Nākamā gada veselības aprūpes budžetā kompensējamiem medikamentiem ieplānoti gandrīz par miljons latu mazāk līdzekļu, nekā šogad zālēm atvēlēts. Šīs ziņas satraukušas pacientus, kuri ir šokēti par to, ka kārtējo gadu pēc kārtas jau sākotnēji valsts kompensētiem medikamentiem ieplānots acīm redzami par maz naudas, un apsver iespēju rīkot publiskas akcijas.
Nākamā gada veselības budžetā (pašlaik vēl ir tikai budžeta projekts) kompensējamiem medikamentiem paredzēts par 835 000 latu mazāk naudas, nekā šogad šīm zālēm reāli piešķirts. Pacientu organizācijas uzskata, ka tas nozīmē finansējuma samazinājumu kompensējamiem medikamentiem – tā kā zāļu budžets izdzīvot var tikai ar papildu piešķīrumiem, tad, jau gada sākumā ieplānojot mazāku finansējumu, nekā iepriekšējā gadā iztērēts, apzināti tiek veidots budžets, kurā naudas akūti trūkst. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, saņemot šādus datus no Veselības ministrijas, nevalstiskās organizācijas bijušas šokā un sākušas plānot publiskas akcijas, lai pievērstu sabiedrības un politiķu uzmanību šai sasāpējušai problēmai un tam, ka tā gadu no gada netiek risināta. Pacientu organizācijas uzskata, ka nepietiekamais finansējums un tas, ka Veselības ministrijas amatpersonas kā vienīgo iespēju papildināt šo budžetu redz tikai zāļu cenu samazināšanu, veido situāciju, kurai būs nopietnas sekas. Tas nozīmē, ka kompensējamo zāļu sarakstā netiks iekļautas un netiks kompensētas nevienas jaunas un inovatīvas zāles; uz nenoteiktu laiku tiks atlikta vairāku zāļu, kas tiek apmaksātas caur līgumiem par individuālo kompensāciju, iekļaušana C sarakstā – tie ir ļoti dārgi, dzīvību glābjoši medikamenti. Pastāv arī iespēja, ka noteiktas zāles – ja arvien notiks spiediens cenas samazinājuma virzienā – varētu pazust no aptiekām Latvijā, jo ražotājam tās vairs nebūs izdevīgi piedāvāt Latvijas tirgum. Tā domā pacientu organizācijas.
Veselības ministrijā Neatkarīgajai apliecina: patiešām, valsts kompensējamo medikamentu budžets 2014. gadam, ja to salīdzina ar šāgada budžetu, kuram gada laikā vēl piešķirts papildu finansējums (tātad to var uzskatīt par reāli izlietoto), ieplānots mazāks. Proti, ja 2013. gadā ar papildu piešķīrumiem kompensējamiem medikamentiem budžets ir 82,2 miljoni latu, tad 2014. gada projektā paredzēti 81,8 miljoni latu. Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders apliecināja, ka, salīdzinot budžetus – šāgada ar papildu piešķīrumu un nākamgad plānoto –, 2014. gada budžets ieplānots par 835 000 latu mazāks. Skaitļi to apliecina: 2013. gada kompensējamo medikamentu budžets uz janvāri – 78,5 miljoni latu; ar papildu piešķīrumiem – 82,2 miljoni latu. Savukārt 2014. gada projektā uz janvāri ieplānoti 81,8 miljoni latu. Tomēr, kā var noprast, nekāda īpaša satraukuma VM nav. Iespējams, tas ir tāpēc, ka jau vairākus gadus tiek īstenota taktika jeb to var nosaukt par ierastu praksi budžeta veidošanā, ka nākamā gada budžets tiek plānots, balstoties uz gada sākumā ieplānoto, nevis gada laikā tērēto, kas daudz patiesāk atspoguļo zāļu kompensācijas vajadzības. O. Šneiders skaidro VM viedokli: «Veidojoties deficītam gada laikā, papildu naudu varam gūt līdzekļu pārdales rezultātā nozares iekšienē vai papildu piešķīrumā. Taču vienlaikus jāuzsver, ka nākamajam gadam plānotais zāļu budžets ir lielākais pēdējos gados.» Tas ir tiesa, ja kā atskaites punktu ņem kārtējā gada janvāri – tad sanāk, ka 2014. gadā ir par trīs miljoniem latu vairāk nekā 2013. gada janvārī, taču gada laikā papildu naudas piešķīrums nodrošinājis tomēr lielāku budžetu, nekā uz nākamā gada janvāri plānots... Vēl jāmin, ka šogad ar papildu piešķīrumiem kompensējamo zāļu budžets tomēr bijis mazāks nekā 2012. gadā. O. Šneiders arī atgādina, ka vispār jauno politikas iniciatīvu īstenošanai (piemēram, kompensācijas apmēra palielināšana vairākām diagnozēm) Veselības ministrija prasījusi 22 miljonus latu, taču piešķirti vien trīs. Viņš atzīst: tas neļauj ne tikai palielināt kompensācijas apmēru, lai pacientiem būtu mazāki līdzmaksājumi, bet arī risināt citas būtiskas problēmas zāļu pieejamības nodrošināšanai.
