Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Pasaulē

Auto brauc, šoferis guļ. Nu normāli

VOLVO CONCEPT 26. Pēc diviem gadiem šādas mašīnas ar autopilota funkciju lielā skaitā dosies pie pircējiem un pārvietosies pa Gēteborgas ielām. Skaitlis 26 atspoguļo laiku, ko vidusmēra autovadītājs pavada ceļā no mājām uz darbu. Tagad viņš varēs sastrēgumā darīt ko lietderīgāku par stresainu stūrēšanu © Publicitātes foto

Katastrofālos mirstības rādītājus uz Latvijas ceļiem varētu uzlabot vienīgi brīnums un grandiozi ieguldījumi infrastruktūrā, kas arī būtu brīnums. Taču eksistē vēl trešā iespēja – mašīnas, kas spēj braukt arī bez vadītāja. Pasaulē jau vairākās vietās tiek eksperimentēts ar bezpilota automašīnām, un tuvākajos gados tās kļūs par Eiropas satiksmes ikdienas sastāvdaļu. Latvijai ir vērts sākt domāt par juridisko regulējumu.

Ar šādu paziņojumu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas komisijas sēdē klajā nāca Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis. Satiksmes drošības uzlabošanas iespējas apspriest sanākušie politiķi un eksperti lielākoties pasmīkņāja. Mašīnas bez stūres esot zinātniskā fantastika – nākotne. Tomēr, kā izrādās, pat ļoti tuva.

Eksperimenti visās malās

Ne tikai kompānija Google Amerikā jau gadiem eksperimentē ar savām mazajām jocīgajām mašīnītēm, krājot nobrauktus kilometrus un pieredzi. Eksperimenti notiek Francijā, Somijā, Šveicē un Grieķijā. Autonomās braukšanas spējas attīsta Tesla un MercedesBenz. Pēdējie sola pat autopilotētas smagās mašīnas.

Pagaidām izmēģinājumi pamatā notiek speciāli kontrolētos satiksmes apstākļos, bet 2017. gadā Zviedrijā, Gēteborgā, jau pie reāliem patērētājiem dosies pirmās simt Volvo ražojuma Concept 26 automašīnas, kurās ir autopilota funkcija. Jāpaskaidro, ka te nav runa par kruīzkontroli, parkošanās asistentu vai vēl kādām citām sērijveida mašīnās sastopamām fīčām. Šī mašīna patiešām spēj braukt autopilotā, un vadītājs tajā laikā var lasīt avīzi, ēst firziķi, krāsoties, gulēt, skatīties TV, un tam visam pat salons ir pielāgots. Stūre ieslīd dziļāk panelī, sēdeklis transformējas, bet mašīna turpina braukt nepieciešamajā virzienā. Protams, autovadītāji iemanījušies visas šīs nodarbes veikt arī pie gluži parastu spēkratu stūres, taču pārāk bieži viņi kļūdās, un tāpēc Latvija bojā gājušo skaita ziņā uz miljonu iedzīvotāju ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā.

Cilvēka faktors atslēgts

Juris Zvirbulis skaidro, ka pašlaik 90% satiksmes negadījumu galvenais cēlonis ir cilvēka faktors. Autonomās mašīnas būs disciplinētākas. Droši vien garlaicīgākas, taču nesalīdzināmi drošākas. Ja uz ceļa būs ledus, brauks lēnāk, stūrēs ar abām rokām, pie sarkanās gaismas pagūt braukt nemēģinās. Piemēram, Google savos vāģīšos ieprogrammējusi, ka pēc zaļās gaismas iedegšanās mašīna nogaida pusotru sekundi. Kompānija skaidro – tas tāpēc, ka tieši šajā laikā krustojumā ir lielākās iespējas notikt avārijai. Kompānija apgalvo, ka sešu gadu laikā tās eksperimentālie autiņi iesaistīti «nelielā daudzumā avāriju», taču neviena no tām nav izraisīta autonomās vadības režīmā. Tomēr skaidrs, ka negadījumi notiks arī turpmāk un tieši tāpēc pirms autopilota ieslēgšanas regulārajā satiksmē nepieciešama attiecīga juridiskā bāze. Tehnoloģiju nīdēji zīmē briesmīgas ainas, kā gudrais vāģis izvēlēsies satiksmes negadījumā labāk nogalināt savu paša pasažieri nekā 10 cilvēkus pieturā. Tomēr jautājums par atbildību patiešām ir vietā. Juris Zvirbulis spriež, ka Latvija normatīvās bāzes veidošanā varētu izrādīt iniciatīvu, lai kompānijām ar saviem nākotnes auto izstrādājumiem jau rīt būtu interese nākt iekšā mūsu tirgū.

Galvenais ir papīri

Ceļu satiksmes drošības direkcija iebilst – tas nav tik vienkārši. Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris skaidro, ka Eiropā pagaidām nav kopīgas likumdošanas šajā jautājumā. Un arī pasaulē. Tikai tagad šo jautājumu sākts skatīt, lai grozītu ANO Konvenciju par ceļu satiksmi.

«Kad konvencijas līmenī viss būs sakārtots, varēsim ķerties pie savas likumdošanas, ne agrāk,» – Latvijas jaudas attiecībā uz tik komplicētām tehnoloģijām esot pārāk mazas. Ne mums tādu zināšanu, ne ekspertu, skaidro Juris Teteris. Līdz ar to pat tādā gadījumā, ja kādam zviedram pēc pāris gadiem būs interese atbraukt arī līdz Latvijai un autopilotā pabraukāties pa mūsu baisajiem ceļiem, juridiski tas nebūs iespējams. Kā skaidro Juris Teteris, Latvijas likumi paģēr, lai satiksmē pie stūres atrastos vadītājs un viņš arī vadītu automašīnu. Un nebūs tā, ka vispirms ielās parādīsies dīvainas mašīnas bez šoferiem un tikai pēc tam tiks sacerēta normatīvā bāze, legalizējot to pārvietošanos.