Rīgas brīvostas termināļu radīto smaku un cita piesārņojuma apvēdītos iedzīvotājus neapmierina atbildīgo institūciju ilgstoša darbība pie ilgtermiņa plāniem, jo risinājums cilvēku komforta uzlabošanai vajadzīgs nekavējošs.
Viens Valsts vides dienesta inspektors caurā mašīnā un ar vecu datoru nav nekāds cīnītājs pret daudzgalvainā naftas biznesa vaļībām. Tāpēc iedzīvotāji pieprasa radikālu rīcību ministrijas un valdības līmenī. Tā arī tiek solīta – tuvāko pāris mēnešu laikā.
Šobrīd sarkandaugaviešu cīņai pret viņu dzīves kvalitātes maitātājiem piepulcējušies arī Mežaparka un Kundziņsalas iedzīvotāji. Vakar viņi sanāca uz tikšanos Vides un reģionālās attīstības ministrijā, formulēja kopīgus ierosinājumus, prasības un vienojās rakstīt petīciju valdībai.
Artavu kopējā vides piesārņojumā dod ikviens no ostā strādājošajiem termināļiem, tomēr pēdējie pārkāpumi konstatēti tieši uzņēmumā Man-Tess, un likumsakarīgi tas arī izpelnās lielāko devu iedzīvotāju neapmierinātības.
«Šogad uzņēmums ir parādījis, ka nemāk strādāt ar civilizētām metodēm. Vai nu jūs tur ieviešat ārkārtīgi radikālus tehnoloģiskus uzlabojumus – kaut vai uzlieciet tam virsū stikla superkupolu –, vai arī vāciet prom!» Tā, piemēram, pieprasa Inese Siliniece, kura dzīvo burtiski turpat pāri ielai.
Valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs un ministra padomniece, pārstāve Rīgas brīvostas valdē Inga Antāne brīnumkupolu mantesam neapsolīja, taču iezīmēja virkni soļu, ko plānots veikt, lai mazinātu vides piesārņojumu. Ja tie neizdosies, tad gan varētu būt runa par mēģinājumu apturēt uzņēmuma darbību. Lai nodrošinātos ar juridiskiem un faktoloģiski neapstrīdamiem argumentiem, tuvāko pāris nedēļu laikā visos termināļos tiks pārbaudīts, vai dabā tiek respektēti piesārņojošās darbības atļaujās norādītie nosacījumi un ierobežojumi. Pastāv aizdomas, ka uzņēmumi obligātās vides aizsardzības normas ievēro tikai uz papīra. Vienlaikus tiks veikts otrs pētījums – par pašām atļaujām, proti, vai tajās gadījumā nav manipulēts ar piesārņojuma fona skaitļiem, kas būtu vides uzraugu vaina. Šādu manipulāciju dēļ varētu palikt apslēpts kumulatīvais efekts jeb kopējais piesārņojums, kas rodas visu termināļu darbības rezultātā.
Tā kā ar pierunāšanu un publisku rāšanos termināļi smirdēt nepārtrauc (un arī pagājušajās brīvdienās dažs labs iedzīvotājs modies naktī augšā, jo domājis, ka virtuvē gāzes krāns pamests vaļā), ministrija rosina izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šobrīd uzņēmumu par pārkāpumu var sodīt vai nu ar niecīgu 3000 latu sodu, vai apturēt tā darbību, kas savukārt būtu pārmērīgi. Nepieciešama plašāka gradācija starp šīm galējībām. Vēl plānots pārskatīt novērtēšanas procedūru ietekmei uz vidi, jo «vienkāršāk ir atļauju neizsniegt nekā pēc tam mēģināt to grozīt», skaidro J. Spiridonovs.
No praktiskākām lietām – drīzumā ostas teritorijā varētu parādīties jaunas vides monitoringa stacijas, kas pašas par sevi piesārņojumu nenovērsīs, taču, cerams, ļaus precīzāk noskaidrot katrā gadījumā konkrēto piesārņotāju. Pie darbības uzlabojumu piedāvājumiem pašlaik arī strādā paši termināļi. Man-Tess pat minējis dažādas summas 200 līdz 900 tūkstošu latu amplitūdā, ko varētu ieguldīt vides problēmu novēršanā. Iespējams, konkrēts naudas izlietojums iedzīvotājiem tiks pavēstīts drīzumā plānotās tikšanās laikā, un jācer, ka tas neizpaudīsies kā gaisa atsvaidzināšanas eglīšu dāvināšana katram neapmierinātajam.
Tikšanās laikā ministrijā izkristalizējās vairākas iepriekš arī neapspriestas problēmas: telefons, uz kuru iedzīvotājiem jāzvana, brīvdienās un naktīs, kad notiek intensīvākie naftas produktu pārkraušanas darbi, neatbild. Savukārt inspektoram, kam jāreaģē, nodrošinājums ir tik niecīgs, ka nepietiek pat naudas, lai piezvanītu priekšniecībai, ja noticis kas tiešām bīstams. Nolūkā izspiest no Finanšu ministrijas naudu Valsts vides dienesta rīcībspējas palielināšanai iedzīvotāji apņēmušies rakstīt petīciju, jo pretējā gadījumā nav kas viņus aizstāv.
Viena no būtiskākajām iedzīvotāju prasībām ir turpmāka atklātība un ostas nākotnes plānu saskaņošana ar viņiem. Lai nenotiktu tā, ka sabiedriskā apspriešana par jaunām smirdīgām kravām tiek organizēta otrdienā, vienpadsmitos no rīta kaut kādā kafejnīcā un nevienam nezinot.
