Precedents Lielajos kapos: Apbūve, kas jānojauc
 
©Rūta Kalmuka/F64

Pēc tam, kad Rīgas dome sāka pārņemt Lielos kapus no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB), tika konstatēts, ka kapu teritorijā ir iebūvēts gan bērnu rotaļu laukums, gan autostāvvieta. Baznīca to nav būvējusi, šo infrastruktūru izmanto ēkas Indrānu ielā 8 iedzīvotāji.

Rīgas pilsētas būvvalde jau ir izteikusi savu viedokli - tā bijusi patvaļīga būvniecība, un LELB ir jāpaziņo par termiņu, kādā Lielo kapu teritorija tiks atbrīvota no patvaļīgi uzbūvētā rotaļu un auto plača. Lielo kapu teritorija vēl nav nostiprināta zemesgrāmatā uz Rīgas domes vārda. SIA Pastorāts valdes loceklis Ainis Ozoliņš piekrīt, ka LELB kā Lielo kapu teritorijas īpašniece ir atbildīga par to, arī par patvaļīgo būvniecību. LELB apgalvo, ka ar to šī būvniecība nav saskaņota, par nojaukšanu pārāk nebēdā. LELB var prasīt, lai rotaļlaukuma iekārtas un tur ieklāto bruģi nojauc ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs, bet var nojaukt arī pati, tomēr, visticamāk, ar to nāksies nodarboties Rīgas domei.

Tātad pieminekļa teritorijā patvaļīgi izbūvētā stāvvieta un bērnu rotaļu laukums ir jānojauc. Par šo jautājumu inspekcija ir vērsusies Rīgas pašvaldībā ar lūgumu novērst nelikumības.

Neatkarīgā vērsās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI), jo - maz ticams, un tomēr - ja nu inspekcija ir savulaik saskaņojusi jelkādu apbūvi Lielajos kapos. «Pārbaudot inspekcijas rīcībā esošās ziņas, konstatējām, ka minētais objekts atrodas kultūras pieminekļa dārzu un parku arhitektūras ansambļa Lielie kapi ar memoriālajām celtnēm teritorijā un tā izbūves darbi inspekcijā nav saskaņoti. Pieminekļa teritorijas robežas precizētas 2016. gadā, savukārt 2017. gadā stājušies spēkā grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, aizliedzot infrastruktūras pārveidojumus, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta šo teritoriju platība, kā arī mainīta šo teritoriju vai to daļu izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim,» atbildēja VKPAI.

Tātad pieminekļa teritorijā patvaļīgi izbūvētā stāvvieta un bērnu rotaļu laukums ir jānojauc. Par šo jautājumu inspekcija ir vērsusies Rīgas pašvaldībā ar lūgumu novērst nelikumības.

Stāvvieta un rotaļu laukums atrodas vietā, kur bija plānots pagarināt Kaspara ielu. Tā šķērsotu Lielo kapu daļu. Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka iebrauktuve autostāvvietā organizēta no Indrānu ielas pa perspektīvo Kaspara ielu un aprīkota ar metāla vārtiem. Vai tas nozīmē, ka Lielajos kapos - Rīgas vēsturiskā centra (RVC) aizsardzības zonas teritorijā - tomēr tiks būvēta iela? Pilsētas attīstības departamentā informē, ka minētās ielas izbūve līdz jauna RVC plānošanas dokumenta izstrādei nav plānota. Pašreizējais Rīgas teritorijas plānojums līdz 2030. gadam neparedz izmaiņas teritorijas izmantošanai un apbūvei, tostarp ielu sarkano līniju korekcijas, RVC un tā aizsardzības zonā. Ielu sarkanās līnijas var koriģēt jeb likvidēt tikai normatīvajos aktos noteiktā plānošanas procedūrā. Turpmākajā RVC plānošanas procesā ielu sarkano līniju jautājums tiks risināts, izvērtējot kompleksā ar Lielo kapu teritorijas un to apkārtnes attīstību un labiekārtošanu. Pilsētas attīstības departamentā piebilst: ir uzsākta RVC publiskās ārtelpas tematiskā plānojuma izstrāde.

Tas nozīmē, ka sabiedrība uzzinās par ļoti dažādiem Lielo kapu attīstības scenārijiem, un daža laba iecere jau izskanējusi. LTV raidījums Kultūršoks vēsta: arhitekts Māris Kārkliņš skaidroja, ka visi Rīgas Pieminekļu aģentūrai līdz šim piedāvātie varianti balstīti dažādos līdzšinējos plānošanas dokumentos, un visagresīvāko iejaukšanos kapos paredz spēkā esošais Rīgas pilsētas teritorijas plānojums, proti, Gaisa tiltu un Senču ielu savienojošu ielu izbūve caur Lielajiem kapiem.

***

SABIEDRĪBAI JĀPIEDALĀS

• Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments šā gada laikā organizēs vairākus sabiedrības informēšanas pasākumus, lai iedzīvotājus iesaistītu plānošanas aktivitātēs Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.

• Pirmie pasākumi notiks 12. jūnijā Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijā, 13. jūnijā Rīgas Austrumu izpilddirekcijā un 14. jūnijā RTU Arhitektūras fakultātē.