Latvijā: Jauni dzimtbūšanas laiki? 22 komentāri
 
Latvijā

Jauni dzimtbūšanas laiki?

 
F64

Likumprojekts Par dzīvojamo telpu īri varbūt varētu šķist progresīvs dzimtbūšanas laikos. Jo manā uztverē tas nav radīts pat fiskālam, bet vien kādam šauri korporatīvam labumam. Kādā veidā tas uzlabo dzīvokļu piespiedu īrnieku statusu, likumprojekta saturs neatklāj. Piemēram, kāpēc gan beztermiņa līgums šo dzīvokļu īrniekiem būtu piecu gadu laikā jāpadara terminēts?

Vai tad nepietiek ar esošo tiesisko regulējumu, kurš jau paredz namīpašniekam iespējas tikt galā ar negodprātīgu īrnieku? Es piekrītu tiem nesen pie Ministru kabineta notikušā piketa dalībniekiem, kuri savā valdībai iesniegtajā vēstulē uzskata, ka likumprojekts ciniski ignorē viņu intereses.

Zināšanai - laikā no 1992. gada līdz 2002. gadam denacionalizēja 10 321 dzīvojamo māju ar 78 046 dzīvokļiem (kopumā aptuveni 3,6 miljonus kvadrātmetru) jeb 8% no valsts kopējā mājokļu skaita. Denacionalizētajos namos dzīvo aptuveni 3% Latvijas iedzīvotāju. Šie īrnieki nevarēja iegūt savā īpašumā mājokli privatizācijas kārtībā un palika piespiedu īres attiecībās ar namīpašniekiem..

Tostarp, saskaņā ar biedrības Ausma veikto informācijas analīzi, prognozējamais (denacionalizēto māju piespiedu īrnieku) īrnieku skaits, kuri vēl joprojām mitinās denacionalizētajos namos ar beztermiņa īres līgumiem (salīdzinājumā ar to skaitu 90. gadu sākumā), Latvijā varētu būt 15-20% jeb 11 000-15 600 īrnieku ģimeņu. Biedrība vēsta, ka Rīgā dzīvokļu piešķiršanas uzskaitē pieņem denacionalizēto māju īrnieku maznodrošinātās ģimenes, kuru ir nedaudz virs 1500. Bet šis skaitlis - 1500 - būtu jāreizina ar 10. Jo vienlaikus ir zināms, ka 50% strādājošo saņem mazāk par minimālo algu un ap 30% iedzīvotāju ienākumi ir nedaudz virs minimālās algas. Proti - pašvaldības šos ļaudis rindā neņem, bet iegādāties dzīvokli vai īrēt to par namīpašniekam vēlamo maksu viņi nav spējīgi. Kur lai viņi paliek? Ko Saeima, ko valdība, ko pašvaldības viņiem konkrēti iesaka darīt?

Kā man vēsta biedrības Ausma valdes loceklis Klementijs Rancāns, biedrība, lai noņemtu problēmu no darba kārtības, ir juridiski pamatojusi kompensāciju izmaksu denacionalizēto māju īrniekiem. Pretējā gadījumā viņš paredz, ka tad, ja sagatavotais likumprojekts Par dzīvojamo telpu īri tiek pieņemts bez risinājuma, sociālā spriedze palielināsies desmitkārtīgi. Viņš informē, ka jau tagad namīpašnieki un namu pārpircēji atsaucas uz likumu kā likumprojektu un represē īrniekus. Kaut kas līdzīgs dzirdams arī no Rīgas Īres valdes.

Pat tad, ja «ministrija prognozē, ka īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā palīdzēs izskaust ēnu ekonomiku īres tirgū, jo visi līgumi būs reģistrēti vienā, publiski pieejamā un ticamā reģistrā» (M. Auders), izlasījušam likumprojekta tekstu, man tomēr gribas vairāk piekrist Rancāna kungam: «Ēnu ekonomikai nav nekāda sakara ar šo likumprojektu, tas neko nerisinās. Nevar manīt, ka tā daļa dzīvokļu īpašnieku, kuri izīrē dzīvokļus, tūlīt būs spiesti iet uz zemesgrāmatu un reģistrēt īres līgumus. Nekāda piespiedu instrumenta likumprojektā nav. Tas ne par mata tiesu nekur, nevienā pantā neaizsargā īrniekus šajos dzīvokļos, kā teikts anotācijā. Man liekas, ka tā ir maldināšana, ka likumprojekts neietekmēs budžetu. (..) Turklāt jaunu līgumu slēgšanai šāds likumprojekts vispār nav nepieciešams, attiecības regulē Civillikums.»

Manā uztverē likumprojekts, ar kuru paredzēts aizstāt 1993. gadā pieņemto likumu, nerēķinās ar iepriekšminēto. Šīs iedzīvotāju grupas tiesiskā aizsardzība likumdevējam nerūp ne mazākajā mērā.

Pārdomājis likumprojekta kontekstu, es sliecos piekrist tiem, kuri uzskata, ka likumprojekts jauc dažādas dzīves situācijas - denacionalizēto māju īrnieku tiesiskās attiecības un, piemēram, situācijas, ko rada fiktīvi īres līgumi. Proti, es te saskatu vēlmi atņemt denacionalizēto namu īrniekiem to, kas esošajā likumā viņus kaut cik aizsargāja (plus Satversmes tiesas lēmumu, kurš konstatēja esošā likuma 8. panta atbilstību Satversmei). Tas ir nožēlojami, jo pat man - diletantam, vienkāršam īrniekam - būtu jāsaskata šajā likumprojektā nevis pretrunas, nevis tiesiska bardaka pazīmes, bet skaidrs, profesionāls izīrētāja un īrnieka tiesisko attiecību regulējums. Tā vietā es līdz ar citiem ļaudīm saskatu vien to, ka īrnieki tiešām nav nonākuši neparedzētā stāvoklī, bet novesti tajā «sistēmiskas valsts un pašvaldību darbības nolaidības un pat atsevišķu, daudzu amatpersonu noziedzīgas rīcības rezultātā».

Komentāri [22]
#
ja māja nepieder tev, tad nepieder 23.oktobris 2017 18:13 atbildēt
dzīvokļu bija daudz, varēja pirkt
 
#
prātiņ, nac mājās » ja māja nepieder tev, tad nepieder 29.oktobris 2017 2:28 atbildēt
No Mēness novēlies? Kur tad tie dzīvokļi bija?
 
#
Komentārs » ja māja nepieder tev, tad nepieder 29.oktobris 2017 2:36 atbildēt
Interesanti kur palika visi iepriekšējie komentāri šim rakstam? NRA dzēš komentārus!
 
#
Imants 22.oktobris 2017 20:22 atbildēt
Paldies Viktoram Avotiņam par vērtējumu. Izrādās ka žurnālists labāk izpot situāciju par Ekonomikas ministrijas nomenklatūras speciālistu dzīvokļu politikas jomā Mārtiņu Auderu.
Manuprāt, atliek papildināt: Met krustu un lūdz dievu.
Ja Saeima pieņemtu Mārtiņa Audera atkārtoti izloloto likumu "Dzīvojamo telpu īres likums" - gatavojieties uz tipa 1949. gada represijām, jo tāpat jau par mums ņirgājas un spīdzimna bez likuma. Nē, nē, lopu vagonu nebūšot, jo tie esot nogādāti uz Maskavu, un sagriezti lūžņos, jo tie esot Krievijas īpašums. Nebūs jums glāze ūdens un 100 gramu maizes dienā lopu vagonā - uz ielas un uz visām četrām pusēm. Mantas būs aprakstītas kā bez vērtības un čupā kāda pagrabā vai slapjā šķunītī. 1949.gada upuriem pašvaldības izmaksāja kompensāciju par konficētām mantām, kaut simbolisku, bet tagad mums būs 3 pirkstu kombinācija.
Visi denacionalizētie - tautas ienaidnieki - uz ielas?

Cerams, ka šogad nāk vēlēšanas un likumu nepieņems, būs tikai atelpas laiks - pēc vēlēšanām tas tiks pieņemts, jo neviena vien partija proekš velēšnām saņems likuma "izpirkuma maksu", ziedojumu veidā un citādi. Diez vai Auderu arī interesenti atstās bešā vai jau aplaimojuši, ka tik centīgi virza likumu uz Saeimu.
 
#
Valdis Freimantāls 22.oktobris 2017 11:06 atbildēt
Un neviena vārda par Latviešu biedrībām!

Šos jautājumus ir jārisina L A T V I E Š U biedrībās!

Vai , patiešam tas nav saprotams?

Risināt šo jautājumu avīzē ir tas pats, kas zupu varīt cepurē, nevis katlā!

Vai autoram nav ienācis prātā izlasīt manu rakstu :"Mosties, celies, strādā"!

Tur uzrakstīta patiesība par komunistu un čekistu Rīgas Latviešu Biedrības iznīcināšanu 1993. gada 18. februāra naktī.
 
#
Laimdota » Valdis Freimantāls 22.oktobris 2017 11:09 atbildēt
Bīstami komunistiem ir atjaunot visas 1940. gadā iznīcinātās latviešu biedrības.
 
#
Lāčplēsis » Laimdota 22.oktobris 2017 20:31 atbildēt
rotšildmēsli un citi volstrītas žīdfašisteļi izzog Latviju !
 
#
Dainis » Valdis Freimantāls 22.oktobris 2017 23:18 atbildēt
Valdi, nomieinies, tev taču nekas nesanāk. rūpējies par bērniem un mazbērniem un dzīvo, nelien poliikā, tur tev gan nav vietas un saprašanas. Ko tu bāzies ar savu latviešu biedrību, kur citi jautājumi, svarīgāki pie tam. Labi, miers.
 
#
Valdis Frteimantāls » Dainis 23.oktobris 2017 12:37 atbildēt
Kas var būt svarīgāks par kriminālnoziedznieku darbības izgaismošanu?

Kriminālnoziedznieki lieguši latviešiem savās biedrībās biedroties! (Vai tas ir normāli?)
 
#
garāmgājējs 21.oktobris 2017 22:25 atbildēt
"Dzimtbūšanai ir daudz trūkumu, bet neko labāku cilvēce nav izgudrojusi". Tā ir ļautiņa dabā, tā nekur nezūd, tā tikai pārdzīvo mutācijas. Vai tiešām kāds domā, ka šādas attiecības var atcelt ar viena vartura pavēli?
 
#
... 20.oktobris 2017 16:38 atbildēt
15 - 20 % ... topošo bezpajumtnieku? Agrāk dzimtbūšanu saistīja ar konkrētā dzimtzemnieka piesaisti pie dzimtkunga. Tā visdrīzāk varētu būt ''brīvā dzimtbūšana'' ... kalpi bez savas pajumtes liberālkapitālisma gaumē, kuru ''izkopj'' valstī likumu pieņēmēji.
 
Skatīt visus 22 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers