Ukrainas valdošās elites un opozīcijas konfrontācijas spēkā pieņemšanās var izrādīties liktenīga Latvijas prezidentūrai Eiropas Padomē.
Tā vietā, lai veidotu Eiropas Savienības dienaskārtību un vadītu Eiropas Padomes darbu, mēs pret savu gribu varam tikt ierauti procesos, kuriem Latvijai pietrūkst gan kapacitātes, gan pieredzes. Tā uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds.
Ārpolitikas eksperts atgādina, ka nākamā gada pavasarī, kad Latvija būs prezidējošā Eiropas Savienības valsts, Ukrainā paredzētas prezidenta vēlēšanas. Kaut arī situācijas attīstība Ukrainā ir grūti prognozējama, A. Sprūds uzskata, ka arī vēlēšanas šajā starp Krieviju un Eiropas Savienību balansējošajā valstī atkal var izraisīt cilvēku protestus un plašus nemierus. Šādā gadījumā Latvijai gribot negribot konflikta risināšanā būs jāuzņemas pārstāvēt Eiropas Savienības Padomi, jo noteikts, ka prezidējošā valsts Padomes intereses pārstāv arī ārpus ES robežām. Un šis Latvijai varētu būt pārāk ciets rieksts.
«Ukraina nenoliedzami ir liels sociālais fenomens, tā nav ne Moldova, ne Gruzija, kur Latvija ar ciešākām personīgām attiecībām var moderēt procesus. Nākamgad esam prezidējošā valsts un mums vajadzēs uzņemties starpnieka lomu gribot negribot. [..] Jājautā, vai tā mūsu prezidentūra netiks nozagta un mēs nekļūsim par ķīlniekiem notikumiem Ukrainā. Mēs neesam lielā prezidentūra, kas kādreiz kaut ko izlabojusi, kā, piemēram, Francijas prezidentūras laikā Sarkozī palīdzēja atrisināt Gruzijas jautājumu,» saka eksperts.
A. Sprūds arī atgādina, ka Krievija ir ļoti ieinteresēta saglabāt Ukrainu savas ietekmes zonā un tas ir vēl viens iemesls, lai lielā kaimiņvalsts mēģinātu ietekmēt arī mūsu darbu, prezidējot ES. Pirmie priekšvēstneši situācijas saasinājumam varētu būt arī Krievijas paziņojumi par Latvijas pārtikas preču neatbilstību Krievijas standartiem.
Ja pieņem, ka notikumi Ukrainā pamudinājuši Krieviju sākt priekšdarbus mūsu prezidentūras sabotēšanai ar ekonomiskiem instrumentiem, tad par mūsu uzņēmēju gaitām šajā valstī pagaidām satraukumam pamata neesot.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis Ukrainā Artis Kotāns stāsta – aģentūra nemanot, ka politisko svārstību un nemieru dēļ būtu mazinājusies mūsu uzņēmēju interese par šo valsti. Viņš uzskata, ka ievērojamas izmaiņas arī neesot gaidāmas, ja vien situācija nekļūšot sliktāka. Tiesa, salīdzinot ar citām valstīm, Ukraina augsto muitas nodevu dēļ nekad neesot bijusi mūsu uzņēmēju pārāk iemīļota. Neraugoties uz to, 2012. gadā Latvijas un Ukrainas savstarpējās tirdzniecības apjomi sasniedza vēl nebijuši augstus rādītājus.
«Tie uzņēmēji, kas strādāja ar Ukrainu un vēršas pie LIAA, turpina to darīt. Ir gan gadījumi, kad uzņēmēji atceļ iepriekš plānotas vizītes, jo lasījuši par nemieriem Kijevā, taču tie ir izņēmuma gadījumi,» saka A. Kotāns.
Savukārt ekonomists Uldis Osis brīdina, ka, turpinoties atšķirīgo politorientāciju konfrontācijai, Ukraina var sadalīties divās dažādas vērtības sludinošās daļās – viena no tām būs draudzīgāka Krievijai, otra – Eiropas Savienībai.
«Ir scenārijs, par kuru neviens nerunā, bet nojauš – Ukraina varētu sadalīties rietumu un austrumu daļā. Jau šobrīd skaidri redzams, ka rietumi tiecas uz sadarbību ar ES, bet austrumi uz Krieviju. Šādā kontekstā rietumi varētu kļūt Latvijas uzņēmējiem pievilcīgāki,» saka ekonomists. Pieņemot, ka industrializētā Austrumukraina Latvijas uzņēmējiem kļūst mazāk draudzīga, U. Osis uzskata, ka mūsu uzņēmēji varētu sekmīgi darboties pārtikas un lauksaimniecības nozarē.