Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 12. janvārī, noteica, ka 2018. gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami 9 miljoni eiro, ja 50 % jeb 4,5 miljonus eiro nodrošinās valsts, kā tas paredzēts normatīvajos aktos.
Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009. gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai. Līdz ar to dzīvokļu rindā esošie denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki nevar atrisināt savas mājokļa problēmas, izmantojot šo palīdzības veidu.
„Jau astoto reizi pieņemam lēmumu par pabalstiem nepieciešamo summu un apliecinām, ka pašvaldība ir gatava pārcelšanās pabalstiem rezervēt 4,5 miljonus eiro. Ļoti ceram, ka 2016. gada labākā finanšu ministre Eiropā arī spēs atrast Latvijas lielajā budžetā 4,5 miljonus eiro, lai beidzot varētu atrisināt šajā reģistrā esošo denacionalizēto dzīvokļu īrnieku mājokļa jautājumu,” saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.
Rīgā uz šā gada 1. janvārī bija reģistrēta 431 persona (ģimene) no denacionalizētām mājām, kas vēlas saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstus. Uz šo pabalstu var pretendēt personas (ģimenes) ar noteiktiem ienākumiem, kuras dzīvo denacionalizētajās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajās mājās un ir lietojušas tajās dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.
