Tas bija parasts darbdienas vakars, kurā tēvs un meita iegāja veikalā nopirkt piederumus glezniecības studiju darbiem un pēc tam devās uz citu lielveikalu.
Bija 2013. gada 21. novembris. Vēla pēcpusdiena. Lielveikalā Maxima iegruva jumts. Jānis un Daina Skadmaņi bija divi no 54 bojāgājušajiem, kuri nepiedzīvoja nākamās dienas rītu. Savdabīgas sagadīšanās dēļ vakar, 16. janvārī, atsāka tiesāt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu un tika atklāta Zolitūdes traģēdijā bojāgājušās mākslinieces Dainas Skadmanes izstāde Dainas Skadmanes mākslas pasaule, kuru rīko Dainas dvīņumāsa māksliniece Anda Skadmane.
Izstāde ir stāsts par Dainas Skadmanes (1990-2013) mākslas pasaules skatījumu pirms Zolitūdes traģēdijas. Ekspozīcijā mākslas galerijā Rietumu Capital Centre skatāmi vairāki darbi, kurus jaunā māksliniece veidojusi no 2001. līdz 2013. gadam. Vispār šajā laika posmā D. Skadmane radīja vairāk nekā 342 mākslas darbus un jau 13 gadu vecumā uzsāka veidot unikālu mākslas veltījumu holokausta liecībām Latvijā. Dainas tuvinieki atceras, ka viņas sapnis bija kļūt par mākslinieci. Viena no viņas 23 gadus ilgā mūža spilgtākajām izstādēm bija Rīgas geto - mājas pirms 60 gadiem - to veidoja abas māsas, Daina un Anda. Izstāde, kuras vēstījums bija par holokaustu, darbi gleznoti uz 1940.-1941. gada papīra. Viens no Dainas darbiem ir Lielbritānijas prinča Čārlza sievas Kamillas privātajā kolekcijā.
Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency
Viņas mākslas darbi Landscape scene un Rumbula atrodas holokaustā izdzīvojušā Nobela miera prēmijas laureāta Eli Vīzela arhīvā, kā arī eksponēti Bostonas universitātē ASV, bet vairāki Dainas darbi iekļauti Frīdas Mihelsones emocionālajā biogrāfiskajā grāmatā Es izdzīvoju Rumbulā. Izstādē var apskatīt arī Dainas pēdējo filigrāno mākslas darbu Vēja egle, kuru bijušais Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš iekļāva Ziemassvētku apsveikumu kartītē 2013. gadā, un 2014. gadā Latvijas pasts izdeva speciālo aploksni, kurā izmantoja Vēja egles dizaina motīvu.