Lai gan socioloģiskās aptaujas liecina, ka pārliecinošs vairākums amerikāņu neatbalsta ASV militāru iejaukšanos Sīrijas konfliktā, prezidentam Barakam Obamam pamazām izdodas nodrošināties ar politiķu atbalstu gaisa triecienam pa Sīrijas militārajiem objektiem.
To jau pauduši abu Kongresa palātu vadītāji, bet Senāta ārlietu komisijā vakar vēlu vakarā bija ieplānots balsojums par izstrādāto rezolūciju, kas atbalsta triecienu.
Diskusijas par to, vai Sīrijas prezidentu Bašaru Asadu nepieciešams sodīt par ķīmisko ieroču izmantošanu pret civiliedzīvotājiem, ilgst jau vairāk nekā nedēļu. Augsta ranga ASV amatpersonas ar valsts sekretāru Džonu Keriju priekšgalā nākušas klajā ar, viņuprāt, neapšaubāmiem pierādījumiem, ka tieši B. Asada valdība vainojama vairāk nekā 1400 cilvēku nogalināšanā 21. augustā, kad vienā no Damaskas priekšpilsētām tikuši lietoti ķīmiskie ieroči. Tomēr vēl šonedēļ Reuters/Ipsos aptauja liecināja, ka B. Obamam, kurš vēlas sodīt Sīrijas valdību par šo noziegumu, savus tautiešus nav izdevies pārliecināt – 56% aptaujāto izteikušies, ka, pēc viņu domām, ASV nevajadzētu iejaukties Sīrijas konfliktā, un tikai 19% atbalstījuši iejaukšanos.
Nobela miera prēmijas laureātu B. Obamu tas gan nemulsina, un viņš ir pārliecināts, ka Kongress, kas 9. septembrī atsāks darbu pēc vasaras brīvdienām, dos sankciju gaisa triecienam pa mērķiem Sīrijā – to sarakstu Pentagons jau ir sagatavojis. Jāpiebilst, ka ASV prezidents vēl nav paziņojis, kā rīkosies, ja balsojuma rezultāts kādā no Kongresa palātām būs viņam nelabvēlīgs – likumdošana ļauj prezidentam lēmumu par militāro triecienu pieņemt arī vienpersoniski. Vēlu pirmdienas vakarā B. Obama svinēja savu pirmo iekšpolitisko uzvaru – viņa nodomu atbalstīja ne tikai partijas biedrs un Senāta vairākuma līderis Ēriks Kantors, bet arī republikānis Džons Bēners, kurš ir Pārstāvju palātas spīkers. Savukārt Senāta ārlietu komisijas vadība, uzklausījusi ārlietu un aizsardzības resoru vadītāju Dž. Kerija un Č. Heigela , kā arī bruņoto spēku štābu priekšnieku komitejas vadītāja Mārtina Dempsija viedokļus, izstrādājusi rezolūcijas projektu. Tajā uzsvērts, ka nekādos apstākļos nav pieļaujama sauszemes spēku operācija Sīrijā, turklāt prezidenta administrācijai uzdots vēlāk atskaitīties par to, kas ir paveikts diplomātiskajā un politiskajā jomā, lai atrisinātu Sīrijas krīzi. Politologi ir pārliecināti, ka ar to vajadzētu pietikt, lai rezolūciju atbalstītu vismaz 60 senatoru, taču par spēku samēru Pārstāvju palātā pagaidām vēl ir pāragri runāt, norāda Reuters.
