Otrdiena, 7.maijs

redeem Henriete, Henrijs, Jete

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Benzīntanka būvētāji neatkāpjas no Berģu kāpas

© F64 Photo Agency

Pirms daudziem gadiem sacūkotās Baložu kāpas norakto daļu tagad sola apaudzēt ar vīteņaugiem, lai industriālo objektu iekļautu dabas ainavā.

Faktiski ir vienalga, vai atbalsta siena, kas stutē daļēji norakto kāpu, ir ar kaut ko apaudzēta vai atstāta plika. Tik un tā tai priekšā iecerēts uzsliet degvielas uzpildes staciju.

Šo ieceri atkal bīda SIA Trest Oil Co, tā pati kompānija, kura ar šo vēlmi pa dažādiem Rīgas domes un pašvaldības institūciju kabinetiem staigā kopš 2004. gada. Jāatgādina, ka vispār jau kāpas izpostīšanu pieļāva Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas 2004. gada 12. janvāra lēmums. Tika norakta daļa kāpas un 32 koki un krūmi. Taču tad Rīgas pilsētas būvvaldes izsniegto būvatļauju būvēt benzīntanku šajā vietā apturēja saskaņā ar Valsts būvinspekcijas lēmumu. Ja atskatāmies vēl senākā pagātnē, Baložu kāpas pārveidošanas iespēja pastāvējusi kopš 1995. gada 12. decembra, kad apstiprināts Rīgas pilsētas attīstības plāns 1995.–2005. gadam. Tajā kāpa bija iekļauta jauktā dzīvojamajā un darījumu iestāžu teritorijā, kas atļauj arī degvielas uzpildes stacijas celtniecību.

Tomēr pirms vairākiem gadiem tika panākts, ka kāpas norakšanu apstādina un smiltis nostiprina ar koka sienu. Tolaik Lielrīgas reģionālās vides pārvalde aprēķināja, ka, norokot kāpu, videi nodarīts kaitējums aptuveni 12 500 latu apjomā. Ainava kopš tā laika ir degradēta, kāpas atjaunošana iepriekšējā izskatā ir neiespējama. Pat ja uzbērtu smiltis un sastādītu kokus, tik un tā tādu augu, kas tur bija auguši līdz norakšanai, vairs nebūtu. Sarežģīta būtu arī priežu ieaudzēšana, bet nopostīto koku augstumu priedītes sasniegtu pēc apmēram simt gadiem.

Tagad benzīntanka būvniecības ideja Berģu apkaimē, Brīvības gatvē 462, ir reanimēta un nodota publiskajai apspriešanai. Informatīvie materiāli līdz 18. decembrim apskatāmi Rīgas centrālās bibliotēkas Juglas filiālbibliotēkā Brīvības gatvē 430a, kā arī mājaslapā www.rdpad.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība. Iedzīvotāji tiek aicināti uz būvniecības ieceres prezentāciju 4. decembrī pulksten 18 Rīgas centrālās bibliotēkas Juglas filiālbibliotēkas zālē. Atsauksmes iesniedzamas līdz 18. decembrim visos Rīgas domes apmeklētāju pieņemšanas centros, Rīgas pilsētas Būvvaldes klientu apkalpošanas centrā, Amatu ielā 4 vai elektroniski – portālā www.riga.lv sadaļā epakalpojumi.

Pirms sešiem gadiem toreizējais Rīgas domes Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš visprecīzāk paskaidroja, kāpēc Baložu kāpas nosargāšana pilsētai ir tik svarīga: «Šeit runa ir par principu. Teorētiski jau it kā nekas daudz nemainītos, ja šo vienu kāpu apbūvētu. Bet, ja esam vienojušies, ka kāpas ir aizsargājamas un neapbūvējamas, tad, manuprāt, komentāri ir lieki. Dot atļauju apbūvēt Baložu kāpu būtu tas pats, kas palaist maisam galu vaļā.