Ukraina nespēj apturēt negodīgumu vēlēšanās [speciālreportāža no Kijevas]

Augstākās Radas vēlēšanas Ukrainā vakar aizvadītas šai valstij raksturīgajā saspringuma un paranojas gaisotnē, un vēlētāji iesnieguši neskaitāmas sūdzības par dažāda veida pārkāpumiem.

Patlaban galīgie vēlēšanu rezultāti tiek apkopoti. Augstākajā Radā tikuši ievēlēti 450 deputāti, no kuriem puse tiek ievēlēti no partiju sarakstiem (līdzīgi kā mūsu Saeimas vēlēšanās), savukārt otri 225 deputāti — no vienmandāta apgabaliem (kā padomju laika Augstākās Padomes vēlēšanās). Pavisam Ukrainā tika atvērti vairāk nekā 33 tūkstoši vēlēšanu iecirkņu, un katrā vidējais balsotāju skaits bija no tūkstoša līdz trim. Lai nodrošinātu pārkāpumu nekavējošu apturēšanu, bija mobilizēti visi Ukrainas tiesībsargājošo institūciju un specdienestu darbinieki. Taču ar viņu centieniem bija par maz.

Arestē biļetenu fotografētājus

Neatkarīgā vēroja vēlēšanu norisi Kijevas 217. vēlēšanu apgabalā, kurā bija pieteikti vairāk nekā desmit individuālie kandidāti tiešajai ievēlēšanai Radā (papildus partiju sarakstiem), no kuriem par spēcīgiem tika uzskatīti apmēram septiņi. Kādam no kandidātiem bija izdevies savā individuālajā kampaņā ieguldīt aptuveni desmit miljonus dolāru, lai pārliecinātu apmēram divsimt tūkstošus sava vēlēšanu apgabala iedzīvotāju balsot galvenokārt par viņu. Absolūta uzvara (50%+1 balss) individuālajiem kandidātiem nav nepieciešama — Radā nonāk tas kandidāts, par kuru atdotas visvairāk balsis attiecīgajā apgabalā (piemēram, kandidāts var uzvarēt kaut ar tikai 9% balsīm, ja par otrajā vietā palikušo ir balsojuši 8,9%).

Tas nozīmē, ka pārkāpumi ir grūti izskaužami — kārdinājums ir pārāk liels. Jau 11:20 priekšpusdienā starptautiskie novērotāji no vietējiem aktīvistiem saņēma pirmos ziņojumus par vēlētāju uzpirkšanu. Uzpircēji, darbojoties vietējā bagātnieku kandidāta labā, busiņos stāvēja pie vēlēšanu iecirkņiem un dalīja naudu par pareizajām balsīm. Lai to apliecinātu, balsotāji ar telefoniem fotografēja aizpildītos biļetenus — taču, tikko šāda prakse tika konstatēta, vairāki biļetenu bildētāji tika nekavējoties aizturēti un nogādāti milicijā paskaidrojumu rakstīšanai.

Mirušās dvēseles un «troikas»

«Populārākie pārkāpumi ir ne tikai tieša balsu pirkšana par naudu, bet arī «savējo» iegūšana tieši vēlēšanu komisiju sastāvā,» stāsta Andrejs Banderčuks, vēlēšanu tiesību eksperts, kurš savulaik bijis gan žurnālists, gan Debaļcevo pilsētiņas mērs. «Kad tādi ir iegūti, tad iespējas ir vairākas. Var dienas beigās parakstīties to vietā, kas uz vēlēšanām nav atnākuši, jo dzīvo ārzemēs vai negrib balsot, un nobalsot neatnākušo vietā. Var sajaukt balsu skaitīšanu, panākot «savējiem» lielāku procentu. Var sabojāt citai partijai atdotās balsis un padarīt tās par nederīgām, sabojājot no urnas izņemotos biļetenus. Jau no paša rīta konstatēti gadījumi, kad vēlētāji ierodas iecirkņos un atrod, ka kādas nezināmas personas parakstījušās viņu vietās, un viņi tagad sniedz iekšā sūdzības, ka viņu paraksti viltoti. Mēs visus šos mistiskos gadījumus saucam par «mirušajām dvēselēm» un uzreiz griežamies tiesā. Bet pārkāpumu ir tāds lēvenis, ka mēs pat nevaram paspēt sarakstīt aktus par visiem — darām zināmus tiesai tikai pašus krāsainākos no visiem.»

Kamēr A. Banderčuks to stāsta, skriešus ierodas kāda Reģionu partijas aktīviste — viņai pa telefonu kāds nesen astoņpadsmit gadu vecumu sasniedzis balsotājs ziņo no iecirkņa, ka viņš nevar nobalsot, jo viņu it kā esot «aizmirsuši» ierakstīt balsotāju sarakstā. Jaunietis saņem precīzus norādījumus, kā ar savu sūdzību griezties vietējā rajona tiesā, lai saņemtu ātru nolēmumu, ka viņš tomēr drīkst balsot. Tiesas visā valstī strādā pilnā sparā, lai neveidotos rindas — katrā vēlēšanās apgabalā tādu sūdzību iesniedzēju ir desmiti, ja ne simti. Vārdi «griezties prokuratūrā, lai tiek ar viņiem vienreiz galā!» tiek skandināti vēl biežāk nekā Sorosa stipendiātu saietos Rīgā.

Īpaša iespēja ir «troikas» — trīs cilvēku delegācijas no vēlēšanu komisijas, kuras apstaigā tos balsotājus, kuri veselības stāvokļa dēļ apmeklējami mājās. Ja tāda «troika» vienojas savā starpā, kuru partiju atbalstīt, tad tajā apgabalā rezultāti kļūst acīmredzami dīvaini. Izplatīti ir arī balsošanas pārkāpumi iecirkņos, kuros balso ieslodzītie, militārpersonas utt. Bet kādā Harkivas iecirknī starptautiskie novērotāji līdz 12:00 saskaitījuši ienākam 1100 balsotājus, kamēr biļetenu komplekti izsniegti (un iemesti urnās) par simtu vairāk.

Ap 13:40 viens no kandidātiem, Igors Vildmans, izplata paziņojumu, kurā uzskaita šos faktus, kā arī novērotāju ziņoto, ka bagātā kandidāta Stollara vārdā par vienu balsi tiek solītas 400 grivnas (ap 40 latiem). Tas ir jaunums: vakar solīja piecus simtus. Turklāt maksāja avansā.

Ar medikamentiem pret urnu

Ņemot vērā vispārizplatīto krāpšanos, likumā ir iestrādāti dažādi aizsardzības mehānismi. Ja kādā iecirknī sūdzību skaits sasniedz 10% no nodoto balsu skaita, iecirkņa rezultāti tiek anulēti — nenotiek pārbalsošana, tikai rezultātu anulēšana, un viss. Attiecīgajā vēlēšanu apgabalā līdz ar to iznākumu nosaka tie iecirkņi, kuros pārkāpumi bijuši mazāk par kritisko normu. Ja visā valstī pārkāpumu skaits ir 10% summāri, notiek jaunas vēlēšanas. 2004. gadā tā tika noturētas trīs ārkārtas vēlēšanas, kamēr uzvarēja «oranžie reformatori».

Šis apsvērums nozīmē: brīdī, kad zaudējošie kandidāti saprot — viņi vairs nevar uzvarēt, par viņu mērķi kļūst nevis pašu uzvara, bet gan uzvarētāju iegāšana. Šim nolūkam jāpanāk, lai rezultāti tiktu anulēti. Kopš tā brīža uz zaudējumu ejošie sāk tīšuprāt taisīt masveida pārkāpumus, celt skandālus, dauzīt logus iecirkņiem un tamlīdzīgi, lai sagādātu vismaz 10% apšaubāmus rezultātus.

Viltīgākie gājieni ir bijuši reizēs, kad skaitīšanai no urnām izņemtie biļeteni tiek speciāli sacūkoti ar krāsām, briljantzaļo vai «zilo graudiņu» šķīdumu un citām līdzīgām vielām. Pēc gadījuma, kad gandrīz pilnā urnā vakarpusē tika iemesta improvizēta dūmu bumba, kas pēc stundas sāka pamazām izplatīt indīgus tvaikus, šogad visas urnas ir caurspīdīgas — no stikla. «Pie kam nehuligānē Ukrainas Anarhistu partija. Pie mums anarhisti ir tie mierīgie un kulturālie,» smīn kāds no I. Vildmana priekšvēlēšanu štāba aktīvistiem. Štābs jau ir samierinājies ar domu, ka konkurenta desmit miljonus dolāru viņu kandidātam diez vai izdosies pārspēt.

Cīņa starp grupējumiem

Pretstatā Rietumvalstu priekšstatam, kurā Jūlija Timošenko figurē kā cietēja, arī viņas sabiedrotie veic ne mazāk pārkāpumus par, piemēram, komunistiem. Labākais piemērs — lai gan aiziepriekšējā dienā pirms vēlēšanām aģitācijai jābeidzas, J. Timošenko lozungi redzami uz Kijevas galvenās ielas — Hreščatika. Tie esot nevis priekšvēlēšanu, bet gan cilvēktiesību lozungi, tāpēc tos nedrīkstot likt noņemt kopā ar pārējo partiju plakātiem.

Galveno konkurenci sastādīja Reģionu partija ar tās līderi — prezidentu Janukoviču priekšgalā, boksera Kļičko partija UDAR, komunisti, sociālisti, sociāldemokrāti, nacionālisti un citas partijas. Provizoriskie rezultāti būs zināmi šodien.