Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru „Daugavas stadions” ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.
Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik - tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.
“Izstrādājot stadiona “Daugava” attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,” saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors.
Pašlaik sagatavotais risinājums kļūs par pamatu visas stadiona teritorijas metu konkursam, kura ietvarostiks izstrādāts stadiona arhitektoniskais un funkcionālais risinājums, kā arī telpiskās attīstības vīzija. Plānots, ka metu konkurss tiks izsludināts vasaras otrajā pusē.
“Pēdējā pusgada laikā stadiona “Daugava” un IZM speciālisti ir tikušies ar vairākiem desmitiem sporta federāciju, citiem sporta kopienas pārstāvjiem, kā arī kultūras nozares pārstāvjiem, apzinot iesaistīto pušu vēlmes un vajadzības. Darba gaitā, gatavojoties stadiona projekta metu konkursa izsludināšanai, tika izvērtētas iespējas stadionā apvienot pēc iespējas vairāk sporta veidu, ņemot vērā katra sporta veida infrastruktūras prasības gan treniņu procesa nodrošināšanai, gan sacensību rīkošanai,” saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra „Daugavas stadions” valdes loceklis.
Konsultāciju un izstrādes darba rezultātā izveidotais stadiona attīstības risinājums iekļauj šādus sporta infrastruktūras objektus: vieglatlētikas arēnu treniņu un sacensību vajadzībām, dabīgās zāles futbola laukumu, bobsleja starta estakādi, vieglatlētikas iesildīšanās laukumu treniņu noreisei, vieglatlētikas manēžu vieglatlētikas treniņiem un sacensībām, treka riteņbraukšanas un komandu sporta spēļu treniņiem, kā arī fitnesa, bodibildinga u.c. sporta veidu vajadzībām, multifunkcionālu halli basketbola treniņiem un sacensībām, kā arī citu komandu sporta spēļu sacensību norisei, ledus halli hokeja, daiļslidošanas un kērlinga treniņu un sacensību vajadzībām. Tāpat teritorijā plānota privāto investīciju objektu attīstība, paredzot telpas sportistu viesnīcai, mazumtirdzniecībai, birojiem un tādiem sporta veidiem kā cīņas sports, bokss, taekvondo, džudo u.c.
Noslēguma fāzē rit sarunas par atsevišķu sporta funkciju optimālas izvietošanas iespējām atjaunotajā sporta un kultūras infrastruktūrā. Plānots, ka stadionā “Daugava” pēc apjomīgās atjaunošanas mājvietu varēs rast vismaz šādi sporta veidi: basketbols, bobslejs, bodibildings, bokss, cīņas sports, džudo, fitness, florbols, frisbijs, futbols, handbols, hokejs, kamaniņu sports, kikboksings, kērlings, riteņbraukšana, sambo, daiļslidošana, taekvondo, telpu futbols, vieglatlētika, vingrošana, volejbols.
Visu sporta objektu izbūve tiks paveikta līdz 2022. gadam. Pašlaik jau ir noslēgusies piedāvājumu iesniegšana izsludinātajā projektēšanas un būvniecības konkursā stadiona “Daugava” Rietumu tribīņu pārbūvei, kas tiks īstenota līdz 2018. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem.
Projektu ieviesīs Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions” sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību. Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no pieejamajiem ERAF līdzekļiem 40 191 396 eiro apmērā, ko papildinās valsts līdzfinansējums 7 092 600 eiro apmērā.
Projekta konsultanti SIA “Ernst & Young Baltic” ir aprēķinājuši, ka stadiona projekts līdz 2037. gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikai. Nozīmīga būs arī projekta būvniecības izmaksu radītā pozitīvā ietekme uz ekonomiku.
