Tieši tāpēc, ka tuvākajos gados valdība nav paredzējusi finansējuma palielinājumu kompensējamiem medikamentiem, tostarp nodrošinot agrīnu ārstēšanu HIV/AIDS slimniekiem, Veselības ministrija (VM) vērsīsies valdībā ar ziņojumu, kurā izklāstīs galvenās problēmas šajā jomā, Neatkarīgajai sacīja VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule.
Līdz šim atbalsta šā jautājuma risināšanai politiskā līmenī nebija – veselības ministre Ingrīda Circene apšaubījusi gan iespēju piešķirt papildu naudu šim mērķim, gan šīs infekcijas agrīnas ārstēšanas sākšanas lietderību. Skaidri – naudas nebūs turpmākos trīs gadus – pacientiem vēstulē pateicis VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš. Nenoliedzot, ka problēma jārisina, arī L. Cipule atsaucas uz naudas trūkumu veselības budžetā, taču, redzot pacientu neticību, ka jautājuma risināšana tiešām notiks, vairākkārt atkārto: mēs ziņosim valdībai. VM arī atsaucas uz topošo HIV ierobežošanas plānu, taču tā darbības laiks plānots tikai no 2014. gada.
Jau vairāk nekā 700 Latvijas iedzīvotāju un virkne Eiropas un starptautisku organizāciju parakstījušas vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, aicinot nodrošināt, ka AIDS slimnieku ārstēšana norit saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām, no kurām Latvija atkāpās krīzes sākumā. «Runāšu emocionāli, bet ko domāt pacientiem, ja valdība, Ekonomikas ministrija saka, ka krīze ir beigusies, bet mums jāpaciešas. Es tādā gadījumā aicinātu ministrus un ierēdņus skaidri pateikt, kam krīze ir beigusies un kam nav. Pacientiem noteikti tā nav beigusies,» uz divām atšķirīgām pasaulēm Latvijā norāda pacientu organizācijas Agihas pārstāvis Ivars Kokars. Kad ir nepieciešams, tad tiek sludinātas krīzes bēres, kad jāattaisno kāda jautājuma nerisināšana, tiek turpināta krīzes laikā iesāktā dziesma par naudas trūkumu.
Apvienības HIV.LV valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Molokovskis norāda – «mēs neprasām neko ekstraordināru, neprasām zelta dzīvi, tikai to, lai valsts AIDS slimnieku ārstēšanā atgrieztos pie ārstēšanas vadlīnijām». Pašlaik saskaņā ar A. Molokovska teikto Latvijā vispār nekādas vadlīnijas nedarbojas, ir tikai valdības lēmums par izmaiņām antiretrovirālās terapijas piešķiršanā. Eksperti AIDS jomā norāda, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem atklāts HIV, uzreiz nepieciešama ārstēšana ar medikamentiem, tomēr ir noteikti standarti visā pasaulē, kad šāda ārstēšana ir nozīmīga, lai cilvēks saglabātu normālas dzīves iespējas, varētu turpināt strādāt. Latvijā ārstēšana HIV slimniekiem tiek uzsākta novēloti, par ko liecina lielais AIDS stadijas īpatsvars – 30 procenti no visiem cilvēkiem ar HIV ir jau AIDS stadija. Tās ārstēšanai nepieciešami jau iedarbīgāki medikamenti, kas ir arī dārgāki. «Mēs kārtējo reizi sakām, ka kopumā agrīna ārstēšana rezultātā ietaupītu naudu, jo varētu sākt ar lētākiem medikamentiem,» uzsver A. Molokovskis. Pašlaik ārstēšana papildus būtu jāsāk vismaz 340 pacientiem.
Savukārt Nacionālā Veselības dienesta dati liecina, ka pašlaik ārstēšana vajadzīga papildus 70–100 pacientiem un tam būtu nepieciešami 260–370 tūkstoši latu. Dienesta direktors Māris Taube nevarēja pateikt, kāds būtu ieguvums, ja sāktu ārstēt ātrāk AIDS slimniekus, kā arī bažījās, vai, šobrīd paplašinot kompensējamo zāļu saņēmēju skaitu, netiks ierobežotas iespējas saņemt valsts apmaksātu ārstēšanu esošajiem pacientiem...
Eksperte HIV profilakses jomā Inga Upmace norāda, ka visa pasaule jau strādā pie jaunām vadlīnijām, piemēram, ka ārstēšana jānodrošina vēl agrāk tā sauktajiem diskordantiem pāriem, kur viens cilvēks ir ar HIV, otrs – bez. «Mēs drīz jau divkārt atpaliksim,» saka I. Upmace. Ne vienmēr runa ir par naudu – naudas veselības aprūpei nav bijis visus pēdējos gadus, arī pirms krīzes, taču svarīgi iet un runāt, pārliecināt valdību, politiķus, nevis klusēt.
***
UZZIŅAI
• Latvijā ir 5457 cilvēki, kuriem diagnosticēts HIV, no tiem kā pacienti reģistrēti 4526 cilvēki
• Antiretrovirālo terapiju saņem 535 pacienti
Avots: Veselības ministrija
