Āgenskalna tirgus, par kuru, Saeimas pirmsvēlēšanu kaismes uzkurināti, sociālajos tīklos ir izteikušies visi, kam nav slinkums, kopš vakardienas ir mainījis saimnieku. To savā valdījumā pārņēma Rīgas domes Īpašuma departaments, bet simboliskās tirgus atslēgas atdeva a/s Rīgas Centrāltirgus. Tirgus nākamais nomnieks tiks meklēts izsolē, un tas varēs saimniekot 30 gadu.
Kamēr tiek meklēts jauns nomnieks, pašvaldība nojauks īslaicīgās būves, kam tirgus teritorijā nav jāatrodas, - tie ir kioski gan tirgus plača iekšienē, gan līdzās vēsturiskajam paviljonam ārpusē. Nojauks arī padomju laikā uzbūvēto sakņu paviljonu, kas ir avārijas stāvoklī un Rīgas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projektētajam tirgus paviljonam pielipis kā pelēkzils apendikss. Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs Neatkarīgajai sacīja, ka iepriekšējā Āgenskalna tirgus nomnieka SIA Roveks saimniekošanas laikā sabūvēts daudz īslaicīgu būvju, tām jau sen beidzies ekspluatācijas termiņš. Ja kioski sabūvēti un nodoti ekspluatācijā 2001. gadā, tad tiem bija laiks pazust vismaz 2011. gadā. Bet ielas pusē pie nojaucamajiem kioskiem izlīmēti paziņojumi, ka tie tiek iznomāti. Tur atvērts tikai viens. Tam tāpat kā pārējiem atslēgta elektrība, bet kāds apakšnomnieks izmanto ģeneratora saražoto. Līgums ar SIA Roveks ir lauzts.
DESMITIEM BŪDIŅU. Būdas un būdiņas Āgenskalna tirgus teritorijā ilgi nepaliks - tās ir īslaicīgas būves, kam sen bija laiks pazust, bet to esamība pierāda kāda teiciena pareizību: nav nekā pastāvīgāka par pagaidu situāciju. Pēc tam, kad tiks nojaukti kioski, kas šobrīd norobežo tirgus teritoriju no kaimiņu īpašumiem, uzbūvēs mūra žogu. Dažu mēnešu laikā demontēs arī sakņu paviljonu, bet teritorijā pie centrālās ieejas atstās nojumi, kur varēs tirgoties, kamēr atjauno vēsturisko ēku / Foto: Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency
Vizuāli ēkas nešķiet bīstamas, bet vēsturiskā paviljona centrālā ieeja pagrabstāvā balstās uz stutēm. Būvinženieri ir atzinuši, ka liela daļa telpu ir bīstamā tehniskā stāvoklī, ēkas sienās konstatētas plaisas, deformējas konstrukcijas, tās bojā ūdens, kā arī ir bojāts jumta segums. Grīda pie tirgus centrālās ieejas durvīm pagrabstāvā ir nostiprināta ar pamatīgām stutēm, bet to pircēji ikdienā neredzēja. Pagrabstāvā veiktos konservācijas un stiprināšanas darbus O. Burovs vērtēja kā kvalitatīvus. Pagaidām viņš nevarēja pateikt, vai telpām būs nepieciešama papildu konservācija. Tukšais paviljons atklāj, kā izskatās 1925. gadā uzbūvētā celtne. Pie sienām joprojām atstāti kalendāri, plakāti, transporta kustības saraksti, pa kādai flīzei. Telpās pamesti svari, krēsli, galdi. Vienā no kabinetiem - arī ulmaņlaika svari, uz kuriem varēja uzmest visu cūķi un nosvērt. Tie ir vērtība - ja ne ikdienā izmantojami, tad vismaz goda vietā noliekami. Pagrabā dažām telpām ieliktas biezas metāla durvis, ierīkota arī apkures sistēma, bet kopumā nešķiet, ka 18 gadu laikā, kopš tirgus nomnieks bija SIA Roveks, ieguldījumi tirgus ēkās būtu bijuši tādi, lai tos pamanītu uz katra soļa.
***
PAR ĀGENSKALNA TIRGU
• Rīgas pilsētas dome šā gada 24. janvārī apstiprināja Rīgas domes Īpašuma departamenta izstrādāto lēmumu par Āgenskalna tirgus pārņemšanu departamenta valdījumā un jaunas nomas tiesību izsoles rīkošanu uz 30 gadiem.
• Āgenskalna tirgus paviljona platība ir apmēram 4160 kvadrātmetru, bet pieguļošā teritorija - 8433 kvadrātmetri.
• 1925. gadā būvētais Āgenskalna tirgus paviljons ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
