Par plānotajiem un jau uzsāktajiem ielu remontiem, par šo darbu termiņiem Neatkarīgā sarunājas ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Emīlu Jakrinu.
- Kādi ir maģistrālo ielu remontu termiņi?
- Jau ir sākta seguma atjaunošana Brīvības ielā posmā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam. Šie darbi ilgs trīs mēnešus, pēc plāna - līdz 1. septembrim šajā posmā darbiem vajadzētu būt pabeigtiem. Ziemā būvnieks ir izpildījis mājasdarbus, uzražojot satiksmes organizēšanas līdzekļus, precīzi tādus, kādus paredz Ministru kabineta noteikumi. Iepriekš par to tika saņemti sabiedrības pārmetumi.
Darbi ir uzsākti gan Merķeļa ielā, gan Kalpaka bulvārī, un tos plānots pabeigt tādā pašā termiņā kā Brīvības ielu. Tā ir bijusi būvnieka izvēle uzsākt darbus nedēļu vēlāk, līdz ar to vajadzēs iespēt tos pabeigt īsākā termiņā. Lielākais objekts šogad būs Krasta iela, tur pārprojektē to projekta sadaļu, kas attiecas uz Daugavas pusi. Būs veloceļš, gājēju zona, pārprojektējam piebrauktuves objektiem, jo seguma atjaunošanas kārtībā ielu varam atjaunot tikai tādā izskatā, kāda tā ir šobrīd dabā, bet, ja gribam ko mainīt, tad projektēšanas process ir garāks. Plānojam, ka jūlijā projektēšana būs pabeigta un tad varēs sākt būvēt. Darbi Krasta ielā ievilksies vismaz līdz oktobrim.
- Tātad līdz rudenim vai pat ziemas sākumam Rīgas centrā visizdevīgāk būs pārvietoties ar tramvaju?
- Tramvajs vienmēr ir visizdevīgākais sabiedriskā transporta veids. Iebraukšana pilsētas centrā tiek organizēta tāpat kā pagājušogad, kad pa tramvaja sliedēm pāri VEF tiltam varēs braukt tikai tramvajs un cits sabiedriskais transports, lai varētu maksimāli nodrošināt, ka sabiedriskais transports nekavē. No satiksmes organizācijas viedokļa Rīgai ir svarīgi trīs tilti, ko šogad renovēsim - Salu tilts, kur darbi sāksies tuvāko nedēļu laikā, tas ir ļoti apjomīgs process. Sāksim šogad, cik vien laikapstākļi ļaus, turpināsim arī novembrī, decembrī. Ziemā būs tehnoloģiskais pārtraukums, un darbus turpināsim nākamsezon, tiklīdz varēsim. Atjaunos arī Deglava tiltu un Brasas tiltu. Par Deglava tilta remontu tiks parakstīts līgums. Deglava tiltam tuvākās ielas - Ata ielu, Vagonu ielu un Augšielu - esam sākuši remontēt jau pavasarī, šobrīd norit aktīvi būvniecības darbi. Dziesmu un deju svētku laikā ņemsim tehnoloģisko pārtraukumu dažas nedēļas.
Beigušies nozīmīgi darbi Lucavsalas ielā, jo Lucavsalas atpūtas parks kļūst arvien populārāks. Tur ielai bija grants segums, tagad tas ir nomainīts, lai piebraukšana būtu ērtāka.
Ekrānšāviņš
- Vanšu tilts ir nākamā gada remontdarbu plānā?
- Vanšu tiltam šogad tiek remontētas trepes. Lai būtiskākie Rīgas tilti nebūtu slēgti vienlaikus, bija paredzēts, ka Vanšu tiltu sāks renovēt pēc Salu tilta rekonstrukcijas. Es gribētu uzsvērt, ka, pēc ekspertu atzinumiem, Vanšu tilta konstrukcijas ir labā stāvoklī, tāpēc nav bažu par tilta spēju funkcionēt. Bet ir skaidrs, ka dekoratīvajiem elementiem, kas kalpo arī kā drošības elementi, vajadzīga renovācija.
- Vanšu tilts ir svarīgs Pārdaugavas iedzīvotājiem, jo tas ir sastrēdzis maksimāli noslogotākajās stundās. Nākamgad tilta pārbraukšana kļūs vēl ilgāka. Cik ilgu laiku vajadzēs renovācijai? Nevarēs taču dažos siltajos gada mēnešos to pabeigt.
- Pēc pieredzes ar citiem tiltiem, trīs mēnešos to noteikti nevar izdarīt, darbu periods ir garāks, tāpēc īpaši rūpīgi ar būvniekiem pārrunāsim satiksmes organizācijas shēmas, lai priekšroka būtu sabiedriskajam transportam un pēc tam - pārējam transportam. Protams, sastrēgumi būs, bet tilts ir jāremontē, no tā izvairīties nevaram.
- Akūtos ielu remontu darbus plāno vairāku gadu periodā. Centrs tātad būs sakārtots šī un dažu turpmāko gadu laikā. Varat pateikt, kurās apkaimēs vai mikrorajonos notiks vērienīgi ielu remonti?
- Šogad, nākamgad tiks pabeigtas centra ielas, nākamgad tās būs Čaka iela un Bruņinieku iela. Bruņinieku ielā plānojam pagarināt velojoslu visā ielas garumā. Pēc tam, visticamāk, Rīgas centrā sāks būvēt Rail Baltica, un šie darbi būtiski ietekmēs dzīvi Rīgas centrā. Tāpēc mēs savus ielu remontus veiksim ārpus centra, būtiskākajos pilsētas rajonos - Imantā, Ziepniekkalnā, Purvciemā.
- Rīgas ielas tiek tikai atjaunotas, nevis pārbūvētas, lai gan ir mikrorajoni, kuros brauktuves applūst, nav notekūdeņu novadīšanas sistēmu. Atjaunošana norit ātrāk, ir lētāka. Tas nozīmē - izdevīgāka.
- Tas nozīmē, ka par tādu pašu naudu varam iegūt daudz vairāk kilometru. Cenu starpība pilnai pārbūvei un seguma atjaunošanai ir četras līdz desmit reizes. Bet arī ielu seguma atjaunošana ir mainījusies - ja iepriekš tika noslīpēta asfaltbetona kārta, tad tagad darām daudz vairāk - mainām apmales, trotuārus, līmeņojam lūkas un komunikāciju īpašniekus mudinām sakārtot komunikācijas, ņemot vērā nosacījumu, ka trīs gadus pēc ielas seguma atjaunošanas asfaltbetonu nedrīkst uzlauzt trīs gadu laikā. Tāpēc komunikāciju turētāji ir ieinteresēti plānot šos darbus vienlaikus ar pilsētu.
- Rīgas transporta būvju aizsardzības noteikumi paredz, ka, remontējot komunikācijas un sabojājot ielas segumu, tas jāatjauno lielākā platībā. Vai tas nav radījis grūtības, komunikāciju turētāji nesūdzas, ka viņu nolīgtie uzņēmumi nespēj visu izdarīt? Un arī līdzekļu vajadzīgs vairāk.
- Es domāju, ka šī kārtība ir jau iestrādājusies. Pilsētai tas ir liels ieguvums, mēs neredzam šaha rūtiņu laukumus uz ielām, atjaunotie ielas seguma laukumi ir lielāki. Jā, tagad tās ir papildu izmaksas komunikāciju īpašniekiem, bet lielākā daļa no tiem iestrādā šos izdevumus savā budžetā. Pilsētai tie ir vairāki miljoni eiro, kas nonāk uz Rīgas ielām asfalta veidā un padara braukšanu ievērojami komfortablāku.
- Vai Krišjāņa Barona iela ir nodota ekspluatācijā? Sev par pārsteigumu redzēju, ka tur joprojām kaut ko pārbruģē.
- Iela nav nodota ekspluatācijā, šobrīd būvnieks novērš defektus. Rīgas pilsētas būvvalde kopā ar ekspertu ir sastādījusi novēršamo defektu sarakstu, un ir jānovērš apmēram simt lielāku un mazāku defektu. Kad būvnieks to izdarīs, tad būvvaldes speciālisti apsekos ielu, un ceram, ka arī pieņems ekspluatācijā.
- Remontdarbi Rīgā ir apjomīgi, nu jau vairākus gadus pēc kārtas. Vai būvnieku kapacitāte nerada bažas? Jā, viņi uzvar konkursā, bet vai pēc tam spēj izpildīt konkursa un līguma nosacījumus?
- Tas uz mums attiecas tiešā veidā. Ar lielākajiem būvniekiem esam runājuši par to, viņi sola, ka tiks galā, ir izplānojuši darbus, lai visu varētu paveikt. Skaidrs, ka nav pieļaujams tas, kas bija piedzīvots iepriekš - šur tur tiek nojaukts trotuārs, un paiet vairākas nedēļas, līdz atnāk nākamā strādnieku grupa, kas māk uzbūvēt ietvi. Būvnieks ir solījis, ka šogad tādas situācijas nebūs. Ne tikai Rīgā, bet arī Latvijā kopumā turpmākajos gados notiks vērienīgi būvdarbi, un būvkompānijām ir izaicinājums sameklēt darbarokas. Būvfirmas skatās uz ārvalstu strādniekiem. Man ir informācija, ka daudz brigāžu tiek gādātas Ukrainā. Daži būvnieki ir uzbūvējuši dienesta viesnīcas, lai viesstrādniekus izmitinātu un paši vestu uz objektiem.
- Sanāk, ka migrācija būvniecība nozarē ir sākusies.
- Būvniecība ir viena no nozarēm ne tikai reģionā, bet arī plašāk, kur darbaspēka migrācija ir liela, cilvēki dodas tur, kur viņiem ir darbs un konkurētspējīgāks atalgojums. Šobrīd normatīvos noteiktais nozares vidējais atalgojums - 800 eiro - Ukrainas strādniekiem acīmredzot ir pievilcīgs.
- Cik nolietotas ir Rīgas centra ielas, jo beidzamajos gados tās remontē intensīvi? Vai tas notiek sliktā seguma dēļ, vai tāpēc, ka jāapgūst nauda?
- Kopumā deficīts Rīgas ielām ir daudzi miljoni eiro, kas daudzu gadu laikā nav investēti. Tāpēc neatliek nekas cits, kā renovēt, turklāt renovēt arvien vairāk, lai ielas uzturētu kārtībā. Tas izriet no kopējās ekonomiskās situācijas, domes finanšu iespējām un prioritātēm. Tas ir politiķu jautājums, un politiķi ir lēmuši, ka tuvāko gadu prioritāte ir ielu remonti.
- Pirms vairākiem gadiem tika ieviestas joslas sabiedriskajam transportam, Rīgā tas bija jaunums, bet ne Eiropā. Arī pret veloceliņiem daļa rīdzinieku nebija noskaņota labvēlīgi, sak, tie tikai vietu aizņem. Vai ir vēl kas citviet aprobēts, ko Rīgā vajadzētu un varētu ieviest?
- Rīga nekad nav gatava, un arī Satiksmes departamentam ir kur augt. Sabiedriskā transporta joslas joprojām ir prioritāte. Arī šajā gadā izskatīsim iespēju veidot jaunas sabiedriskā transporta joslas. Viena no tām varētu būt Gogoļa ielā gar Satiksmes ministriju. Notiek sarunas, jo vēsturiski tur ir stāvvietas Valsts policijai. Esmu ticies ar policijas un ministrijas vadību, kopīgi meklējam risinājumus, jo policistiem ir svarīgi, lai var ātri reaģēt pēc izsaukuma. Tāpēc policijas auto nevar stāvēt tālu no iecirkņa. Satiksmes ministrija ir milzīga iestāde, un tur jau ir stāvvietu deficīts.
Vairs nav apspriežams, ka veloceļi ir nepieciešami. Tāpēc mainām, piemēram, Deglava tilta projektu. Lai arī tur ir šaura vieta, tik un tā atradām risinājumu, lai varētu vienā tilta pusē paplašināt ietvi un izveidot velojoslu.
Arī Krasta ielā būs velojosla, līdz šim tur bija ietve un velojosla vienā ceļā, bet tagad būs atsevišķa velojosla visā ielas garumā.
Ar Rīgas mēru un projektētājiem apspriedām izmaiņas vērienīgajā Skultes pārvada būvniecības projektā, ņemot vērā, ka osta būvē savu tiltu uz Kundziņsalu. Ostas galvenais smaguma centrs pārceļas uz Daugavas kreiso krastu, līdz ar to Tvaika iela Sarkandaugavā pēdējo desmit gadu laikā filozofiski ir mainījusies, un mēs gribam iet laikam līdzi - tāpēc veidojam velobraucējiem un gājējiem pievilcīgu infrastruktūru.
Īpašuma departaments risina sarunas ar pareizticīgo baznīcu par vienu zemes gabalu, kas ir pēdējais diskusiju objekts par veloceļu uz Daugavgrīvu. Ceram, ka šogad beidzot šīs sarunas būs noslēgušās un būs iespēja būvēt šo ceļu. Arī Ziepniekkalna veloceļu pārprojektējām tāpēc, ka Vienības gatve tuvākajos gados tiks renovēta.
Veicot seguma atjaunošanu jau trešo gadu, esam izvēlējušos mūsdienīgu bezbarjeru principu uz ietvēm - nodrošinot vides pieejamības prasības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tāpat izvērtējot risinājumus mazo arhitektūras formu izvietošanai, piemēram, apstādījumu saglabāšanai, uzlabošanai, papildināšanai, atkritumu tvertņu, soliņu, velonovietņu izvietošanai, tekņu risinājumiem lietus ūdens novadīšanai no ēku ūdens renstelēm un citiem.
- Vienības gatvē atsevišķos posmos ir bruģis. Arī citviet uz pilsētas ielām ieklāts bruģis. Vai, jūsuprāt, atjaunojot ielas, bruģim ir jāpaliek, jo tas tomēr bremzē satiksmi, kas šajā ielā ir intensīva?
- Katru gadījumu izvērtējam, īpaši vēsturiskajā centrā. Pagājušajā gadā renovējām Lenču un Ganu ielu un bruģi novietojām atpakaļ. Izmantojām arī mūsu krājumus, jo, mainot ielas profilu, vajadzēja vairāk bruģakmeņu. Par Vienības gatvi vēl diskutēsim ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Kopumā vēsturiskais bruģis ir viena no Rīgas sejām, ja kādā vietā to noņem, tad uzglabājam un citā projektā izmantojam.
Vienības gatvi ir jau mainījusi Latvijas Universitātes klātbūtne Torņakalnā, to ietekmēs arī Rail Baltica projekts. Šai ielai būs nepieciešams pārbūves projekts, jo, iespējams, vajadzēs tramvaju novietot vienā līmenī ar brauktuvi.
