Puertoriko un Krimas līdzības
©F64

11. jūnijā no ASV atkarīgajā teritorijā – Puertoriko – notika referendums, kurā 97% no vēlētājiem nobalsoja par aicinājumu ASV Kongresam atzīt Puertoriko par jaunu ASV štatu. Puertoriko ir deviņus tūkstošus kvadrātkilometru liela sala Karību jūrā, kurā dzīvo 3,4 miljoni iedzīvotāju. ASV valdījumā tā nonāca 1898. gadā, kad vienā no lielvaru kariem spēkā augošā ASV pilnībā sakāva Spāniju. Pēc 1898. gada kara Spānija atteicās par labu ASV no trim savām kolonijām Guamu, Filipīnām un Puertoriko, bet Kuba kļuva par neatkarīgu valsti.

1946. gadā ASV atzina Filipīnu neatkarību. Savukārt Klusā okeāna sala Guama un Karību jūras sala Puertoriko neatkarību tā arī nekad neieguva. Pašreizējais Puertoriko status ir ASV pārvaldījumā esoša neinkorporēta teritorija. Puertorikāņiem 2017. gada referendumā bija jāizvēlas salas nākotnes statuss - kļūt par jaunu, pilntiesīgu ASV štatu, saglabāt līdzšinējo statusu vai arī kļūt par pilnīgi neatkarīgu valsti.

Lai gan 97% no referenduma dalībniekiem nobalsoja par pilnīgu inkorporāciju ASV, tomēr vēlētāju aktivitāte referendumā bija ļoti zema - referendumā piedalījās tikai 23% no puertorikāņiem.

Tā kā sala nav inkorporēta ASV, bet atrodas ASV Kongresa pārvaldījumā, tās teritorijā nav spēkā ASV konstitūcija un liela daļa ASV likumu. Lēmumu par Puertoriko statusu likumīgi var pieņemt vienīgi ASV Kongress. Visiem puertorikāņiem ir dubulta - Puertoriko un ASV - pilsonība, bet, kamēr viņi nepārceļas uz kādu no štatiem, bet dzīvo savā salā, puertorikāņiem nav tiesību piedalīties ASV prezidenta vēlēšanās, un arī Puertoriko pārstāvjiem ASV Kongresā ir tikai novērotāju statuss.

Ciešās politiskās, monetārās, ekonomikas un militārās saites ar ASV neveicināja Puertoriko ekonomisko uzplaukumu. Līdzīgi kā Latvijā pēc pievienošanās ES, pēdējo 25 gadu laikā Puertoriko saskaras ar masveidīgu darbspējīgo iedzīvotāju, īpaši jaunatnes, migrāciju uz ASV. No salas neizbraukušajiem bija jāuztur pārāk liela vietējā pārvalde un nepavelkami liela sociālā infrastruktūra. Rezultātā 2015. gadā Puertoriko nespēja norēķināties par saviem parādiem un piedzīvoja bankrotu (defoltu). Tāpēc pašlaik Puertoriko ir ārējā - ASV Kongresa nozīmēta - finanšu pārvalde.

2017. GADA 11. JŪNIJS Puertoriko galvaspilsētā Sanhuanā. Plakātā pausts atbalsts Puertoriko neatkarībai un izteikts «nē» salas ārējai pārvaldei un salas koloniālam statusam. Referendumā par Puertoriko valstisko statusu nepiedalījās vairāk nekā trīs ceturtdaļas no vēlētājiem / Foto: REUTERS/Alvin

Puertoriko nākotnes statusa iekļaušana ASV Kongresa dienaskārtībā izraisīs noteiktas iekšpolitiskas un ārpolitiskas sekas.

Iekšpolitiski ASV ar pilntiesīgu štata statusu vēlas pievienoties teritorija, kuras lielākā daļa iedzīvotāju runā tikai spāņu valodā un kurā oficiāli ir divas valsts valodas - spāņu un angļu. Puertoriko statusa jautājumu tagad ir izdevīgi aktualizēt pret Trampu noskaņotajiem demokrātiem, lai negatīva republikāņu un ASV prezidenta retorika pret Puertoriko noskaņotu spāniski runājošos ASV pilsoņus vēl vairāk pret esošo ASV prezidenta administrāciju. Gan Tramps, gan daudzi ASV vadošie republikāņi ir izteikušies pret spāniski runājošās minoritātes (t. s. latinosu) ietekmes pieaugumu Amerikā. Savukārt, paceļot Puertoriko jautājumu, to var skaisti un neuzbāzīgi visiem vēlreiz atgādināt.

Savukārt ārpolitiski ANO atzītas amerikāņu kolonijas inkorporācija ASV sastāvā dos pamatu argumentiem par ASV agresīviem nolūkiem pret Latīņameriku un veicinās antiamerikāniska noskaņojuma pieaugumu pasaulē, jo īpaši Latīņamerikā.

Savukārt pat diskusijas par Puertoriko inkorporāciju ASV noteikti izmantos Krievija, lai vērstu uzmanību uz līdzībām starp Krimas inkorporāciju Krievijas sastāvā un iespējamo Puertoriko inkorporāciju ASV.

Tomēr jebkurā gadījumā Puertoriko referenduma rezultāti nav pārliecinoši, un tāpēc, visticamāk, ka ASV Kongress Puertoriko valstiskā statusa jautājumu kārtējo reizi atliks uz tālāku nākotni.

 
Komentāri 28 Skatīt [28]
Skatīt komentārus [28]