Dānijas parlaments nākamgad lems par marihuānas legalizāciju un tirdzniecību caur valstij piederošu veikalu tīklu.
Apreibinošā auga legalizāciju pārliecinoši jau apstiprinājusi Kopenhāgenas pašvaldība, ziņo laikraksts Daily Telegraph. Narkologs Jānis Strazdiņš norāda, ka līdzīgu ieceri plāno realizēt arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Kopenhāgenas pašvaldībā marihuānas legalizāciju atbalstīja 39 deputāti, pret bija deviņi, tādējādi atļaujot pilsētas Sociālo lietu komitejai izstrādāt detalizētu shēmu marihuānas likumīgai tirdzniecībai. Par zaļā auga tirdzniecību un lietošanu pašlaik Dānijā draud naudas sods, taču nevienam nav noslēpums, ka hipiju rajonā Kristiānijā tā ir viegli pieejama. «Mēs domājam par varbūt 30–40 sabiedriskām tirdzniecības vietām, kur cilvēki nebūtu ieinteresēti pārdot jums vairāk. No kā jauniešiem labāk iegādāties marihuānu? No narkotiku dīlera, kurš vēlas, lai viņi lietotu vairāk. Kas vēlas, lai viņi pirktu smagākas narkotikas? Vai no valsts ierēdņa?» lēmumu pamato Kopenhāgenas mērs Mikels Varmings. Kopenhāgena negrib kļūt par otru Amsterdamu un tirgot marihuānu kafejnīcās, vienlaikus atstājot spēkā marihuānas audzēšanas un importēšanas aizliegumu. Šāda shēma visus ienākumus – aptuveni 1,7 miljardus Dānijas kronu (apmēram 200 miljonus latu) – atstātu pilsētas bēdīgi slaveno motociklistu bandu rokās, norāda M. Varmings. Gadījumā, ja Dānijas valdība ieceri atbalstīs, marihuānu Kopenhāgenā varēs importēt.
Internetā publicēts vēl vienas skandināvu zemes – Zviedrijas – valdības paziņojums, kurā norādīts, ka marihuāna hokeja zemē tiks legalizēta nākamā gada 20. aprīlī. Valsts pārstāvji uzsvēruši, ka pasaule jau sen zaudējusi karā ar narkotikām un ka alkohols nav kaitīgāks par marihuānu, taču to iespējams brīvi nopirkt. Paziņojumā teikts, ka pīpējamo augu varēs iegādāties aptiekās un vienā reizē būs iespējams nopirkt 10 gramus. Atšķirībā no Kopenhāgenas šī informācija ir nepatiesa, un Zviedrija marihuānu legalizēt neplāno.
Tomēr fakts, ka Eiropā plāno sekot Amsterdamas piemēram, ir nenovēršams, uzskata narkologs Jānis Strazdiņš. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, līdzīgi kā Kopenhāgena balto karogu marihuānai plāno izkārt arī Anglijā, atsevišķās zemēs Vācijā un citviet Eiropā. «Tā nav pilnīga legalizācija, bet kontroles maiņa. Marihuānu viņi plāno ietvert nomierinošo vielu sarakstā,» saka narkologs. Šādu soli valstu valdības plāno spert, jo zaudējušas karā ar nelegālajām narkotikām. Ieskaitot Dāniju, vēl deviņu Eiropas valstu veselības ministri jau pirms desmit gadiem centušies vienoties, kā panākt marihuānas legalizāciju. Šobrīd apreibinošo vielu izplatību būtiski ietekmējusi arī krīze, kuras dēļ daudziem atkarīgajiem liegta sociālā palīdzība, taču uzplaukusi dažādu hibrīdu izplatība. Piemēram, šobrīd tirgū nopērkama marihuāna, kas tiek ražota laboratorijās, tā ir daudzkārt stiprāka par parasto, tāpēc rada psihiskus traucējumus, stāsta J. Strazdiņš. Atbildot uz jautājumu, vai arī Latvija varētu sekot Kopenhāgenas piemēram, narkologs ir kategorisks. «No Ģenerālās asamblejas tribīnes mēs esam pateikuši, ka Latvija nekad neizies uz narkotiku legalizāciju!» uzsver J. Strazdiņš.
