Sorosa struktūras bēgļu iepludināšanu gatavojušas jau sen
Miljardiera Džordža Sorosa dibinātās struktūras bēgļu krīzei Eiropā gatavojās jau vismaz kopš 2008. gada – t.i., krietni pirms bēgļu laivu masveida nonākšanas Eiropas krastos, liecina publikācijas pasaules presē un arī paša Sorosa tīmekļa interneta resursos.
Bet kāda publikācija Neatkarīgajā šīm Sorosa tīmekļa aktivitātēm uzmanību pievērsa jau 2011. gadā (t.i. - trīsarpus gadus pirms reālās bēgļu krīzes sākuma). Tomēr šī publikācija tolaik palika tikai kā tāds, teiksim, «sorosiešu dīvaino interešu» apraksts - bez lielāka sabiedriska skanējuma. Jo kurš gan 2011. gadā varēja iedomāties, ka dažus gadus vēlāk sāksies lielākā migrantu plūsma uz Eiropu, kāda fiksēta pasaules vēsturē, un ka šīs plūsmas uzņemšanā būs obligātā kārtā jāiesaistās arī Latvijai?
Izrādās, ka bija cilvēki, kuri to varēja ne tikai iedomāties, bet kuri jau vismaz kopš 2008. gada plānoja finanses sabiedrības noskaņošanai par labu bēgļiem. Tie darbojās Sorosa centrālē - Open Society Foundation, kuras mītne atrodas Ņujorkā, West Street 57. debesskrāpja 224. telpā.
Arī nodokļu maksātāju nauda
Daļa no finansēm, ko Soross veltīja bēgļu jautājuma plānošanai, 2011. gadā sasniedza arī Latviju un uzpeldēja sorosiešu sabiedriskās organizācijas Providus atskaitēs.
Vēl vairāk - 2011. gada jūlijā Neatkarīgā pamanīja, ka līdzekļus, ko Providus saņem no Sorosa centrālajām struktūrām, dāsni papildinājusi arī Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Par pamatu ņemot oficiālo informāciju no Providus mājaslapas, Neatkarīgās 2011. gada 5. jūlija publikācijā «Providus bruģē ceļu migrantiem Latvijā» tika izpētīts, ka 2010. gadā papildus Sorosa piešķirtajam dāsnajam finansējumam arī Latvijas Tieslietu ministrija (TM) šai organizācijai atvēlējusi 2254 latus, bet premjera institucionālajā pārraudzībā esošais Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) - 35 963 latus. 2009. gadā Providus no SIF saņēmis 30 148 latus, 2008. gadā no Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās - 2196 latus, bet no SIF - 94 109 latus.
Tāpat tika izpētīts, ka 2010. un 2011. gadu Providus pētījumos dominējošo vietu ieņem migrantu tematika. Tātad arī Latvijas nodokļu maksātāju nauda izmantota pētījumiem par iespējām uzņemt jaunus migrantus no trešajām valstīm.
Oficiālie dati liecina, ka Sorosa centrāle - Open Society Institute - 2010. gadā Providus piešķīra 142 424 latus, 2009. gadā - 124 937 latus, bet 2008. gadā - 63 486 latus. Savukārt vietējā «atvērtās sabiedrības» filiāle - Sorosa Fonds Latvija - 2010. gadā Providus atvēlēja 132 709 latus, 2009. gadā - 150 952 latus, bet 2008. gadā -127 638 latus.
Pētījumu virziens - nepārprotams
Providus jau 2010. un 2011. gadā pētīja, kā būtu jāietekmē Latvijas valsts politika, lai trešo valstu ieceļotāju dzīves apstākļi un tiesības būtu vienādas un pat vēl lielākas nekā pašreizējiem Latvijas iedzīvotājiem.
Piemēram, pētījumā Imigrantu integrācija Latvijā: valsts valodas apguve un pilsoniskā izglītība paustas bažas, ka Latvijas valdībai «imigrantu integrācijas politikā trūkst sistemātiskas pieejas». Pētījumā Ierobežojumi imigrantu bērnu tiesībām Latvijā secināts, ka trešo valstu imigrantu bērniem ir ierobežota pieeja valsts garantētai veselības aprūpei, izglītībai un sociālajai palīdzībai, kas «negatīvi ietekmē šo bērnu labklājību un tālāko attīstību, kā arī nostāda imigrantu bērnus nevienlīdzīgā situācijā gan ar vietējiem bērniem, gan citu imigrantu grupu bērniem, tādējādi kavējot arī viņu sekmīgu integrāciju Latvijas sabiedrībā».
Veikts arī pētījums Shrinking Citizenship. Discursive Practices that Limit Democratic Participation in Latvian Politics (Sarūkošā pilsonība. Diskursīvā prakse ierobežotai demokrātiskai līdzdalībai Latvijas politikā). Kā norādīts Providus mājaslapā, pētījumā ar nožēlu secināts, ka Latvija neatšķiras no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur «labējiem politiķiem ir liela ietekme uz to, kā sabiedrība uztver imigrantus un minoritātes».
Savukārt pētījumā Migration, Employment and Labour Market Integration Policies in the European Union (2000-2009): Latvian country report (Migrācija, nodarbinātība un darba tirgus Eiropas Savienības integrācijas politikā (2000-2009): Latvijas ziņojums) analizētas «migrantu uzņemšanas un nodarbinātības politikas Eiropas Savienībā».
Pētījumā Political Participation of Third Country Nacionals in Estonia, Latvia and Poland (Trešo valstu tautību līdzdalība politikā Igaunijā, Latvijā un Polijā) analizēts, vai Latvija un Polija «iet pareizajā virzienā, lai izpildītu ES imigrantu integrācijas politikas kopīgos pamatprincipus un Stokholmas programmu attiecībā uz imigrantu integrāciju».
Kurš 2011. gadā varēja iedomāties, ka šīs ir reālas, nevis pilnīgi sadomātas problēmas Latvijā? Acīmredzot tie, kuri plānoja Latvijas nākotni «pēc sava prāta», saprata, ka agri vai vēlu šīs kļūs par reālām problēmām Latvijā.
Eiropas sajaukšana
No Sorosa centrāles Open Society Foundation (OSF) mājaslapā atrodamās informācijas var secināt, ka sorosiešu mērķis ir panākt maksimālu Eiropas valstu sabiedrību sajaukšanu ar ieceļotājiem no Āfrikas kontinenta. Sākotnēji sorosieši bija plānojuši bēgļiem labvēlīgu sabiedriskās domas noskaņošanu; tad caur īpašiem «koridoriem» uzsākt viņu ieplūdināšanu vecajā Eiropā un īpašu tiesību garantēšanu Eiropas valstīs, kā arī dažādu institūciju dibināšanu, kuras uzraudzītu un nepieciešamības gadījumā aizstāvētu bēgļus, ja kāds uzdrošinātos bēglim liegt pabalstus vai ierobežot viņu cilvēktiesības.
Neatkarīgā jau vakar aprakstīja Itālijas varas iestāžu veikto izmeklēšanu, kuras rīcībā nonākuši fakti, ka tieši Dž. Sorosa struktūras finansē bēgļu transportēšanas flotes un tā dēvētās bēgļu glābšanas organizācijas, kas cieši sadarbojas ar cilvēku kontrabandistu grupējumiem.
Bet OSF mājaslapā norādīts, ka finansējums migrantu vajadzībām tiek dalīts caur programmu Starptautiskā migrācijas iniciatīva un arī caur Atvērtās sabiedrības Eiropas politikas institūtu, Atvērtās sabiedrības iniciatīvu Eiropā un arī no ASV programmām.
Piemēram, Starptautiskās migrācijas iniciatīvas ietvaros finansējums tiek novirzīts diviem galvenajiem pasākumiem. Pirmkārt, jāpanāk, lai migranti tiktu nodarbināti «ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējais darbaspēks»; jāpanāk, ka darba devēji respektē migrantu vēlmes un paražas. Otrkārt, jānodrošina migrantiem «brīva piekļuve juridiskiem kanāliem un juridiskai aizsardzībai visā migrācijas procesā», tādējādi veicinot arī pašu migrācijas procesu, kā arī «jānodrošina alternatīvi migrācijas kanāli», «jāpaplašina migrantu aizsardzība» utt.
Noplūdinātie dokumenti
Pērn presē parādījās no Dž. Sorosa Ņujorkas centrāles noplūduši OSF iekšējie dokumenti. Tajos bija lasāms, ka 2016. gada martā fonds iedalījis 600 000 ASV dolāru, lai lobētu bēgļu atbalsta pasākumus Eiropas mērogā, ziņoja izdevums The Daily Caller. OSF Eiropas reģionālais direktors Džordi Vaguers apstiprinājis 600 000 ASV dolāru piešķiršanu priekšlikumu paketei ar nosaukumu Stāšanās pretī pret migrantiem vērstajai retorikai un toksiskajai publiskajai informācijai par migrāciju Eiropā. Puse no summas tērēta lobēšanas darbam. Finansējums plūdis caur Dž. Sorosa grupas Eiropas rezerves fondu. Dokumentos lasāms, ka sorosiešiem radusies «iepriekš neparedzēta vajadzība» līdzekļu iedalīšanai, jo 2015. gada teroristu uzbrukums Parīzē mazinājis simpātijas pret bēgļiem. «Debates par migrāciju Eiropā kļuvušas arvien pret migrantiem negatīvi noskaņotākas gan politiskajā, gan sabiedriskajā līmenī. 2015. gadā lielā bēgļu skaita ierašanās un novembra teroristu uzbrukums Parīzē lielā mērā sagrāvuši līdzjūtību pret bēgļiem, kas bija jūtama gadu iepriekš,» teikts dokumentā.
2016. gada vasarā Dž. Soross publiski paziņoja, ka piešķirs 500 miljonus ASV dolāru (448 miljonus eiro) migrantu atbalstīšanai. Viņš uzsvēra, ka pirmām kārtām koncentrēsies uz Eiropā ieplūstošajiem migrantiem.