Ieriķu 28 – siltums, miers un komforts vecumdienām

Nu jau pagājis vairāk nekā pusgads, kopš ekspluatācijā ir nodots pašvaldības īres nams Ieriķu ielā 28. Dzīvojamā ēka ir labs piemērs, kā mājai atgriezt otru dzīvi – savulaik šis nams kalpojis par policijas iecirkni un kopmītnēm, bet tad kļuvis neapdzīvots un pamests. Projektu īstenoja pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks. Šodien mājā dzīvo cilvēki, kuriem atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem un valsts likumdošanai pienākas pašvaldības atbalsts mājokļa nodrošināšanai.

Vispārējie novērojumi liecina, ka mājas iedzīvotāji ir ļoti apmierināti ar pašvaldības sarūpēto mājokli - īres maksa ir zema - 83 eirocenti par kvadrātmetru, māja ir silta arī ziemā, un rēķins par siltumu sastāda vien ap 10-14 eiro mēnesī. Vienlaikus ir padomāts par iespēju iziet ārā un papļāpāt ar kaimiņiem, bet, dzīvoklī esot, kaimiņus nedzird - katrs var televizoru skatīties, cik skaļi grib - kaimiņam netraucēs. Taču ir dažas lietas, kam iedzīvotāji iesaka pievērst būvnieku un projekta pasūtītāju uzmanību, - sanitārajā mezglā iebūvētajām dušas kabīnēm ir pārāk augsta pacēluma mala - vecam cilvēkam, turklāt ar kustību traucējumiem, ir ļoti grūti iekāpt un izkāpt no dušas kabīnes. Vienam otram prasītos vismaz par dažiem kvadrātmetriem lielāka telpa. Par visu pārējo gan iedzīvotāji ir ļoti priecīgi un pateicīgi pašvaldībai. SIA Rīgas pilsētbūvnieks sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Kiršblats informē, ka šobrīd saskaņošanas stadijā ir pašvaldības dzīvojamā fonda palielināšanas projekts Mežrozīšu ielā, kurā plānoti vismaz 215 pašvaldības dzīvokļu, kā arī poliklīnika, veselības un dienas centrs.

*

DZĪVESSTĀSTI

Ausma Straume, 75 gadi: «Ar staigulīša palīdzību pārvietojos jau piecus gadus, bet, ja gribu, tad ārā tieku, piemēram, kad jāiet pie ārsta. Ilgus gadus dzīvoju pašā pilsētas centrā - labiekārtotā dzīvoklī Inženieru ielā, saimnieka mājā. Saimnieks mūs trīs vecākas kundzes, kas bija palikušas vienas, salika vienā kopējā dzīvoklī. Nebija nemaz slikti, jo saimnieks īres maksu īpaši nepacēla, bet ziemā ar siltumu kopā sanāca maksāt ap 120 eiro. Kad nodeva šo māju, pienāca arī mana rinda uz dzīvokli - no vienas dzīvokļa kaimiņienes gan bija žēl šķirties. Esmu te visu ar draugu palīdzību iekārtojusi - mēbeles saliktas kompakti, ir TV un dators. Vēl arvien šuju, jo radiem taču vienmēr vajag kaut ko pielabot vai sašūt - šuvēja ir mana dzīves profesija.»

ŠUVĒJA. Ausmas kundze ir labi iekārtojusies - ir gan dators, gan TV, gan mīļotā šujmašīna, kas nestāv dīkā, bet tiek izmantota, lai ko sašūtu radiem un draugiem / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

*

DZĪVESSTĀSTI

Jadviga Vite, 75 gadi: «50 gadu nodzīvoju Ventspils ielā, kas bija salīdzinoši tuvu darbam - abi ar vīru strādājām Stradiņos. Vīrs daudzus gadus slimoja - nomira pirms pieciem gadiem. Mājas saimnieks mūsu dzīvokli gribēja atbrīvot jau sen, tāpēc bija pašvaldībā ielicis mūs rindā - sanāk, ka rindā gaidījām 12 gadu. Sagadījās tā, ka tieši pirms tam, kad vajadzēja pārcelties uz šo dzīvokli, salauzu roku, labi, ka kaimiņi palīdzēja savākt nepieciešamākās lietas un atvest mani. No vecās iedzīves līdzi paņēmu tikai dažas lietas - gleznu, šujmašīnu, ko izmantoju arī par galdiņu, un vēsturisku spoguli. Tas gan vēl nav pielikts - gaidu, kad kāds vīrieša cilvēks to izdarīs. Dzīvoklis ir saules pusē - puķēm un tomātiem uz palodzes ļoti patīk - vakar pirmais sarkanais tomāts jau nokrita. Te ir ļoti jauka dzīvošana.»

DĀRZNIECĪBA. Jadvigas kundzei vienmēr paticis ņemties ar augiem un puķēm. Arī šajā dzīvoklī uz palodzes iekārtojušās puķes un pat tomāti / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

*

DZĪVESSTĀSTI

Tamāra Pļusņina, 70 gadu: «Piedzimu un novecoju mājā ar malkas apkuri Bauskas ielā. Pēc denacionalizācijas saimnieki mājai pakāpeniski pielika īres maksu - samaksāt bija grūti. Kamēr vīrs bija dzīvs, tikmēr tikām galā, bet, kad paliku viena, kļuva ļoti grūti samaksāt. Turklāt jānes bija arī malka, kaut arī ārsti man ieteica neko smagu necelt. Esmu sīka auguma, tāpēc kaimiņi vienmēr smējās, ka malkas maiss ir par mani lielāks. Šajā dzīvoklītī ievācos šā gada 20. janvārī - iekritu kā kaķēns gultā un aizmigu. Esmu ārkārtīgi pateicīga, ka man ir šī vieta - man daudz nevajag, es vienkārši baudu - te ir silti, ir sava duša un tualete. Pasakiet paldies no manis Ušakovam. Pensija man ir 218 eiro mēnesī, no tā par īri un komunālajiem pakalpojumiem vasarā maksāju ap 21 eiro. Zāles gan ir ļoti dārgas, bet vajag, visādas vainas uz vecumu piemetušās, kaut arī jaunībā aktīvi sportoju.»

MIERA OSTA. Kad ienācu šajā dzīvoklī, iekritu gultā un aizmigu kā kaķēns, beidzot man ir silti un ērti. Daudz jau neko nevajag - viss nepieciešamais man ir. Paldies pašvaldībai, uzsver Tamāra / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

*

DZĪVESSTĀSTI

Gaida Reča, 87 gadi: «Dzimusi, augusi un visu dzīvi nodzīvojusi esmu Jaunmīlgrāvī, Ezera ielā - mājā ar daļējām ērtībām - bez vannasistabas un tualeti koridorā. Kaimiņos bija arī dzērāji, kas regulāri bļaustījās. Kopā ar meitu bijām savu dzīvokli labi izremontējušas, bet, kad meita negaidīti nomira, mājas saimnieks sagribēja mūsu dzīvokli, tāpēc man lika pārcelties uz dzīvokli briesmīgā stāvoklī - pirmajā stāvā ar izpuvušām grīdām. Īres maksu pacēla līdz 150 eiro mēnesī, jāmaksā arī par elektrību un malku, bet pensija man ir 255 eiro. Beigās jau piedraudēja, ka atslēgs arī elektrību, kaut arī viņam ne centa nebiju parādā. Strauji pasliktinājās arī veselība - laikam jau uz nervu pamata. Pašvaldības sociālā dienesta darbinieki palīdzēja man iestāties rindā, un pēc 13 gadu gaidīšanas saņēmu šo dzīvoklīti. Es tik ilgi biju salusi, un visādas citas likstas mani vajājušas, ka tagad arī tikai ar kruķi un staiguli pārvietojos. Reizēm domāju: ja būtu agrāk tikusi labiekārtotā un siltā dzīvoklī, varbūt veselība būtu labāka. Kas tagad nekait - sociālā darbiniece atnes visu, kas nepieciešams, aiz loga dzērāji nebļaustās, ir silti un mierīgi.

SILTI. Aiz loga nebļaustās dzērāji un istabā ir silti, tie ir galvenie priekšnosacījumi, kas, pēc Gaidas kundzes domām, ir vajadzīgi vecumdienās / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency