Gleznotājai Džemmai Skulmei par māju un zemi Mežaparkā jāmaksā vairākus tūkstošus eiro liels nekustamā īpašuma nodoklis, tādēļ nākoties pārdot dzimtas relikvijas. Mežaparks ir elitārs privātmāju rajons, kurā īpašumi kļūst arvien dārgāki, tos pērk un pārdod, tādējādi darījumu skaits un summas ietekmē nekustamā īpašuma cenas kopumā. Kadastrālā vērtība, no kā aprēķina nekustamā īpašuma nodokli, privātmājām ir gandrīz tāda pati kā tirgus vērtība.
Dārgais nodoklis nav jaunums, jau 2011. gadā Mežaparka attīstības biedrība rakstīja vēstuli Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes vadītājam Ilmāram Ziedonim, kurā izteica vairākus ierosinājumus un pauda bažas par to, ka vēsturiskie šīs apkaimes iedzīvotāji būs spiesti īpašumus pārdot, jo nevarēs samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. «Pie likmes 1,5% nekustamā īpašuma nodoklis Mežaparkā divkāršojas, bet pie likmes 3% - četrkāršojas un kļūst nesamaksājams pensionāram, ārstam, universitātes pasniedzējam, policistam, skolotājam, pastniekam, medicīnas māsai un praktiski jebkuras profesijas pārstāvim, kādu Mežaparkā dzīvo ne mazums. (..) mums nav iespējas savus zemes gabalus sadalīt, uzcelt lielākas ēkas, vairāk ēku vai kā citādi iegūt līdzekļus paaugstināto nodokļu nomaksai. Valsts mums ir uzlikusi par pienākumu par saviem līdzekļiem saglabāt un uzturēt šo kultūras mantojumu, tomēr mūsu mājām piekrītošo lielo zemes gabalu dēļ mūsu nodokļu slogs arvien palielinās un draud kļūt nepanesams,» teikts vēstulē. Biedrība aicināja piemērot 50 procentu atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim (ēkām un zemei) Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijās ar savrupmāju apbūvi.
Pašvaldību tiesības noteiktas likumā
Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu ietekmē kadastrālā vērtība, ko nosaka Valsts zemes dienests. Pašvaldībai ir tiesības noteikt nodokļa likmi, kas var būt no 0,2 līdz trim procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Trīs procentu likme ir maksimālā, ko var piemērot par nekoptu īpašumu. Normāli nodokļa likme nepārsniedz 1,5 procentus. Šādas likumā Par nekustamā īpašuma nodokli tiesības ļauj noteikt atlaides, kas būtiski samazina vai palielina maksājumu, pat ja kadastrālā vērtība gadu vai divus tiek iesaldēta. Valsts dod pašvaldībām tiesības un iespējas iekasēt maksimāli iespējamo summu, bet, kad nepieciešams, vainu par nodokļa paaugstināšanu noveļ uz vietvarām. Pat ja kadastrālās vērtības bāzi nemainīs, piemēram, turpmākos divus gadus, tas, kas notiks pēc tam un cik maksās māja un kvadrātmetrs zemes, ir neskaidrs un nemainīga maksa netiek garantēta.
Prioritāte - ģimenes ar bērniem
Rīgas dome par prioritāru grupu, kam pienākas būtiskas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, ir noteikusi ģimenes ar bērniem, saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika padomnieks Mareks Gailītis.
Kopš pagājušā gada Rīgā stājušies spēkā jauni noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu. Ģimenes, kurās aug viens vai divi bērni, kopš 2016. gada var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus gan par dzīvokli, gan par tam piekritīgo zemi, bet daudzbērnu ģimenēm nodokļa atvieglojumi ir saglabāti. Atvieglojumi ģimenēm ar vienu bērnu un daudzbērnu ģimenēm ir 50 procentu no aprēķinātās summas, ģimenēm ar diviem bērniem - 70 procentu no aprēķinātās summas.
«Pašvaldība uzskata, ka ģimenes ar bērniem ir vismazāk aizsargātā grupa, tāpēc tika ieviests šāds atbalsts,» norāda M. Gailītis.
Vai būs citi atvieglojumi?
Pašvaldības ziņā ir noteikt, kam un kādas nekustamā īpašuma atlaides pienākas tās teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem. Rīgā šā nodokļa atvieglojumus piešķir arī trūcīgām, maznodrošinātām personām, invalīdiem, vientuļiem pensionāriem, dzīvokļu īpašniekiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā, kurā veikta fasādes siltināšana, u.c.
Rīgas dome kardinālus lēmumus nodokļu politikā neplāno pieņemt un pašlaik gaida valsts politiķu rīkošanos - vai vienīgajam mājoklim tiks samazināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, vai tā būs stabili nemainīga, vai valsts iesaldēs kadastrālās vērtības bāzi un uz cik ilgu laiku.
