Lai gan Krievijas šodien noteikto sankciju tiešā ietekme uz Latviju gaidāma salīdzinoši mērena, tomēr negatīvi vērtējams fakts, ka ģeopolitiskā situācija reģionā turpina pasliktināties un riski saglabājas augsti, atzīst Finanšu ministrijas (FM) eksperti.
Tas ietekmē gan uzņēmēju un patērētāju konfidenci, gan arī investoru noskaņojumu, kas netiešā veidā bremzē ekonomikas attīstību. Šodien noteiktās sankcijas uzskatāmi parāda, ka nākotnē iespējamas jaunas sankcijas starp rietumvalstīm un Krieviju, kā rezultātā tās var tikt noteiktas arī pret citām Latvijas ekonomikas nozarēm, kas jau būtiskāk ietekmētu Latvijas ekonomikas izaugsmi.
FM eksperti atzīmē, ka Krievijas valdības šodien noteiktie Eiropas Savienības preču importa aizliegumi viennozīmīgi vērtējami negatīvi, kas gan tiešā veidā ietekmēs Latvijas eksportētājus, gan turpinās palielināt spriedzi reģionā. Šodien noteiktās sankcijas attiecas tikai aptuveni uz 4,6% no 2013.gada Latvijas eksporta uz Krieviju jeb 0,2% no 2013.gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un galvenokārt skars piena produktu ražotājus, savukārt zivju konservu ražotāji sankciju sarakstā nav iekļauti.
Īstermiņā sankciju tiešā ietekme uz ekonomiku kopumā būs salīdzinoši mērena, lai gan situācija dažādos uzņēmumos būs atšķirīga, un atsevišķus uzņēmumus šādas sankcijas var ietekmēt ļoti būtiski. Papildus kopēju ietekmi uz ekonomiku noteiks arī tas, cik lielā mērā šie uzņēmumi spēs pārorientēties uz citiem tirgiem. Kā rāda vēsturiskā pieredze, Latvijas uzņēmumi ir samērā elastīgi un salīdzinoši ātri spēj pielāgoties dažādiem ekonomiskajiem šokiem. Piemēram, pēc 1998.gada Krievijas krīzes Latvijas uzņēmumi spēja veiksmīgi pārorientēties uz tirgiem Eiropā, samazinot Krievijas īpatsvaru Latvijas eksportā no 21% 1997.gadā līdz 4,2% 2000.gadā.
FM eksperti atzīmē, ka produktu kategorijās, kurās Krievija noteica importa aizliegumu, gaidāma sīvāka konkurence reģionā, kā rezultātā atsevišķu produktu cenas īstermiņā varētu kļūt zemākas, no kā ciestu ražotāji, bet kas būtu ieguvums patērētājiem.
Pēc īpatsvara Latvijas kopējā eksporta apjomā pērn Krievija ierindojās trešajā vietā aiz Lietuvas un Igaunijas, un eksports uz Krieviju 2013.gadā bija 11,6%, kas ir 6,3% no Latvijas IKP faktiskajās cenās.
Lielāko daļu no Latvijas eksporta uz Krieviju veido lauksaimniecības preces un pārtika, ķīmiskas rūpniecības ražojumi, kā arī mehānismi un elektroierīces, kas kopā veido 796,2 miljonus eiro jeb 68,5% no kopējā preču eksporta apjoma uz Krieviju. No pārtikas precēm lielāko daļu veido alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports (357,3 miljoni eiro jeb 30,7% no kopējā preču eksporta apjoma uz Krieviju), kā arī gaļas, zivju un vēžveidīgo izstrādājumi (36,9 miljoni eiro) un piens un piena produkti (26,6 miljoni eiro).
Ķīmiskās rūpniecības ražojumu kategorijā dominējošā loma ir farmācijas produktu eksportam (77,4 miljoni eiro). Mehānisko ierīču eksports 2013.gadā bija 98,7 miljoni eiro, savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksports veidoja 84,2 miljonus eiro.
FM atzīmē, ka pat bez šodien noteiktajiem aizliegumiem Latvijas eksports uz Krieviju ir sācis samazināties. Šogad pirmajos piecos mēnešos Krievijas īpatsvars Latvijas eksportā ir sarucis līdz 9,5%, un šā gada maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi eksports uz Krieviju ir samazinājies par 26,4%. Kritums ir vērojams visās galvenajās preču kategorijās, tomēr to lielākoties noteicis samazinājums alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu (kritums par 32,4%), elektroierīču un elektroiekārtu (samazinājums par 26,5%), kā arī farmācijas produktu (samazinājums par 39,1%) eksportā.
FM norāda, ka par iespējamajiem pasākumiem Latvijas pārtikas ražotāju atbalstam varēs lemt valdība pēc tam, kad pilnībā būs iepazinusies ar Krievijas noteiktā embargo apstākļiem.
Jau ziņots, ka Krievija noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Tomēr šprotes Krievijas noteiktajā importa aizliegumā nav iekļautas.
Krievijas noteikto sankciju dēļ nākamnedēļ plānota valdības ārkārtas sēde. Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nolēmusi pārtraukt savu atvaļinājumu un atgriezīsies darbā rīt, kad paredzēta arī tikšanās ar nozaru organizācijām, kuru biedrus varētu skart Krievijas noteiktās sankcijas.
