo aktieri Jevgēņiju Mironovu galvenajā - Vladimira Ļeņina - lomā bija veltīts revolūcijas priekšvēsturei - 1915.-1917. gada notikumiem. Saprotot, ka Pirmo pasaules karu, karojot divās frontēs, Vācija zaudēs, Vācijas valdība nolēma uzvarēt pretiniekus, palīdzot saasināt Krievijas iekšējās pretrunas. Vācijas valdība sāka ar naudu un ieročiem atbalstīt revolucionārus, kuru mērķis bija gāzt Krievijas caru. Vācijas valdības naudu piekrita saņemt nākamās revolūcijas uzvarētāji - boļševiku partija ar V. Ļeņinu priekšgalā. Nauda un ieroči tika doti pret solījumu, ka revolūcijas uzvaras gadījumā Krievija izstāsies no pasaules kara, ka tiks noslēgts vienpusējs miera līgums starp Krieviju un Vāciju, ļaujot Vācijai turpināt karu tikai pret Angliju un Franciju. Cita starpā, pēc Oktobra revolūcijas uzvaras 1917. gadā viens no jaunās valdības pirmajiem soļiem - 1918. gadā - bija pamiera noslēgšana ar Vāciju un Krievijas izstāšanās no pasaules kara. Faktiski boļševiki ar Ļeņinu priekšgalā darbojās kā pret Krieviju karojošas valsts uzpirkti aģenti. Turklāt Vācijas valdība atļāva Krievijas politiķiem, tostarp V. Ļeņinam, kara laikā izbraukt cauri savas valsts teritorijai, palīdzot boļševiku līderiem no neitrālās Šveices nokļūt revolūcijas liesmu pārņemtajā Krievijā (tieši par šo braucienu ir filmas noslēdzošo sēriju sižets).

Vēstures pārzinātājiem šāda Oktobra revolūcijas priekšnoteikumu interpretācija nav nekas jauns. Uz šiem notikumiem savā darbā Sarkanais ritenis norādīja kaut vai izcilais Krievijas rakstnieks Aleksandrs Solžeņicins (1918-2008). Taču PSRS laikā Solžeņicina darbi bija aizliegti, savukārt to laikrakstu eksemplāri, kuri iznāca 1917. gada vasarā un kuros V. Ļeņins atklāti tika apsūdzēts kā Vācijas spiegs, PSRS laikā tika glabāti slepenās krātuvēs kā lielākais valsts noslēpums.

Lielās pārmaiņas, kas Krievijā izteikti iezīmējas šogad - netīkamā patiesība par boļševiku apvērsuma aizkulisēm tiek demonstrēta Krievijas lielākajās televīzijās visskatāmākajos laikos, un par to atgādina vadošo Krievijas televīziju galvenie politiskie komentētāji Dmitrijs Kiseļevs, Vladimirs Solovjovs u.c.

Izskatās, ka t.s. Kremļa propagandistiem ir dota komanda: neslēpt patiesību par boļševiku apvērsumu. Jaunajā interpretācijā Oktobra apvērsumu īstenoja Krievijas ienaidnieki, kas bija komunistiskas utopijas izveidošanas idejas pārņemti. Rezultātā Krievijas revolūcija izmainīja ne tikai Krievijas, bet visas pasaules vēsturi, ieraujot Krieviju līdz tam nepieredzētā ekonomiskajā un sociālajā eksperimentā, kas radīja neizmērojamu postu un ciešanas visai Krievijai 20. gadsimta laikā.

Otrais pasaules karš (Krievijas terminoloģijā - Lielais Tēvijas karš) mūsdienu Krievijā ir neaizskarama un ar daudziem tabu aizliegumiem nodalīta svēta tēma, bet no Oktobra revolūcijas tumšajām lappusēm aizliegumi ir noņemti. Tagad Oktobra apvērsums tiek interpretēts kā fatāla nelaime, kas liedza Krievijai kļūt par vienu no pasaules ekonomiski varenākajām valstīm jau 20. gadsimta sākumā.

Jaunajā koncepcijā Krievijas imperators Nikolajs II no asiņainā cara ir pārtapis par svēto mocekli. Krievijas pareizticīgo baznīca Nikolaju II pat oficiāli iekļāva svēto kārtā. Tracis ap režisora Alekseja Učiteļa vēsturisko filmu Matilde, kad tika izteikti aicinājumiem aizliegt šo filmu vēl pirms tās pabeigšanas, iezīmē pāreju uz jauno koncepciju. Krievijas imperators, Krievijas valdnieks filmās ir jāattēlo kā dievišķa persona, kura ir brīva no cilvēcīgām kaislībām un grēkiem.

Var secināt, ka pašreizējie procesi iezīmē Krievijas varas atteikšanos no padomju ideoloģiskā mantojuma paliekām. Diemžēl dāsni atalgotie pajoliņi, kas NATO un dažādās valsts budžeta finansēto iestāžu struktūrās uzdodas par Krievijas ekspertiem, turpina malt mantru, meklējot līdzības starp 21. gadsimta Kremli un PSRS ģeopolitiku. Kamēr pseidoeksperti ķerstās pie pagātnes, Krievijā noteiktas aprises iegūst jauns ideoloģisks virziens, kuru varētu apzīmēt kā Krievijas impēriskuma atdzimšanu.

Izskatās, ka tiek veikti priekšdarbi, lai padomju internacionālismu izstātu ar oficiālu krieviskumu. Padomju ideoloģiskās tradīcijas obligāts elements bija oficiāli deklarēts (visai pompozs un formāls) internacionālisms. Internacionālisma aizstāšana ar Krievijas impēriskumu var nozīmēt būtisku attieksmes maiņu pret kaimiņvalstīm un krieviski runājošo diasporu pasaulē. Tas var nozīmēt, ka nākotnē Kremlis atbalstīs nevis jebkuru krievu valodas un kultūras izpausmi citviet, bet atbalsts tiks sniegts tikai tiem, kas tieši atbalstīs Krievijas interešu prioritāti.

Kurš no ideoloģijas virzieniem - padomju internacionālisms vai atdzimstošais Krievijas impēriskums - ir bīstamāks Krievijas kaimiņiem, mēs sapratīsim, tiklīdz būs redzamas pirmās jaunā ideoloģijas virziena reālās politikas izpausmes.