Igaunija savulaik bija pirmā valsts, kas ieviesa balsošanu internetā, kā arī pirmā, kas sāka piedāvāt bezmaksas publisko internetu. Tā ir pirmā no bijušās Padomju Savienības republikām, kas pievienojusies eirozonai. Un tieši divu gadus vēlāk, 2013.gada 1.janvārī,Tallina kļūs par pirmo galvaspilsētu pasaulē, kas nodrošina bezmaksas sabiedrisko transportu visiem iedzīvotājiem.
Tallinas mērs Edgars Savisārs skaidro, ka "ģimenes ar bērniem un zemiem vai vidējiem ienākumiem krīzes laikā ir ļoti cietušas, un bezmaksas sabiedriskais transports ļaus cilvēkiem kļūt mobilākiem, kā arī veicinās uzņēmējdarbību, jo patērētāji varēs brīvi pārvietoties," ziņo portāls BNN.lv.
Par procesa uzraugu izraudzīts Zviedrijas Karaliskā Tehnoloģiju institūta Transporta zinātnes departaments (KTH). Tā uzdevums ir sekot līdzi Igaunijas pieredzei, ieviešot galvaspilsētā bezmaksas sabiedrisko transportu, raksta Beyondbrics.
KHT norāda, ka šīs idejas galvenie mērķi ir, pirmkārt, veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu privāto automašīnu vietā; otrkārt, veicināt bezdarbnieku un cilvēku ar zemiem ienākumiem mobilitāti; treškārt, palielināt ieņēmumus pilsētas budžetā, piedāvājot bezmaksas sabiedrisko transportu kā stimulu cilvēkiem reģistrēt dzīvesvietu Tallinā.
Neskatoties uz šādiem argumentiem, opozīcija to uzskata par populistisku soli, kuras mērķis ir stiprināt Savisāra popularitāti pensionāru un citu trūcīgu iedzīvotāju grupu, tostarp daudzu krievu tautības cilvēku, vidū un rezultātā nodrošināt viņa pārvēlēšanu mēra amatā.
Pagaidām lielākā pilsēta, kurā pieejams bezmaksas sabiedriskais transports, ir Francijas dienvidos esošā Obaņa, kur dzīvo aptuveni 400 000 cilvēku.
Haseltā, nelielā Beļģijas pilsētiņā, bezmaksas sabiedriskais transports tika ieviests jau 1996.gadā. Pilsētas vadība stāsta, ka jau pirmajā dienā transporta lietotāju skaits no 1 000 pieaudzis līdz 8 000, un tāds arī palicis.
Tallinā tik straujš pieaugums gan nav gaidāms, jo pašlaik pilsētā pilnu cenu par sabiedriskā transporta biļetēm maksā tikai 8 procenti iedzīvotāju. Jau tagad daudzas sociālās grupas to izmanto pilnīgi par velti.
Dažu mēnešu laikā tiek prognozēts pasažieru skaita pieaugums par aptuveni 15 procentiem.
Tallinā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas pilsētās, sabiedriskais transports tiek lielā mērā subsidēts no budžeta. Biļešu cenas veido tikai 30 līdz 40 procentus no pakalpojumu sniedzēju budžeta, līdz ar to atlikušās daļas subsidēšana nav nemaz tik drastisks solis, kā sākumā varētu šķist, norāda pilsētas dome.
