Ar HIV inficēto cilvēku skaits Latvijā varētu būt divas reizes lielāks, nekā rāda statistika

”Ar HIV (cilvēka imūndeficīta vīrusu) inficēto cilvēku skaits Latvijā varētu būt vismaz divas reizes lielāks, nekā to rāda šā brīža statistika”, uzskata Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra „Latvijas Infektoloģijas centrs” (LIC) HIV/AIDS Ambulatorās nodaļas vadītāja, ārste-infektoloģe Inga Januškeviča.

Ārste norāda, ka HIV ir lēnas iedarbības vīruss, kas sevi manīt var nelikt gadiem ilgi, turklāt nav būtisku simptomu, kas liecinātu, ka cilvēka organismā jau ieperinājusies šī infekcija.

To, ka cilvēks inficējies ar HIV, parāda tikai specifiskas asins analīzes. Statistika

atspoguļo tikai reģistrēto HIV/AIDS gadījumu skaitu. LIC apkopotā statistika liecina, ka līdz šā gada 1.septembrim kopējais HIV inficēto skaits Latvijā ir 5413 cilvēki (gada sākumā – janvārī

- šis skaitlis bija 5189). RAKUS s tacionāra LIC HIV/AIDS ambulatorās nodaļas uzskaitē šobrīd ir 3764 cilvēki, kuri inficējušies ar HIV, un 1158 cilvēki, kuriem infekcija jau ir AIDS stadijā. Līdz šā gada 1.septembrim miruši 648 HIV/AIDS inficēti cilvēki, no kuriem AIDS

stadijā – 437, pirms AIDS stadijas iestāšanās – 211cilvēki.

„Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, HIV ir viena no mūsdienās postošākajām infekcijām”,

saka ārste. Taču balstoties uz savu līdzšinējo pieredzi, mediķe ir pārliecināta, ja

cilvēkam agrīni atklāj HIV, ja inficētais laikus apmeklē ārstu infektologu, ja regulāri

kontrolē savu veselības stāvokli, ja rūpīgi ievēro ārsta norādījumus, ja vajadzības

gadījumā uzsāk un kārtīgi lieto noteikto specifisko terapiju, tad inficētajam

neattīstīsies HIV vēlīnā stadija AIDS, palielināsies cilvēka dzīvildze.

Līdz 2012.gada 1. septembrim specifisko terapiju (ART) saņem 638 cilvēki, (tādā pat

laika posmā pagājušajā gadā-547 cilvēki).

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais