Noslēdzoties Otrajam pasaules karam, sabiedrotie paguva vienoties par robežu un ietekmes sfēru sadalījumu Eiropā, bet, pirms tika noslēgts galīgais miera līgums starp Japānu un visiem tās uzvarētājiem, sākās Aukstais karš.
Krievija joprojām nav noslēgusi miera līgumu ar Japānu. Savukārt Korejas pussala kļuva par vietu, kurā laiku pa laikam varēja izcelties jauns pasaules karš. 1950.-1953. g. kara laikā Korejas pussalā reāli viena pret otru karoja Ķīnas un ASV armijas sauszemē un PSRS pret ASV aviācijas spēkiem gaisā. Tolaik gan Ķīna, gan PSRS izvairījās no oficiālā kara pieteikuma ASV, ķīniešu un padomju karavīri karoja, uzvilkuši korejiešu formas tērpus. Lai saprastu Korejas kara mērogu, ir jāatgādina, ka visa Otrā pasaules kara laikā, sakaujot Japānu, ASV zaudēja aptuveni 60 tūkstošu karavīru dzīvības, bet Korejas karā gāja bojā 43 tūkstoši ASV karavīru. 1953. gadā tika noslēgts pamiers. Tikai 1991. gadā abas Korejas vienlaikus tika uzņemtas ANO, bet tik un tā katra no Korejas valdībām oficiāli neatzīst viena otru, uzskatot, ka pārvalda visu Koreju, arī to pussalas daļu, kas atrodas «ienaidnieku varas īslaicīgā okupācijā». Turklāt, tā kā 2013. gadā Ziemeļkoreja paziņoja, ka tā atsakās no pamiera līguma, pašlaik juridiski abas Korejas ir kara stāvolī.
1994. un 1998. gadā iezīmējās noteikts progress ASV un Ziemeļkorejas attiecībās. Apmaiņā pret ASV palīdzību Ziemeļkoreja apturēja gan urāna bagātināšanas, gan ballistisko raķešu izstrādes programmas. Tikai pēc tam, kad 2002. gadā ASV prezidents Dž. Bušs izlēma vienpusēji atteikties no Bila Klintona apstiprinātā līguma, Ziemeļkoreja izstājās no atomieroču ierobežošanas līguma un vēlāk atjaunoja arī ballistisko raķešu programmu.
Cerība, ka bez ASV palīdzības Ziemeļkorejas ļaudis dažu gadu laikā nonāks tik spiedīgos apstākļos, ka sacelsies pret režīmu un to aizmēzīs, nepiepildījās.
Kāpēc saasinājums ir sācies tieši 2017. gadā? Agrāk Ziemeļkorejas resursi bija visai nelieli un tās vadība atļāvās demonstrēt tikai vienu ieroču izmēģinājumu vairāku gadu laikā? No kurienes Ziemeļkorejas rīcībā pēkšņi radās tik lieli resursi, lai 2017. g. ik pa pāris nedēļām veiktu vai nu ballistisko raķešu, vai kodolsprādziena izmēģinājumu?
Tiešu pierādījumu, zinot Ziemeļkorejas slepenības režīmu, nav, bet ir iespējams izteikt visai pamatotas aizdomas. 90% no Ziemeļkorejas eksporta iepērk Ķīnā. 95% no Ziemeļkorejas importa ienāk no Ķīnas. Lai kā to noliegtu, bet tieši Ķīnai ir vislielākās iespējas ietekmēt Ziemeļkorejas uzvedību. Turklāt 2016. gada nogalē pēkšņi radās svarīgs motīvs.
Pagājušajā gadā ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā Donalds Tramps solīja palīdzēt ASV biznesam atgūt Ķīnas importa ieņemto nišu ASV iekšējā tirgū. Jaunais ASV prezidents sāka visai agresīvi, solot piespiest Ķīnu darboties pēc ASV nodiktētiem spēles noteikumiem. Kaut kas tāds varēja izdoties pirms trīsdesmit gadiem, kad Ķīna ekonomiski bija ļoti vāja, bet pašlaik Ķīna ir pasaules otra lielākā ekonomika un viena no superlielvalstīm.
Iespējams, ka, līdzīgi kā 1950.-1953. gadā, Ķīnas vadība nevēlas sākt tiešu konfrontāciju ar ASV. Taču kā ASV vadībai likt saprast, ka laiks, kad amerikāņu līderi vienpusēji varēja uzspiest savu gribu jebkurai lielai valstij, ir pagājis?
ASV ir savas iekšpolitiskās fobijas, kas tur kultivētas desmitiem gadu, un viena no tām ir fobija no Ziemeļkorejas kodolieročiem. Viegls pamudinājums Ziemeļkorejas līderim kāpināt izmēģinājumu aktivitātes izraisīja pusgadsimtu nepieredzētu drošības krīzi Tālajos Austrumos. Pašlaik ASV valdība ir tuvu tam, lai pieņemtu lēmumu dot militāru triecienu pa Ziemeļkorejas kodolobjektiem.
Eskalācijai turpinoties, ASV prezidentam un ASV Kongresam būs grūti atturēties no spēka lietošanas. Kaut kāds punduris draud Amerikai! Teroristi nevar iebiedēt ASV prezidentu!
Tikai kādas būs iespējamā ASV militārā trieciena sekas?
No 1950. g. Ziemeļkorejā tiek uzturēta doma, ka jebkurā brīdī viņiem var uzbrukt ASV. 2017. g. Ziemeļkorejas propagandas dienestiem vairs nav jāizdomā pasakas par amerikāņu draudiem. Atliek tikai viens pret vienu pārtulkot un izplatīt Donalda Trampa vai agresīvāko amerikāņu politiķu izteicienus. Ja kādā brīdī amerikāņu raķetes tiks ieblieztas pa Ziemeļkorejas militārajiem mērķiem, tad miljoniem čučhe mācības (Ziemeļkorejas komunistiskās reliģijas nosaukums) fanātiķu tas būs neapgāžams pierādījums, ka Ziemeļkorejas vadoņu gadu desmitiem sludinātais - «amerikāņu imperiālisti ir pasaules lielākais ļaunums» - ir patiesība. Kas notiks tālāk? Pieņemsim, ka ASV militārajiem spēkiem izdosies iznīcināt gan visas ballistiskās raķetes, gan ziemeļnieku kodolieroču krājumus. Taču Dienvidkorejas galvaspilsēta Seula atrodas tikai 40 km no iespējamajām ziemeļnieku armijas pozīcijām. Konflikta gadījumā Seulu var apšaudīt pat ar lauka artilēriju un reaktīvajiem šāviņiem.
Iespējamais ASV trieciens rada risku aizsākt jaunu, vismaz reģionāla mēroga karu ar miljoniem upuru un neiedomājamiem postījumiem Latvijai tik draudzīgajā Dienvidkorejā.
Varbūt plānoto militāro triecienu vietā ASV līderiem būtu jāsāk meklēt pieņemami kompromisi ar tiem, kuri Ziemeļkorejas līderus pamudina uz jaunākajām aktivitātēm.