Rīgas pieminekļu aģentūras iecere atjaunot Uzvaras kolonnu izraisījusi diskusijas par vēsturisko pieminekļu atkārtotu eksponēšanu. Sākotnēji šo, par Rīgas tirgotāju līdzekļiem izgatavoto piemiņas zīmi novietoja Pils laukumā, bet pašreiz to plānots uzstādīt turpat netālu, Jēkaba laukumā.
Uzvaras kolonna gatavota no 1814. līdz 1817. gadam par godu uzvarai pār Napoleona karaspēku. «Uzvaras kolonna ir pirmais publiskais piemineklis Rīgā, tas ir arhitektūras un mākslas piemineklis, izcils klasicisma paraugs,» saka arhitekts Eižens Upmanis, «šī ir Rīgas kultūras un vēstures sastāvdaļa, un piemineklim jāatgriežas pilsētas sabiedriskajā vidē.» Viņš ir sašutis, ka 200 gadu veciem notikumiem šobrīd mēģina piešķirt politisku nokrāsu. Arhitekts atgādina, ka pirms diviem gadsimtiem Latvijas valsts nepastāvēja, tāpēc pašreizējās iebildes, ka Uzvaras kolonna simbolizēs Krievijas uzvaru, ir šauri nacionālpatriotiskas. E. Upmanis atgādina, ka 19. gadsimta tradīciju garā pilsētās uzstādīja pieminekļus valdnieku un karavadoņu vārdā. Jāatceras arī, ka Napoleona karaspēks, ienākot Rīgā, nodedzināja skaistās priekšpilsētas, bet Krievijas uzvara pār Franciju ir vēsturisks fakts, patīk tas vai nepatīk.
Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis norādījis, ka 2014. gadā Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, taču šis ir arī 200. jubilejas gads, kopš Uzvaras kolonnas izveides uzsākšanas. Tāpēc arī tiek aktualizēts jautājums par pieminekļa atjaunošanu. Arī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja jau ir konceptuāli atbalstījusi Uzvaras kolonnas atjaunošanu. Līdz ar šo lēmumu tiek plānoti pieminekļa sakārtošanas darbi – Uzvaras kolonnas elementu savākšana, atjaunošana un eksponēšana saliktā veidā. Nākotnē pieminekli varētu pilnībā atjaunot tā sākotnējā veidolā. Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs sacīja, ka finansējumu varētu atrast pilsētas infrastruktūras fondā, kā arī piesaistīt sponsorus un ziedotājus.
«Rīga ir nabadzīga ar 19. gadsimta pieminekļiem. Uzvaras kolonna ir Rīgas multinacionālā vēsture, jo tās tapšanā piedalījās daudzu tautību cilvēki,» norāda E. Upmanis. Pieminekli gatavoja Pēterburgas mākslinieki pēc arhitekta Džakomo Kvarengi projekta. Bronzas skulptūru 1814. gadā veidoja tēlnieks Stepans Pimenovs, bronzā atlēja Vasilijs Jekimovs. Nodedzinātās Rīgas atjaunošanu panāca un kolonnas uzstādīšanu atbalstīja toreizējais ģenerālgubernators itāliešu marķīzs Filipo Pauluči.
Uzvaras kolonna līdz 1915. gadam atradusies Pils laukumā, kad bronzas detaļas tika evakuētas. Laukumu pārdēvējot par Jāņa Čakstes laukumu, šeit tika paredzēts uzcelt pieminekli Latvijas prezidentam Čakstem. Kad pili pielāgoja Valsts prezidenta vajadzībām, Uzvaras kolonna tika pārvietota uz Ķeizardārzu, bet 1986. gadā kolonnas granīta detaļas pārvestas uz pilsētas labiekārtošanas kombināta noliktavām Varoņu ielā, kur piemineklis krautuvē atrodas joprojām, turklāt – bēdīgā stāvoklī. Vairākas pieminekļa detaļas ir pazudušas, bet pārējās – cilindrs, pamatnes daļa un četri segmenti – pirms atjaunošanas jārestaurē.
E. Upmanis atgādina, ka Uzvaras kolonna tika gatavota Pēterburgā. Kad to ar kuģi veda uz Rīgu, 1816. gadā kuģis cieta katastrofu pie Sāmsalas, un piemineklis nogrima. Rīdzinieki nepadevās, pieminekli izde- vās izcelt, un 1817. gada 15. septembrī Uzvaras kolonnu Pils laukumā oficiāli atklāja. Sarežģīto izcelšanas darbu laikā kolonna ieplaisāja, bojājumu savilka ar metāla stīpu. Tagad bomži, ko varējuši, to nozaguši, arī stīpu, konstatē E. Upmanis. Viņš uzskata, ka vēsturiskās patiesības vārdā kolonna jāatjauno ar visu stīpu.
