Nacionālais veselības dienests (NVD) nesaprot, kādas problēmas ir plaušu ārstiem, ārstējot tuberkulozes slimniekus, jo «nav nekādu būtisku ierobežojumu» un «par visu tiek samaksāts».
Neatkarīgā rakstīja, ka valstī noteiktās kvotas rentgena izmeklējumiem apdraud savlaicīgu tuberkulozes atklāšanu un ārstēšanu, savukārt plaušu ārsti pieprasa vienlīdzību darba samaksā, jo reģionu ārstiem par papildu darbu ar tuberkulozes slimniekiem nemaksā. Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas vadītājs Alvils Krams Neatkarīgajai vēlreiz apliecina, ka pneinomologi, apzinīgi veicot savu darbu tuberkulozes ierobežošanā, salīdzinot ar citiem speciālistiem vai, piemēram, pašiem ārstējot slimnieku ar astmu, saņem aptuveni par trešdaļu zemāku samaksu. Turklāt kvotas pastāv – tiesa, tās nav noteiktas plaušu ārsta darbam, bet iestādei, kas var veikt plaušu rentgenu, kas beigu beigās būtiski ietekmē arī ārsta darbu.
Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācija Veselības ministrijai un Saeimai uzrakstījusi vēstuli, izklāstot problēmas tuberkulozes slimnieku aprūpē. A. Krams teic, ka ārsti neprasa paaugstināt darba samaksu, bet gan novērst klaju netaisnību darba samaksā. Neatkarīgā rakstīja, ka krīzes laikā samazināts finansējums tuberkulozes pacientu ambulatorajai aprūpei, ko veic plaušu ārsti, tāpēc reāli viņi saņem par trešo daļu mazāk nekā jebkurš cits speciālists. Plaušu ārsti arī norādīja uz pastāvošajām kvotām tuberkulozes pacientu izmeklēšanā.
Strādā vairāk, saņem mazāk
Ārsts Krams raksturo situāciju: Latvijas reģionos tā ir ļoti atšķirīga – daļā ir tā sauktais tāmes finansējums, bet daļā tiek maksāts pēc aprūpes epizodes (talonu sistēma). Līgumi tiek slēgti ar poliklīniku vai slimnīcu. Rentgenoloģiskajiem izmeklējumiem tuberkulozei nav savas atsevišķas kvotas – ir kopējā iestādes kvota. Ja tā ir pārsniegta (vai iestādes vadītājs ir limitu sadalījis starp ārstiem), tad mēneša beigās ir problēmas. Arī, ja gadās saslimšana kādā skolā vai iestādē un strauji pieaug izmeklējamo personu skaits. Mantū testu kā manipulāciju apmaksā tikai ģimenes ārstiem. Iespējams, ka pneimonologa tāmes finansējuma aprēķinos tas savulaik tika ietverts, taču, maksājot pēc aprūpes epizodes, ne. A. Krams norāda, ka pēc abiem apmaksas variantiem tiek apmaksāta pacientu konsultācija, savukārt organizatoriskais, profilaktiskais, «papīru darbs» apmaksāts netiek.
Asociācijas vadītājs jautā: «Vai ārstam no darba brīvajā laikā tas viss ir jādara? Šī darba sadaļa tuberkulozes izplatības ierobežošanā, iespējams, ir vissvarīgākā! Bet par to nemaksā. Piemēram, aizbraucot uz konsiliju Rīgā zāļu multirezistentas tuberkulozes gadījumā, ārsts par šo darba dienu nesaņem neko. Vēl jālūdz kādam transports. Ar bacilāru tuberkulozi saslimst cilvēks, nokļūst slimnīcā. Pneimonologs atbilstoši dzīvesvietai saņem informāciju, kārto dokumentāciju, meklē kontaktus, bet šo darbu uzskaitīt nedrīkst, jo pacients atrodas slimnīcā! Apzinīgi veicot savu darbu tuberkulozes ierobežošanā, pneimonologi, salīdzinot ar citiem speciālistiem vai, piemēram, pašiem ārstējot slimnieku ar astmu, saņem aptuveni par trešdaļu zemāku samaksu.» Ārsti aicina novērst netaisnību un samaksāt par darbu. Pēc veiktajiem aprēķiniem, lai novērstu netaisnību darba samaksā, būtu nepieciešami 84 000 latu.
Problēmu nav
Gan Veselības ministrijā, gan Nacionālajā veselības dienestā speciālisti pauž neizpratni, vai tiešām tuberkulozes pacientu izmeklēšanā ir kvotas. NVD atbildē lasāms, ka pacientam, kuram ir aizdomas par saslimšanu ar tuberkulozi pēc kontakta ar pacientu, kuram ir diagnosticēta tuberkulozes saslimšana, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai ārsta speciālista – ftiziopneimonologa (tiešās pieejamības speciālists). Apmeklējuma laikā ārsts, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, izvērtē pacienta veselības stāvokli, medicīniskās indikācijas un nepieciešamī bas gadījumā ir tiesīgs veikt izmeklēšanu praksē (piemēram, izdarīt Mantū testu) vai izsniegt nosūtījumu nepieciešamo valsts apmaksāto izmeklējumu veikšanai (piemēram, plaušu rentgena), speciālistu konsultācijām.
«Plaušu ārstam nav nekādu ierobežojumu, cik pacientus ar tuberkulozi viņš drīkst pieņemt, arī nosūtīt rentgenam var visus,» saka NVD speciāliste Laura Lapiņa, «ja ir indikācijas, ka pacients varētu būt slims ar tuberkulozi, jāārstē visi pacienti, neviens nepārmetīs, un dienests apmaksās visas pārbaudes.»
Bet kvotas ir
Tiesa, tā kā finansējums diagnostiskajiem izmeklējumiem tiek piešķirts ārstniecības iestādēm, kas tos nodrošina, var būt situācija, ka konkrētajam mēnesim kvota ir beigusies, bet pacients ir tiesīgs uzmeklēt kādu citu iestādi, kur izmeklējumu var veikt. L. Lapiņa uzsver, ka vēl šā gada beigās situācija arī tuberkulozes diagnostikas jomā būtiski uzlabosies, jo NVD ir nosūtījis ārstniecības iestādēm grozījumus līgumos par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu, kuros ir palielināts finansējums pakalpojumu apmaksai, tajā skaitā diagnostisko izmeklējumu veikšanai.
L. Lapiņa atzīst, ka, ņemot vērā asociācijas vēstuli, NVD iesniedzis priekšlikumus VM par izmaiņām konkrēto ārstu darba samaksā. NVD vēstulē asociācijai minēts –dienests atzīst, ka tuberkulozes slimnieku aprūpei pneimologam jāpatērē vairāk laika nekā citiem pacientiem, un pārrēķinājis finansējumu uz vienu slodzi. Tam papildus arī būtu nepieciešami minētie 84 000 latu, tiesa, NVD arī norāda, ka tā rīcībā papildu līdzekļu nav.
