Rīgā: Latvijā parādi nav jāmaksā – ar likumdošanas labvēlību no tiem var izvairīties 3 komentāri
 
Rīgā

Latvijā parādi nav jāmaksā – ar likumdošanas labvēlību no tiem var izvairīties

 
Skatīt 2 bildes
DURVIS NEATVĒRA. Piespiedu izlikšanas dienā īrnieks tiesu izpildītājam, policijas un apsaimniekotāju pārstāvjiem durvis neatvēra, kaut arī atvērtais logs liecināja, ka kāds dzīvoklī atrodas / F64
DURVIS NEATVĒRA. Piespiedu izlikšanas dienā īrnieks tiesu izpildītājam, policijas un apsaimniekotāju pārstāvjiem durvis neatvēra, kaut arī atvērtais logs liecināja, ka kāds dzīvoklī atrodas / F64
PARĀDNIEKU MEDNIEKI. Ivo Kiršblats atzīst, ka pēdējos gados no namu apsaimniekošanas uzņēmuma RPB pārvēršas par parādu piedzinējiem un nemaksātāju izlicējiem. Turklāt šajā procesā uzņēmums ir spiests tērēt ļoti lielus līdzekļus, ko varētu ieguldīt namu sakārtošanā / F64
 
Latvijā parādi nav jāmaksā – ar likumdošanas labvēlību no tiem var izvairīties
1 / 2 Bildes 
 
 

Pagājušās nedēļas ceturtdienā ar tiesas nolēmumu bija paredzēta īrnieku piespiedu izlikšana no pašvaldības īres dzīvokļa Ēvalda Valtera ielā 7. Tiesu izpildītājam, pašvaldības policijas un mājas apsaimniekotāja pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RPB) pārstāvjiem īrnieks durvis neatvēra. Ja tuvākajās dienās īrnieks nenodos dzīvokli izīrētāja – Rīgas pašvaldības – rīcībā, dzīvoklim tiks uzlauztas durvis un īrniekam vairs nebūs iespēju iekļūt līdzšinējā mājoklī.

No pirmā brīdinājuma par savlaicīgi nesamaksātajiem īres un komunālajiem pakalpojumiem līdz izlikšanai no dzīvokļa ir pagājuši deviņi! Gadi, kuru laikā īrnieks palicis parādā 11 690,89 eiro. Summa būtu daudz lielāka, ja tiesa divas reizes nebūtu būtiski samazinājusi uzkrātā līgumsoda summu. Papildus parādam atbildētājam jāsamaksā arī tiesāšanās izdevumi.

Deviņu gadu stāsts

No lietas iesniegšanas tiesā līdz tās izskatīšanai vien pagāja vairāk nekā trīs gadi: lieta tiesā iesniegta 2011. gada 25. augustā, bet izskatīta 2014. gada 30. oktobrī. Pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Kiršblats uzsver: «Šis ir tikai viens ļoti spilgts piemērs, kā deviņus gadus var dzīvot cepuri kuldams ne nieka nemaksājot par dzīvokli. Deviņu gadu laikā mūsu juristi un citi darbinieki ir desmitiem reižu braukuši, rakstījuši, sūtījuši, runājuši, brīdinājuši, vienojušies – respektīvi tērējuši naudu un laiku, lai panāktu nemaksātāja izlikšanu no dzīvojamās platības. Kaut esam namu apsaimniekotāji, pašiem negribot esam kļuvuši par parādu piedzinējiem, jo liels darba apjoms saistās tieši ar parādu piedzīšanu un īrnieku izlikšanu. Problēma, jāmeklē tiesu sistēmā un likumdošanas annālēs. Tieslietu ministrs publiski var sūkstīties, ka tiesnešiem liela noslodze, netiek galā ar lietām. Ja tiesneši pieņemtu lēmumus pēc būtības, izliktu nemaksātāju no dzīvokļa, nebūtu šāda situācija. Pamēģiniet nesamaksāt par internetu, jums to atslēgs, ar elektrību tāpat. Tad kāpēc tiek pieļauta situācija, ka par dzīvokli var nemaksāt gadiem?! Tas, ka sistēma ir greiza, ir acīm redzams. Ja tiesneši netiek galā, atdodiet īres valdēm tiesības lemt par izlikšanu.»

Katrs brauciens, katrs brīdinājums un katrs jurista sastādīts dokuments maksā naudu, bet nauda, kā zināms no gaisa nekrīt. Kāds par to galu galā samaksā. Namu apsaimniekotājs tā vietā, lai izremontētu kāpņu telpu vai veiktu citus mājas tehniskā stāvokļa uzlabošanas pasākumus, pieejamos resursus ir spiests tērēt gadiem garām tiesvedībām.

Parādā ap 800 000

Minētais gadījums ir tikai viens no daudziem – simtos skaitāmiem gadījumu. Rodas sajūta, ka iedzīvotāji, kuri saņēmuši tiesības īrēt mājokli pašvaldībai piederošā īpašumā, uzskata, ka viņiem par to vispār nav jāmaksā, kaut arī īres maksa sociālajos dzīvokļos nudien ir zema – 6 eiro centi par kvadrātmetru. Kopumā RPB apsaimniekošanā ir 63 mājas ar gandrīz 6000 dzīvokļiem, no tiem 1/3 dzīvokļu īrnieki savas saistības nepilda korekti, tostarp ir brīdināti par tiesvedības uzsākšanu vai arī lieta ir tiesvedības procesā, bet kopējā parāda summa svārstās ap 800 000 eiro. «Ir tādi parādnieki, kuri, saņemot brīdinājumu, ka lieta tūlīt nonāks tiesā, atnāk un samaksā visu parādu. Ir bijuši gadījumi, ka parādnieks samaksā 4000 vienā maksājumā. Tas parāda, ka ne jau vienmēr nemaksātāji ir mazturīgi, bet gan gluži pretēji – maksātspējīgi, bet meklē iespējas nesamaksāt.» Vaicāts, vai ir izredzes piedzīt parāda summu pēc tam, kad īrnieks ir izlikts no dzīvokļa, Kiršblats nav pārliecināts: «Grūti. Tas ir tiesu izpildītāju ziņā, un process ir ļoti garš un sarežģīts. Atgriežoties pie iepriekšminētā gadījuma: atbildētājas dēli ir pilngadīgi, un tas nozīmē, ka viņi kā šī dzīvokļa iemītnieki būs solidāri atbildīgi par mātes uzkrāto parādu – piedziņa tiks vērsta arī pret viņiem. Ja izdosies, liegumu uzliks arī ģimenes vasarnīcai Saulkrastos.»

Pagājušajā gadā par īres saistību nepildīšanu no pašvaldības dzīvojamā fonda izlikti 42 īrnieki.

Notikumu hronoloģija

• 2006. gada 21. novembrī starp RPB un īrnieku noslēgts īres līgums

• 2009. gada 9. aprīlī starp RPB un īrnieku noslēgta vienošanās, parāds 2077,39 eiro

• 2009. gada 21. augustā RPB izsūta brīdinājumu, parāds 2516,57 eiro

• 2010. gada 4. janvārī RPB Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedz pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, parāds 2744,72 eiro

• 2010. gada 1. martā tiesa lemj atstāt pieteikumu bez virzības

• 2011. gada 21. janvārī RPB atkārtoti izsūta brīdinājumu, parāds 4500,54 eiro

• 2011. gada 25. augustā RPB Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniedz prasības pieteikumu par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu, parāds 5414,03 eiro

• 2013. gada 16. aprīlī tiesas sēde atlikta, parāds 15 651 eiro

• 2014. gada 18. februārī tiesa atlikta, parāds 19 276,20 eiro

• 2014. gada 30. oktobrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedums Izbeigt īres līgumu, izlikt un piedzīt parādu 11 690,89 eiro apmērā (līgumsodu tiesa samazināja līdz 10% no pamatparāda)

• 2014. gada 2. decembrī atbildētāja iesniedz apelācijas sūdzību

• 2014. gada 4. decembrī apelācijas sūdzība atstāta bez virzības

• 2015. gada 5. janvārī tiesa pieņēma lēmumu par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa pagarināšanu

• 2015. gada 13. februārī tiesa atkārtoti nolemj par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa pagarināšanu

• 2015. gada 18. martā tiesa nolemj par apelācijas sūdzības pieņemšanu

• 2015. gada 9. aprīlī RPB tiesā apelācijas sūdzību neatzīst

• 2015. gada 9. novembrī Rīgas apgabaltiesa nospriež izbeigt īres līgumu, izlikt un piedzīt parādu 11 690,89 eiro apmērā (līgumsodu atkārtoti samazina līdz 10% no pamatparāda)

• 2015. gada 23. decembrī atbildētāji iesniedz kasācijas sūdzību

• 2015. gada 29. decembrī tiesa atsaka pieņemt kasācijas sūdzību, līdz ar to tiesas spriedums stājas spēkā no 2015. gada 24. decembra

• 2016. gada 13. janvārī pieprasīts tiesai izsniegt izpildu rakstu

• 2016. gada 3. februārī izpildu raksts iesniegts izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš izlikšanu nozīmēja uz 2016. gada 18. februāri



Komentāri [3]
#
f 24.februāris 2016 23:20 atbildēt
y
 
#
Dace 22.februāris 2016 14:07 atbildēt
PIRMAJĀ izlikšanas vilnī, kad tūkstošiem ģimeņu palika bez pajumtes,kad tūkstošiem darba spējīgu cilvēku devās prom no Latvijas,kad neredzot izeju no tādas dzīves, izdarīja pašnāvības, lai nevajadzētu pārlaist nakti patiltē vai kāpņu telpā, vai tagad, paaugstinot NĪN, netuvojas atkal OTRAIS vilnis ????
 
#
Ra 22.februāris 2016 12:56 atbildēt
Apsaimniekotājiem , ne tikai pašvaldību dzīvokļu, sen vajadzetu būt bankrotējušiem, bet nē, dzīvo cepures kuldami, tātad par nemaksatājiem samaksa godīgie maksataji...
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers