Zolitūdes traģēdija varēja atkārtoties: "Prisma" veikala pārsegumi gandrīz iebrukuši

© F64

Šovasar lielveikala "Prisma Deglava" Rīgā, Saharova ielā 30, evakuācijas iemesls bija tas, ka sāka iebrukt piecas pārseguma betona plāksnes, kas katra svēra četras tonnas, vēstīja LTV7 raidījums "Ļičnoje delo", atsaucoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) sniegto informāciju.

Biroja speciālisti secinājuši, ka pārkāpumi pieļauti visos ēkas būvniecības posmos, sākot ar ēkas projektēšanu un beidzot ar tās būvēšanu.

Veikala evakuācija notika šogad 3.jūnijā, kad tika pamanītas izmaiņas lielveikala "Prisma Deglava" konstruktīvajos elementos. Pēc tam veikals tika slēgts.

Raidījums ziņo, ka veikalā no pārseguma sijas atrāvās betona plāksnes, katra 10 metrus gara. "[Plāksnē] ir diagonāla plaisa [..]. Plāksne sabruka nepietiekamas izturības dēļ - tās daļa palika uz balstiem, bet daļa nobruka lejā. Plāksnēs bija armatūra, un, kad plāksne sakustējās, tā atbalstījās uz šo armatūru. Tāpēc plāksnes nenokrita," raidījumam "Ličnoje delo" pastāstīja BVKB Ekspertīžu nodaļas vadītājs Vadims Goremikins.

BVKB izmeklēja notikušo pēc ēkas īpašnieka, uzņēmuma "Aivii centrs" aicinājuma. Pārbaude atklāja, ka Rīgas būvvaldē iesniegtais ēkas projekts un projekts, kas rezultātā tika apstiprināts, būtiski atšķīrās, turklāt uzcelts vēl pavisam kas cits. "Bija sākotnējais projekts. Bija detalizācijas projekts, bet būvēja vēl kaut kā citādāk," raidījumam stāstīja Goremikins.

Problēmas atklājās arī rīģeļa konstrukcijā - sijā, uz kā balstās citi konstrukcijas nesošie elementi.

Visi dokumenti par lielveikala ēku Saharova ielā 30 bija noformēti pareizi, apstiprināti ar projektētāju un būvinženieru parakstiem, informēja raidījums.

BVKB savu slēdzienu par pārbaudi "Prisma" ēkā nosūtījis sertificēšanas organizācijai Latvijas Būvinženieru savienībai, kam būs jālemj par būvniecības speciālistu kompetenci.

Kā ziņots, "Prisma Latvija" pirms termiņa lauza telpu nomas līgumu veikalam "Prisma Deglava" Andreja Saharova ielā. Telpu nomas līguma laušanas iemesls ir BVKB lēmums, ka kopš šā gada jūnija ēku daļēji nav atļauts izmantot komercdarbības veikšanai.

Latvijā

Kāpēc neviens no trim kandidātiem uz ģenerālprokurora amatu neieguva pietiekamu Tieslietu padomes atbalstu? Kas Tieslietu padomes locekļiem kandidātos nepatika? Vai patiesi neviens no viņiem nespēja pienācīgi izklāstīt redzējumu par prokuratūras turpmāko piecu gadu virzību? Varbūt Eiropas Padomes jaunākā ziņojuma dati par prokuratūru pielika treknu punktu Tieslietu padomes izvēlei?

Svarīgākais