Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite atteikusies sniegt Ģenerālprokuratūrai liecības izmeklēšanā par informācijas noplūdi attiecībā uz slepeno Valsts drošības departamenta (VSD) uzziņu, kas pērn novembrī izraisīja plašas atskaņas sabiedrībā un medijos.
Prezidenta biroja atbildē norādīts, ka apstākļos, "kad pastāv iespējas faktus noskaidrot ar citām pirmstiesas izmeklēšanas metodēm, republikas prezidenta nopratināšana uzskatāma par lieku darbību, kas šajā konkrētajā gadījumā acīmredzami nekādā veidā nav saistīta ar pirmstiesas izmeklēšanas un kriminālprocesa uzdevumiem". Vienlaikus atbildē teikts, ka gadījumā, ja lieta tiktu nodota tiesai, jautājums varētu tikt izskatīts no jauna, "tiesai novērtējot tā nepieciešamību, pamatotību un samērību".
Neizpratni par šo atteikumu pauduši tieslietu eksperti, savukārt Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Artūrs Paulausks paudis viedokli, ka tas liecina par centieniem "visiem iespējamajiem līdzekļiem novilcināt izmeklēšanu līdz maijā paredzētajām prezidenta vēlēšanām".
Pēc viņa teiktā, prezidentes atbilde ir "tikai vēl viens mākslīgs šķērslis" lietas izmeklēšanā, kas ilgst jau divus mēnešus, bet nav vainagojusies panākumiem.
Kā ziņots, oktobra beigās medijos neskaidros apstākļos parādījās ziņu aģentūras BNS informācija, ka VSD brīdinājis Lietuvas augstākās amatpersonas un atbildīgās Seima komitejas, ka Krievija rīko jaunus aktīvus informatīvus uzbrukumus un tuvākajā laikā var tikt izplatīta dezinformācija par prezidenti un citām augstām amatpersonām.
Grībauskaite, kas tobrīd atradās Latvijā, ar sava Preses dienesta starpniecību paziņoja, ka ir informēta, ka pret Lietuvu un viņu personiski turpināsies provokācijas, kas, domājams, saistītas ar Lietuvas sekmīgo prezidentūru Eiropas Savienībā un Viļņas enerģētiskās neatkarības centieniem.
Nākamajā dienā propagandiskajā Krievijas ziņu portālā "Rubaltic.ru" parādījās pārspriedumi par Lietuvas prezidentes biogrāfijas detaļām, vaicājot, vai viņas studijas toreizējā Ļeņingradā varētu būt ieilgušas saistībā ar PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) kursu apmeklēšanu.
Nedēļu vēlāk Grībauskaite, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, šos izteikumus nosauca par "mērķtiecīgu dezinformāciju", ko izplata mediji no Kremļa un daži Lietuvas mediji atkārto.
Plašas atskaņas ne vien pašā Lietuvā, bet arī ārpus valsts robežām izraisīja izmeklēšana, ko sāka Īpašās izmeklēšanas dienests (STT), lai noskaidrotu, kādos apstākļos minētie VSD materiāli nonākuši atklātībā. Ar savām darba metodēm attiecībā pret BNS darbiniekiem šis dienests izpelnījās politiķu un žurnālistu sašutumu.
Vienlaikus vairāki analītiķi izteikušies, ka šādā informācijas noplūdē pirms gaidāmajām vēlēšanām visvairāk varētu būt ieinteresēta tieši Grībauskaite un tā, iespējams, organizēta no prezidenta biroja darbiniekiem, kuriem ir kontakti ar žurnālistiem.
Konkrēti, medijos izskanējis prezidentes galvenās padomnieces Daivas Ulbinaites vārds. Grībauskaite šādu iespēju noraidījusi, uzsverot, ka prezidenta birojā šo informāciju agrāk par viņu pašu neviens nevarēja saņemt. Pati Ulbinaite savukārt izteikusies, ka pret Grībauskaiti vērsta labi organizēta nomelnošanas un apmelošanas kampaņa, lai viņa nepiedalītos prezidenta vēlēšanās. "Tie ir politiskie dzirnakmeņi, kas, tuvojoties Viļņas samitam un prezidenta vēlēšanām, tiek izmantoti, mēģinot kompromitēt Lietuvu un prezidenti. (..) Šajā nolūkā apvienojušies un situāciju izmanto visi iekšējie un ārējie spēki, kuriem šo piecu gadu laikā ir kļuvis grūtāk zagt, blēdīties un izmantot savu ietekmi," viņa piebildusi.
Savukārt Paulausks decembrī medijiem paziņoja, ka ģenerālprokurors Darjus Valis viņam apliecinājis, ka Ulbinaite šajā izmeklēšanā figurē kā aizdomās turētā.
Kā tagad norāda portāls "15min.lt", raisoties skandālam, prezidente anulējusi daļai sava biroja darbinieku prasību par īpašām atļaujām darbam ar slepenu informāciju. Tāda atļauja vairs nav vajadzīga arī Ulbinaitei, un tas nozīmē, ka viņas padomniece saglabātu amatu, ja viņai attiecīgā atļauja tiktu anulēta. Mediju uzmanību piesaistījis arī Grībauskaites lēmums pašā izmeklēšanas karstumā piešķirt Ulbinaitei apbalvojumu par viņas ieguldījumu Lietuvas Eiropas Savienības prezidentūras darbā.
Kā tagad izteicies Paulausks, izveidojusies "absurda situācija, ka izmeklēšanu sāk vadīt paši liecinieki vai aizdomās turētie".
"Tā ir briesmīga situācija, kas ir pilnīgā pretrunā ar tiesiskas valsts un tiesiskuma principiem. Kur tas redzēts, ka personas, ko grib nopratināt pirmstiesas izmeklēšanā, pašas spriestu par dalību prāvā? Tāda rīcība skaidri parāda, kas vada šo konkrēto izmeklēšanu un visu tiesībsargāšanas sistēmu mūsu valstī," paziņojis Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs.
Viņš arī norādījis uz šīs lietas iespējamo saistību ar dienu iepriekš paziņoto prezidentes galvenā nacionālās drošības jautājumu padomnieka Jona Markeviča lēmumu pāriet citā darbā. Kā uzskata Paulausks, uz Markeviču varētu tikt novelta vaina "par neizdevušos akciju ar VSD uzziņas nopludināšanu".
Savukārt pati Grībauskaite, kas solījusi ne vēlāk kā līdz februāra vidum darīt sabiedrībai zināmu, vai pretendēs uz šo amatu vēlreiz, intervijā žurnālam "IQ" tikko izteikusies, ka, tuvojoties vēlēšanām, valstī vērojama tendence "ar neveselīgu radošumu" izvērst dezinformācijas kampaņas pret iespējamajiem kandidātiem, cenšoties negodprātīgā ceļā ietekmēt sabiedrisko domu.
Vienlaikus viņa uzsvērusi, ka nebaidās par savu reputāciju un negatavojas reaģēt uz šāda veida informāciju, kas skar viņu pašu.
