Kvotu dēļ nevar pārbaudīt tuberkulozi

Plaušu ārsts reģionā konstatē daudzbērnu ģimenes tēvam tuberkulozi atklātā formā, taču, kad atbrauc pie ārsta visa ģimene, ārsts nemaz nevar visus pieņemt un nosūtīt uz izmeklējumiem, jo ir beigušās kvotas, Neatkarīgajai saka ārsts, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas vadītājs Alvils Krams.

Asociācija uzrakstīja vēstuli valdībai, Veselības ministrijai un arī Saeimai par šo absurdo situāciju – tuberkuloze ir viena no bīstamākajām slimībām, no kuras nav pasargāts neviens, jo tā izplatās gaisa pilienu veidā, taču Latvijā ierobežotā finansējuma pat visus aizdomīgos pacientus nevar izmeklēt.

Viens neārstēts slimnieks gadā ar tuberkulozi var inficēt vidēji 10–15 cilvēkus. Vislielākais risks inficēties ir slimās personas ģimenes locekļiem, darba kolēģiem un draugiem. Tomēr ir zināmi gadījumi, kad cilvēki inficējušies, regulāri no rīta braucot vienā autobusā, par šādiem gadījumiem Rīgas Austrumu slimnīcā Plaušu veselības dienā stāstīja eksperti.

Statistika rāda, ka oficiāli saslimstība samazinājusies – 2010. gadā saslimuši 825, bet 2011. gadā – 788 cilvēki, taču, pēc plaušu ārstu teiktā, šogad saslimstība ar tuberkulozi pieaug un īpaši pasliktinājusies situācija bērnu vidū. Arī ja skatās datus par saslimstību uz 100 000 iedzīvotājiem, saslimstības rādītāji pēdējos trīs gadus palielinās. Alvils Krams norāda, ka pasliktinās tuberkulozes atklāšana. Pēc Pasaules veselības organizācijas novērtējuma, neatklāto tuberkulozes slimnieku skaits Latvijā ir mērāms simtos – papildus atklātajiem vēl 300–400 pacientu. Eiropas Savienībā ar šiem rādītājiem Latvija esot trešajā vietā no beigām.

Nesaņemot gaidīto atbalstu no valdības, ārstu asociācija vērsusies Saeimā. «Krīzes laikā samazināts finansējums ambulatorai aprūpei, ko veic plaušu ārsti, reāli viņi saņem par trešo daļu mazāk nekā jebkurš cits speciālists,» stāsta A. Krams, «pilnīga nejēdzība ir arī kvotas, cik plaušu ārsts var nosūtīt pārbaudei cilvēku uz rentgenu, cik veikt Mantū testu... Man kauns skatīties kolēģiem acīs.» Viņš pieļauj situāciju, ka ārsti darīs tikai to, par ko viņi saņem atalgojumu, un pārējo pacientiem atteiks. Par kvotu absurdumu runā arī Tuberkulozes un plaušu slimību centra ambulatorās nodaļas vadītāja Gunta Kirvelaite un apliecina, ka jau pašlaik netiek pārbaudīti zupas virtuvju klienti – ne tikai bezpajumtnieki, bet arī trūcīgi iedzīvotāji, pie kuriem medicīnas māsiņa brauca un ņēma analīzes, bet drīzumā tas skars patversmju klientus. Kvotas nosakot to, ka pārbaudes var veikt tikai noteiktam pacientu skaitam.

«Kā lai mēs nosakām tos prioritāros?» jautā ārste. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, asociācija norādījusi, ka papildus gadā vajadzētu 84 214 latus problēmu risinājumam. Otrkārt, steidzami jāpieņem tuberkulozes ierobežošanas plāns, kura valstī vēl šim nav. Plāna uzmetumā ne šim, ne 2013. gadam papildu nauda gan nav paredzēta.

***

UZZIŅAI

Pieaug saslimstība ar tuberkulozi bērniem

• 2009. gadā – 40 bērniem

• 2010. gadā – 45 bērniem

• 2011. gadā – 61 bērnam

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Latvijā

Kamēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) meklē risinājumus, kā panākt cenu samazinājumu pārtikas precēm lielveikalos, tikmēr Konkurences padome nāk klajā ar pētījumiem par lielveikalu darbību, taču neizrāda degsmi iesaistīt savus varas resursus cīņā par konkurences veicināšanu un līdz ar to arī cenu samazināšanu. Ekonomists Guntars Vītols intervijā “Neatkarīgajai” pauž, ka pārtikas cenu jautājums jārisina tieši ar Konkurences padomes darba efektivizēšanu, nevis papildu administratīvā resursa iesaistīšanu.

Svarīgākais