ASV sēro par kārtējās apšaudes upuriem

ASV galvaspilsētas Vašingtonas iedzīvotāji vakar mēģināja atgūties pēc traģiskajiem un dramatiskajiem notikumiem Jūras kara flotes kompleksā Navy Yard, kur kāds ar šaujamieročiem bruņots iebrucējs nogalināja 12 un ievainoja astoņus cilvēkus, bet pēc tam gāja bojā apšaudē ar policiju.

Uzbrucēju jau izdevies identificēt, un, lai gan viņa rīcības motīvi nav skaidri, varasiestādes ir pārliecinātas, ka vīrietis darbojies vienatnē. Līdz piektdienai ASV izsludinātas sēras, bet kongresmeņi (kā jau allaž pēc šādiem incidentiem) tiek mudināti pēc iespējas ātrāk pieņemt likumus, kas ierobežotu šaujamieroču nēsāšanas tiesības.

«Pašlaik mums nav nekādu pierādījumu vai liecību tam, ka bijis vēl kāds šāvējs, lai gan izmeklēšana vēl nav pabeigta,» vēlā pievakarē sarunā ar Reuters paziņojis Vašingtonas mērs Vinsents Grejs, tādējādi liekot pilsētniekiem saprast, ka aplenkuma stāvoklis, kas visu dienu bija ieviests pavisam netālu no Baltā nama un Kapitolija, ir atcelts. Jāatgādina, ka apšaude notika ap pusdeviņiem no rīta pēc vietējā laika. Policijas īpašo uzdevumu vienībai, kas notikuma vietā ieradās jau septiņas minūtes pēc izsaukuma saņemšanas (Euronews vēsta, ka tā bijusi tā pati vienība, kas gūstīja Bostonas teroraktu vaininiekus brāļus Carnajevus), šāvēju izdevās likvidēt samērā ātri, taču sākotnējā informācija liecināja, ka viņam bijis viens vai pat divi līdzdalībnieki. BBC vēsta, ka Vašingtonas rajonā, kas atrodas netālu no Navy Yard, dzīve bijusi paralizēta – skolas, veikali un iestādes bijuši slēgti, pilsētnieki ievērojuši policijas priekšnieces Ketijas Lanjē aicinājumu lieki nestaigāt pa ielām. Uz laiku bija slēgts arī viens Kapitolija spārns, ar pārtraukumiem darbojās Ronalda Reigana vārdā nosauktā starptautiskā lidosta, bet vakarā stadionā Nationals Park, kas atrodas netālu no apšaudes vietas, nenotika plānotā beisbola spēle starp Washington Nationals un Atlanta Braves komandām.

ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) aģentiem samērā ātri izdevies noskaidrot uzbrucēja personību – tas ir 34 gadus vecais Ņujorkā dzimušais afroamerikānis Ārons Aleksis, kurš no 2007. līdz 2011. gadam dienējis Jūras kara flotē, saņēmis vairākus apbalvojumus, bet pēc tam no dienesta atbrīvots par disciplīnas pārkāpumiem un rīcību, kas diskreditē karavīra vārdu. Lai gan sākotnēji tika vēstīts, ka pie viņa atrasta caurlaide, kas izsniegta kādam citam Navy Yard darbiniekam, Reuters izdevies noskaidrot, ka ēkā Ā. Aleksis iekļuvis, izmantojot pats savu caurlaidi. Kopš 2012. gada viņš strādājis privātajā kompānijā The Experts, kas nodarbojas ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanu un salīdzinoši nesen noslēgusi līgumu par Navy Yard iekšējā datortīkla uzlabošanu. «Viņam bija dokuments, lai iekļūtu flotes objektā, turklāt pirms tā saņemšanas tika veiktas ierastās drošības procedūras, arī Aleksis, tāpat kā visi citi, tika pārbaudīts,» skaidrojis The Experts izpilddirektors Tomass Hoško.

Tas gan nesniedz atbildi uz jautājumu, kādā veidā Ā. Aleksim izdevies stingri apsargātā kompleksa teritorijā ienest šaujamieročus. Aculiecinieki stāstījuši, ka viņš uz darbiniekiem šāvis no automātiskās šautenes AR15 (armijā izmantotā automāta M16 modifikācija) un divstobru bises, noziedzniekam bijusi arī pistole, taču noskaidrots, ka to viņš atņēmis kādam sašautam apsardzes darbiniekam. Ziņu aģentūra AP norāda, ka pavisam kompleksā, kas iekārtots 1799. gadā uzceltas kuģubūves rūpnīcas teritorijā, strādā ap 18 000 cilvēku, tajā izvietoti dažādi flotes administratīvie dienesti, apgādes daļas, flotes muzejs. Navy Yard tiek nopietni apsargāts, pie visām caurlaižu telpām ir uzstādīti arī metāla detektori, un parasti pat militārpersonām šādos objektos aizliegts ienest šaujamieročus – nerunājot nemaz par civilajiem darbiniekiem, kuri strādā uz līguma pamata. Par ēkas drošību atbildīgais kapteiņa vecākais palīgs Toms Džairuss un policijas priekšniece K. Lanjē jau paziņojuši, ka izmeklētāji rūpīgi pēta videonovērošanas kameru ierakstus, lai noskaidrotu, kā Ā. Aleksim tas izdevies.

Tā kā uzbrucējs ir gājis bojā, noskaidrot viņa rīcības motīvus būs grūti, tomēr amerikāņu mediji sliecas uz to, ka Ā. Aleksis bijis aizvainots par atvaļināšanu no flotes, turklāt vīrieti jau iepriekš piemeklējušas agresijas lēkmes. Viņa tēvs Aldžernons Aleksis sarunā ar NBC stāstīja, ka dēls 2001. gadā piedalījies 11. septembra terora aktu glābšanas darbos un pēc tam cietis no posttraumatiskā sindroma. Šāda informācija ir arī policijas rīcībā, jo uzbrucējs vairākas reizes nonācis tās uzmanības lokā par šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumu pārkāpšanu. 2004. gadā Sietlas pilsētā viņš sastrīdējies ar kādu cilvēku, izrāvis pistoli un sašāvis viņa automašīnas riepas. Policijai Ā. Aleksis stāstījis, ka pat neatceroties, kā izrāvis pistoli, taču zinot, ka kļuvis dusmīgs, jo svešinieks pret viņu izturējies bez pienācīgas cieņas. 2010. gadā, kad Ā. Aleksis dzīvoja Fortvortas pilsētā Teksasā, viņš tika aizturēts par šaujamieroča izmantošanu daudzdzīvokļu ēkā. Lai gan kaimiņiene no augšējā stāva bija pārliecināta, ka viņš tīšām šāvis griestos, lai sodītu viņu par trokšņošanu, šāvējam izdevās pārliecināt policiju, ka šāviens noticis nejauši, brīdī, kad viņš tīrījis ieroci. Ā. Alekša paziņas stāstījuši, ka viņš pievērsies budismam, kas ir ļoti miermīlīga reliģija, taču allaž sūrojies par naudas trūkumu, darba devēju un valdības netaisnīgo attieksmi. Uzbrucēja draugs Maikls Ritrovato sarunā ar The Washington Post gan uzsvēris, ka nekad no Ā. Alekša neesot dzirdējis izteikumus, kas varētu liecināt, ka viņš ir gatavs uz agresīvu rīcību. Tomēr viņš apstiprinājis faktu, ka Ā. Aleksis, neraugoties uz to, ka vairs nav nekāds padsmitnieks, lielu daļu brīvā laika veltījis vardarbīgu datorspēļu spēlēšanai un ar prieku šāvis virtuālos ienaidniekus.

Prezidents Baraks Obama izsludinājis valstī sēras līdz piektdienai – pie valsts iestādēm karogi šajā laikā paliks nolaisti pusmastā. BBC vēsta, ka viņš arī ticies ar Jūras kara flotes pavēlnieku Reju Mabusu, kuram lūdzis nodot savu līdzjūtību uzbrukumā bojāgājušo tuviniekiem un kolēģiem. Prezidents arī uzsvēris, ka Navy Yard apsardze rīkojusies profesionāli, ātri evakuējot gandrīz 3000 cilvēku no ēkas, kurā bija ielauzies šāvējs. Savukārt tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka nepieciešams ieviest stingrāku ieroču kontroli, atkal sākusi mudināt Kongresu beidzot sākt rīkoties. Pagājušā gada sākumā likumdevēji jau noraidīja Baltā nama plānu ierobežot automātisko triecienšauteņu (arī AR15) pārdošanu. «Kongresam būtu jāpārstāj izvairīties no atbildības uzņemšanās un jāatsāk saturīgas debates par vardarbību un ieroču lietošanu valstī. Mums ir jāpieliek punkts šai bezjēdzīgajai cilvēku dzīvību zaudēšanai,» uzskata senatore Diāna Fainstaina.

***

TRAĢISKĀKĀS APŠAUDES ASV

1999. gada aprīlis – Kolorādo štata Kolumbainas vidusskolā divi bruņoti jaunieši atklāj uguni, nogalinot 13 skolēnus un skolotājus, bet pēc tam izdara pašnāvību

1999. gada jūlijs – Atlantas pilsētā kāds vīrietis, kurš mājās nogalinājis sievu un divus bērnus, ielaužas divos birojos, kopā nošaujot deviņus cilvēkus. Policijas vajātais šāvējs vēlāk izdara pašnāvību

2002. gada oktobris – divi vīrieši, kuri izmanto snaiperu ieročus, Vašingtonā un tās priekšpilsētās nošauj desmit cilvēkus

2004. gada novembris – Viskonsinas ziemeļu daļā kāds vīrietis atklāj uguni uz briežu medību dalībniekiem. Seši cilvēki iet bojā, bet vēl divi tiek ievainoti

2005. gada marts – Viskonsinas štata Brūkfīldas pilsētā kāds bruņots vīrietis sāk šaudīties reliģiskās draudzes sanāksmes laikā, nogalinot septiņus un ievainojot četrus cilvēkus.

Šāvējs vēlāk izdara pašnāvību

2007. gada aprīlis – Virdžīnijas Tehniskajā universitātē kāds jaunietis atklāj uguni, nogalinot 32 cilvēkus, bet vēlāk izdara pašnāvību

2007. gada oktobris – Viskonsinas štata Krendonas pilsētā šerifa vietnieks ielaužas savas bijušās draudzenes mājā, nošauj sešus cilvēkus, ievaino vienu, bet pēc tam izdara pašnāvību

2009. gada aprīlis – kāds imigrants no Vjetnamas uzsāk apšaudi imigrācijas centrā Ņujorkā. 13 cilvēku iet bojā, bet šāvējs izdara pašnāvību

2009. gada novembris – armijas majors nošauj 13 un ievaino 32 cilvēkus Forthudas militārajā bāzē Teksasas štatā

2011. gada janvāris – Taskonas pilsētā Arizonas štatā kāds vīrietis uzsāk apšaudi politiska mītiņa laikā. Seši cilvēki tiek nogalināti un 13 ievainoti, viņu vidū ir arī kongresmene Gabriela Gifordsa, kura tiek uzskatīta par šā uzbrukuma galveno mērķi

2012. gada aprīlis – Kalifornijas štata Oklendas pilsētas Kristiešu koledžā ielaužas iebrucējs, kurš nošauj septiņus cilvēkus, bet vēl trīs ievaino

2012. gada jūlijs – Denveras priekšpilsētas Auroras kinoteātrī kāds vīrietis atklāj uguni kinoteātrī, nogalinot 12 cilvēkus, bet ievainojot vēl 58

2012. gada augusts – Viskonsinas štata Okrīkā kāds vīrietis no automātiskā ieroča atklāj uguni sikhu templī, nogalinot sešus cilvēkus. Uzbrucējs iet bojā apšaudē ar policiju

2012. gada decembris – Konektikutas štata Ņūtaunas pilsētiņas pamatskolā jaunietis nošauj 20 bērnus un sešus skolotājus, bet pēc tam izdara pašnāvību. Vēlāk noskaidrojas, ka pirms šā nozieguma pastrādāšanas viņš nošāvis arī savu māti

Avots: Reuters