Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Veselība

Lēmumu par C hepatīta ārstēšanu novilcina

Apvienības HIV.LV organizētā pacientu akcija pie Veselības ministrijas © f64

Tieši pirms gada pacienti publiskā akcijā pie valdības mājas «skrēja pēc veselības» un aicināja valdību izlasīt Veselības ministrijas ziņojumu par situāciju veselības aprūpē, kurā skaidri un gaiši bija raksturota ārstēšanas pieejamība C hepatīta pacientiem. Pacientu moto bija «skriet lēni, lai valdība paspētu saprast...». Šogad pacienti devās gājienā pēc veselības, jo acīmredzot skrējiens tomēr bijis pārāk ātrs.

Ministru prezidentei pacienti nogādāja šo pašu ziņojumu, no kura piketa dalībnieki cītīgi noslaucīja putekļus, bet simbolisko zirnekļu tīklu, kas bija aptinies ap ziņojuma lappusēm, uzdāvināja pašai ministrijai.

Diemžēl neviens ministrs ar pacientu organizācijas pārstāvjiem, kuri aicina rūpēties par saviem cilvēkiem un risināt jautājumu par ārstēšanas pieejamību C hepatīta pacientiem, neaprunājās, jo bija jāsteidzas uz īso pirmssvētku valdības sēdi.

Pati premjerministre pašlaik neatrodas Latvijā. Mājās viņu sagaidīs ziņojums un vēstule no apvienības HIV.LV. «Veselības ministrija sniegusi nesaskaitāmus paziņojumus ar apsolījumiem pacientiem, kas vai nu nav piepildījušies, vai nu to piepildīšanās gaidāma tālā nākotnē.

Viens no tiem ir solījums būtiski palielināt kompensējamo medikamentu pieejamību,» norāda apvienības valdes locekle Agita Sēja. Pacientiem, kuri slimo ar C hepatītu, līdzmaksājums mēnesī sasniedz vairāk nekā 200 eiro (jāapmaksā 25 procenti izdevumu), un to nevar samaksāt tieši vienkārši strādājošie, kuru alga nesasniedz vidējo algas līmeni. «Jūs varētu tādu maksājumu veikt, es – nē,» teica organizācijas pārstāve. «Diemžēl jākļūst par pilnīgu nabagu, tad valsts kompensē ārstēšanos.» Šoreiz gājiena un piketa moto ir akcentēt, cik nepareiza ir valsts nostāja – cilvēku piemērot normatīvajiem aktiem, nevis otrādi.

HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis savukārt atzina, ka Veselības ministrijas nostāja, vienmēr visas neizdošanās argumentējot – naudas ir tik, cik tās ir –, ir nožēlojami samiernieciska. «Mēs apšaubām, vai ministrija spēj aizstāvēt pati savas idejas, ja jau visi ziņojumi un pieprasījumi stāv bez virzības un bez nopietnas izskatīšanas,» uzsvēra A. Molokovskis.