Tikšanās ar Armēnijas premjerministru Tigranu Sarkisjanu notika pagājušajā nedēļā, kad Armēnijā viesojās NVS valstu, Gruzijas un Latvijas mediju vadītāju grupa. Intervija ir fragments no sarunas, kurā Armēnijas valsts vadītājs skaidroja ārvalstu žurnālistiem šābrīža Armēnijas valsts ekonomiskās un politiskās attīstības perspektīvas un scenārijus.
– Kāds ir Armēnijas skatījums uz NVS ietvaros notiekošajiem integrācijas procesiem un Muitas savienību?
– Armēnijas stratēģiskais partneris ir Krievija, un mēs esam ieinteresēti turpmākā attiecību attīstībā ar mūsu stratēģisko partneri. Mēs esam ieinteresēti NVS valstu integrācijas procesos, taču mums būs jāattīsta specifiski sadarbības mehānismi ar NVS valstu Muitas savienību, jo mums nav kopīgas robežas ar Muitas savienībā ietilpstošajām valstīm.
– Kādā veidā šobrīd notiek NVS valstu savstarpējie kontakti un valstu attiecību veidošana? Radies iespaids, ka kontakti starp NVS valstu vadītājiem, Armēnijai ar Azerbaidžānu vairāk notiek caur Briseli.
– NVS valstu sadarbības veidošanā priekšrocība, protams, ir tiešiem valstu vadītāju kontaktiem, nevis ar organizāciju starpniecību.
Ar Azerbaidžānu mēs kontaktējamies caur Minskas grupu, nevis Briseli, kur līdzpriekšsēdētāju statusā ir Krievija, Francija un ASV. Pēc Krievijas iniciatīvas Minskas grupas* ietvaros ir notikušas vairākas tikšanās ar Azerbaidžānas vadītājiem. Jāatzīmē arī kopumā, ka arī NVS valstu attīstības kontekstā tam ir pozitīva ietekme, jo nekas nevar ārpolitikā atsvērt personiskus valstu vadītāju kontaktus – tie ļauj valstu savstarpējās attiecības risināt bez liekiem aizspriedumiem un ļauj tās padarīt prognozējamākas. Armēnija ir ieinteresēta sadarbībā NVS ietvaros.
– Kā jūs vērtējat Armēnijas ekonomiskās attīstības perspektīvas? Nav noslēpums, ka Armēnijas ekonomikā ļoti liela loma ir armēņu diasporas investīcijām un ieguldījumiem. Kā turpmāk domājat veidot investīciju politiku Armēnijā?
– Kāda šobrīd ir Armēnijas ekonomika? IKP uz vienu iedzīvotāju ir 3000 ASV dolāru, pēc pirktspējas paritātes aptuveni 5000 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju. Ekonomikas struktūrā nozīmīgāko
vietu ieņem pakalpojumu sfēra – aptuveni 40%, rūpniecība – 16%, lauksaimniecība – 15%, būvniecība – 14%. Celtniecības un nekustamā īpašuma burbuļa laikā būvniecībai ekonomikas struktūrā bija nozīmīgāka loma – 28%, taču pēc burbuļa plīšanas tā samazinājās uz pusi. Celtniecības kritums ļoti būtiski ietekmēja IKP apjomu – 2009. gadā IKP samazinājās par 14%. Šobrīd mūsu galvenais ekonomiskais uzdevums ir ekonomikas diversifikācija, mēs liekam nozīmīgas cerības uz IT sektora attīstību, kas pēdējo gadu laikā mums arī ir izdevies – IT nozares īpatsvars IKP struktūrā ir ap 5%. Galvenais ekonomikas uzdevums ir ekonomikas modernizācija, pirmām kārtām – lauksaimniecības modernizācija, kam ir nozīmīgs potenciāls, mašīnbūve, ķīmiskā rūpniecība, tūrisms, enerģētika – tās arī ir nozīmīgas nozares. Valdība ir izstrādājusi un apstiprinājusi jaunu tautsaimniecības attīstības programmu. Tās pamatmotīvs ir šāds: tā kā ir pagājuši 20 valsts neatkarības gadi, valstij ir jāuzņemas noteikta atbildība un funkcijas plaukstošas biznesa vides veidošanā. Mēs esam atteikušies no liberālā modeļa, ka tirgum pašam jāregulē un jānosaka, kurās nozarēs ieguldīt. Programmā ir reglamentēts, ka valsts ir atbildīga par tautsaimniecības struktūras veidošanu, valdībai ir jābūt proaktīvai ekonomikas struktūras veidošanā, jo, kā likums, mazās valstīs, kāda ir Armēnija, liberāli ekonomikas modeļi sevi neattaisno, drīzāk otrādi – rada dažādus stihiskus procesus un vājina ekonomisko potenciālu. Mazās valstīs bieži vien investīcijas ir ar augstu ekonomisko risku, jo potenciālā peļņa mazos tirgos bieži vien nav tik liela, lai nosegtu investīciju apjomu. Valdībai tādējādi ir jāuzņemas sava loma investīciju risku mazināšanā un atbildība investoru priekšā. Mēs esam izstrādājuši publiskās un privātās partnerības projektus, kur valsts uzņemas savas saistības investoru priekšā. Esam noteikuši 11 tautsaimniecības nozares, kurām ir prioritāra nozīme privātās, publiskās partnerības jomā, un valsts šajos projektos iegulda savus līdzekļus līdzās investoriem 50:50. Trīs šādi līgumi ar investoriem jau ir parakstīti, un domājam arī tālāk attīstīt līdzīgu sadarbību. Investīciju vides reitingā Armēnijai ir viena no augstākajām vietām NVS valstu vidū, un mēs esam 32. vietā pasaulē investīciju vides reitingā. Iepriekšminētajam valdības plānam ir bijusi nozīme šajā pozīcijā, jo iepriekš Armēnija atradās šajā reitingā tikai 50. vietā pasaulē.
Galvenās mūsu tautsaimniecības problēmas ir korupcija, dažviet izveidojušās oligopolijas, kuru rašanos sekmēja liberāla pieeja ekonomikai un mežonīgais kapitālisms. Tagad valdība mēģina šīs kļūdas labot.
Protams, negatīvos ekonomiskos procesus Armēnijā sekmēja tas, ka valsts ir ekonomiskajā blokādē no Turcijas un Azerbaidžānas puses, turklāt ekonomiskās sankcijas pret Irānu arī nozīmīgi ietekmē Armēnijas ekonomiku. Galvenokārt ekonomiskais tranzīts un piegādes notiek caur Gruziju, tās ostām. Šī situācija ietekmē arī cita veida sakarus un tranzītu caur un uz Armēniju.
Armēnijas ekonomikas neapšaubāmā priekšrocība ir tā, ka mēs dzīvojam armēņu kopienas pasaulē. Armēnijā dzīvo 3 miljoni armēņu, bet visā pasaulē – ap 10 miljoniem armēņu. Armēņi Armēnijā un armēņi ārpus mūsu valsts ir vienots organisms. Armēņu kopienas privātajiem ieguldījumiem, naudas sūtījumiem uz dzimteni ir ļoti nozīmīga loma Armēnijas ekonomikā. Armēņu naudas privātie pārvedumi ir kā vienotā armēņu organisma asinsvadi. Piemēram, Krievijas defolta laikā samazinājās privātie naudas pārvedumi no Krievijas uz Armēniju, bet palielinājās no Armēnijas uz Krieviju, jo cilvēki vēlējās palīdzēt saviem grūtībās nonākušajiem radiem. Taču vienlaikus desmitkāršojušies bija privātie naudas pārvedumi no ASV uz Armēniju. Armēņu kopienas pasaulē vienotais organisms funkcionē tā – nauda no turienes, kur ir labāk, dodas turp, kur ir sliktāk. Finanšu plūsmas, ar ko rēķinās valsts un tās iedzīvotāji, nav jāvērtē tikai valsts, bet gan visas armēņu kopienas pasaulē, armēņu vienotā organisma kontekstā. Armēņu kopienas pasaule dominē pār Armēnijas republiku finansiālā izpratnē – un Armēnijas valsts budžetam ir jārēķinās ne vien ar valsts, bet arī armēņu kopienas pasaules ietvariem, jo tās ir milzīgas finanšu plūsmas. Armēņu kopiena pasaulē ietekmē arī tūrisma nozari Armēnijā – šogad tūristu apjoms valstī ir bijis 700 tūkstoši. Mēs vēlamies šo skaitu palielināt līdz 3 miljoniem cilvēku gadā. Šeit mēs redzam ļoti nozīmīgu attīstības potenciālu, jo 95% armēņu, kas pieder armēņu kopienai pasaulē, nekad nav bijuši Armēnijā.
– Vai ir daudz citu valstu investoru, kas vēlas, ja tā varētu teikt, nopirkt Armēniju?
– Nē, patiesībā gan tā nav. 1990. gadā pēc neatkarības atgūšanas mums likās, ka tūliņ, tūliņ, te ienāks investīcijas un visi visu pirks. Bija pat politiska līmeņa bažas, ka te atbrauks turki un visu nopirks. Patiesībā tā nenotika, jo investoru loģika darbojas pilnīgi citādi, jo kaut ko nopirkt investoram nav pašmērķis, galvenais ir naudas atdeve.
– Kā jūs vērtējat Armēnijas attiecības ar Eiropas Savienību un kādu jūs redzat šo attiecību perspektīvu ekonomisko attiecību kontekstā?
– Pēdējā laikā Armēnijā tiek ļoti aktīvi diskutēts, kādām jābūt ekonomiskajām attiecībām starp NVS, Eirāzijas ekonomisko kopienu un Eiropas Savienību. Eiropas un Krievijas samita laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka NVS, Eirāzijas Ekonomiskās kopienas un Eiropas Savienības integrācijas procesus nedrīkst pretnostatīt vienu otram, bet tie jāvērtē kā savstarpēji papildinoši. Armēnijai ir līdzīga nostāja – mēs novērtējam un vēlamies attīstīt savstarpēji izdevīgus tirdznieciskos un ekonomiskos kontaktus ar Eiropas Savienības valstīm. Mēs esam uzsākuši šā gada februārī oficiālu pārrunu procesu ar Eiropas Savienību par brīvās tirdzniecības līguma sagatavošanu. Divi sarunu raundi šajā procesā jau ir notikuši, četri ir vēl priekšā. Mēs gribētu šo līgumu ar ES parakstīt 2013. gadā, lai gan mūsu kolēģi ES domā, ka mēs to varētu izdarīt
2014. gadā. Mēs gribētu to izdarīt agrāk, jo tas dod Armēnijai ļoti lielas iespējas brīvās tirdzniecības ar ES barjeru noņemšanā, ļauj mūsu lauksaimniecības precēm iegūt ES kvalitātes sertifikātus, tas dod ES intelektuālā īpašuma aizsardzību Armēnijas tirgū un otrādi, kā arī ļauj sadarboties mūsu tiesību sistēmām. Mēs esam uzņēmušies saistības Eiropas standartu ieviešanā tautsaimniecībā un arī citās pieminētajās sfērās, un no šā plāna mēs neatkāpsimies.
– Pēdējo gadu laikā bijušajā postpadomju telpā ir notikušas vairākas revolūcijas – tā dēvētā Oranžā revolūcija Ukrainā, Rožu revolūcija Gruzijā. To visu vadmotīvs un iemesls bija norādes par demokrātijas trūkumu valstī. Ņemot vērā jūsu dzīves pieredzi – mācoties un dzīvojot gan PSRS un Krievijā, gan Eiropā un ASV – sakiet – Armēnija ir demokrātiska valsts?
– Armēnija veido demokrātisku valsti. Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas būtiskas un pozitīvas pārmaiņas pilsoniskas sabiedrības izveidē. Kāpēc es par to tik pārliecinoši runāju – tāpēc, ka to paziņojusi pati opozīcija. Tā ir teikusi, ka valsts varai būs jārēķinās savu lēmumu pieņemšanā ar pilsonisko sabiedrību. Revolūcijas parasti notiek tajās valstīs, kur pilsoniskajai sabiedrībai, opozīcijai nav iespējas ar legālām metodēm ietekmēt valsts varas darbības. Tad tiek izvēlēts ceļš ņemt rokās dažādus priekšmetus un doties šturmēt varas gaiteņus. Valstī ar izveidojušos pilsonisko sabiedrību cilvēki ir iesaistīti valsts varas lēmumu pieņemšanā, un tur revolūcijas nepieciešamība izpaliek.
Mēs esam darījuši ļoti daudz, lai sabiedrībai būtu ļoti liela ietekme uz valdības lēmumiem un valsts vara darbotos pēc lēmumu caurspīdīguma principiem. Šajā jomā mūsu sasniegums ir pilnīga valsts budžeta līdzekļu izmantošanas caurspīdība un pārskatāmība. Visi budžeta izdevumi online režīmā internetā ir pieejami aplūkošanai katram valsts pilsonim valdības mājaslapā, turklāt ar klāt pievienoto konkursu rezultātiem un pamatojumiem.
* Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Minskas grupa tika izveidota 1992. gadā Minskā, lai miermīlīgā pārrunu ceļā risinātu Armēnijas – Azerbaidžānas konfliktu Kalnu Karabahas jautājumā. Tās prezidējošās valstis ir Krievija, Francija, ASV.
***
TIGRANS SARKISJANS
Tigrans Sarkisjans, ekonomikas zinātņu doktors, bijušais Armēnijas centrālās bankas prezidents, Armēnijas premjerministrs kopš 2008. gada. Izglītību ieguvis Krievijā un ASV.
