«Veselības ministrija atzīst, ka pacientu skaits turpmākajos trīs gados palielināsies – ko valsts ierēdņi domā darīt ar arvien pieaugošo pacientu skaitu, kam nepieciešamas kompensējamās zāles?» pirms šodien plānotās protesta akcijas vaicā apvienības HIV.LV valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Molokovskis.
Pacienti pie Veselības ministrijas rīko protesta akciju Gribi dzīvot, maksā pats!, lai iebilstu valsts budžeta sadalījumam, kas neparedz palielinājumu kompensējamo medikamentu apmaksai turpmākos trīs gadus.
Kamēr mediķi gatavojas protesta akcijām pret zemo veselības nozares finansējumu, pirmie sāk pacienti ar protesta akciju pie Veselības ministrijas (VM) nama Rīgas centrā. Apvienība norāda, ka kompensējamo zāļu apmaksai plānotais finansējums 2013. gadam salīdzinājumā ar 2012. gadā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem nav palielināts, kā arī Saeimā pieņemtais likums Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.– 2015. gadam neparedz finansējuma palielinājumu kompensējamām zālēm ne 2014., ne 2015. gadā. To apvienībai vēstulē apstiprinājis VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš: «[..] Vienlaikus norādām, ka kompensējamo zāļu apmaksai plānotais finansējums 2013. gadam salīdzinājumā ar pieejamajiem finanšu līdzekļiem 2012. gadā nav palielināts.» Valsts sekretārs arī apstiprina, ka finansējuma palielinājumu turpmākajos gados neparedz arī attiecīgie politiskie dokumenti.
Apvienības HIV.LV vadītājs A. Molokovskis norāda: apvienība jau vairākkārt paudusi savu nostāju par nepieciešamību palielināt kompensācijas apmēru zāļu iegādei C hepatīta pacientiem un paplašināt to HIV pacientu loku, kuriem būtu nepieciešams uzsākt ārstēšanu atbilstoši pasaulē pieņemtiem standartiem. Pašlaik C hepatīta pacientiem valsts kompensē 75 procentus no zāļu izmaksām, taču līdzmaksājums zāļu dārdzības dēļ ir prāvs, ko lielākā daļa pacientu nevar atļauties. Savukārt attiecībā uz HIV pacientiem valsts pirms krīzes samazināja kritērijus, pēc kuriem tiek uzsākta pacientu ārstēšana.
HIV.LV veikusi situācijas izpēti, un atzinumā par Latvijā izmantojamo HIV infekcijas terapijas uzsākšanas indikāciju secināts, ka tas neatbilst ne tikai pasaulē noteiktām vadlīnijām, kuras apņēmusies īstenot Latvija, bet arī cilvēktiesībām. Tāpēc apvienība lūdz pieņemt lēmumu, kas paredzētu no 2013. gada 1. janvāra HIV infekcijas ārstēšanu uzsākt personām, kurām šūnu skaits, kuras atbild par pacienta imunitāti, jeb CD4 ir zem 350. Pašlaik ārstēšana tiek uzsākta, ja šis rādītājs ir zem 200. Šo rādītāju ņem vērā, lai izlemtu, kad sākt ārstēšanu ar antiretrovirālo terapiju, jo ne visi HIV pacienti tiek ārstēti ar šiem medikamentiem uzreiz pēc tam, kad uzzina par inficēšanos. Tas atkarīgs no cilvēka imūnsistēmas stāvokļa un no tā, vai viņam ir citas slimības, piemēram, tuberkuloze.
VM valsts sekretārs skaidro, ka HIV pacientu ārstēšanas aktualizēšana ir atkarīga no piešķirtā finansējuma attiecīgajam gadam un zāļu kompensācija pacientiem, tajā skaitā antiretrovirālā terapija HIV/AIDS pacientiem, «tiek nodrošināta, sabalansējot atsevišķu indivīdu un visas sabiedrības intereses saņemt zāļu iegādes izdevumu kompensāciju». A. Molokovskis uzskata, ka šāda atbilde no VM puses ir šokējoša: «Kā Veselības ministrija plāno izvērtēt, kas konkrētajos gadījumos izrādīsies svarīgāks – indivīds vai sabiedrība? Varbūt godīgāk būtu pasludināt – gribi dzīvot, maksā pats? Mēs iestājamies par adekvātas dzīves kvalitātes nodrošināšanu visām pacientu grupām.» HIV.LV pat ir izdevusi aizkapa naudu, un tai jākļūst par kauna traipu valsts politikai veselības aprūpē. Savukārt biedrības mājaslapā lasāma biedrības sacerēta pasaka, kurā ironiski atainota situācija veselības aprūpē.
