Strupceļš. Tā vienā vārdā varētu nosaukt diskusijas parlamentā par jauno Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu.
Ģimenes ārsti vienoti aicina Saeimu vispār šo likumprojektu neskatīt un veikt plašu sabiedrisko apspriešanu un rakstīt jaunu likumu. Arī tiesībsargs devis negatīvu vērtējumu.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzēts, ka tiesības uz valsts garantētu veselības aprūpi tiks sasaistītas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu. VM paredzējusi arī noteikt pacientu grupas, kuras tiks apdrošinātas veselībai no valsts puses, kā arī veselības aprūpes minimumu, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodokļu nomaksas. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija, kas sākotnēji vēlējās izskatīt iesniegtos priekšlikumus, vakar nekur tālāk par viedokļu uzklausīšanu netika, apstājoties pie pirmā priekšlikuma no Latvijas Pašvaldību savienības. Tas izskaidrojams ar šoreiz pavisam dīvaino situāciju – ja parasti ministrijām, sabiedriskajām organizācijām, deputātiem no dažādām partijām ir dažādi viedokļi par konkrētām likumu izmaiņām, tagad liela daļa viedokļu paudēju vienkārši ir pret pašu likumu kā tādu.
VM speciālisti stāstīja, ka veselības apdrošināšanai ir vairāki mērķi, bet viens no tiem – stimulēt cilvēkus maksāt nodokļus. Uz šo viedokli asi reaģēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāve ģimenes ārste Ilze Aizsilniece: «Veselības ministrijas galvenais uzdevums ir nodrošināt cilvēkiem veselības aprūpi un darīt visu, lai to uzlabotu, tāpēc es nesaprotu, kāpēc Veselības ministrija virza likumu, saskaņā ar kuru 200 000 cilvēku, pēc pašas ministrijas aplēsēm, nesaņems veselības aprūpi?» Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska, atsaucoties uz tiesībsarga Saeimai sniegto viedokli par šo likumprojektu, sacīja: likumprojekta tekstā neieraugām skaidrību par veselības aprūpes sistēmas finansēšanu, kas ir aktuālākais jautājums pašlaik, tāpēc nevaram vērtēt šo likumu vairāk kā kārtējo valdības deklarāciju, kurā tā apņemas nodrošināt lielāku finansējumu veselībai. «Dzirdam teikumu – jādomā, kā cilvēku dabūt sistēmā, bet šis likumprojekts rosina domāt, ka mērķis ir – kā dabūt cilvēku ārā no sistēmas,» secināja I. Rezevska.
Skarbus vārdus likumprojekta izstrādātājiem veltīja arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Valērijs Valdmanis: «Esmu atnācis kā vēstnesis ar ziņu no lauku ģimenes ārstiem – asociācija nolēmusi neatbalstīt šo likumu, un gadījumā, ja Saeima to pieņems, ģimenes ārsti vāks parakstus referendumam. Tāpēc Saeimā par šo likumu spriest un sniegt viedokli mēs neredzam jēgu.» Savukārt cits viedoklis ir Latvijas Ārstu biedrībai, kas konceptuāli VM nostāju atbalsta. «Mēs varam vaidēt un neko nedarīt, taču kaut kas ir jāsāk darīt,» teica biedrības vadītājs Pēteris Apinis. Pašu ārstu dažādie viedokļi samulsināja deputātus, taču, kā atzina P. Apinis, «Latvija ir demokrātiska valsts un ārstiem viedokļi mēdz atšķirties».