Šonedēļ Rīgā tiek veikta pilsētas ūdensvada tīklu dezinfekcija ar hloru. Pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītājs Māris Bērtiņš uzsver, ka hlora koncentrācija nepārsniegs pieļaujamo normu, tā būs pat 10 reizes mazāka, nekā pieļauj Pasaules veselības organizācijas izstrādātās dzeramā ūdens vadlīnijas. Ūdensvada dezinfekcija notiks no 25. līdz 29. janvārim, un pirmās trīs dienas hlora smaka būs jūtama visspēcīgāk. Šonedēļ hloru ievadīs ūdens attīrīšanas stacijā Daugava un dzeramā ūdens sagatavošanas stacijās pazemes ūdensgūtvē Baltezers-Zaķumuiža.
Dzeramā ūdens hlorēšana Rīgā notiek regulāri, bet hlora koncentrācija dzeramajā ūdenī ir tik niecīga, ka iedzīvotāji to parasti pat nesajūt un nesaož. Lai rīdziniekus nodrošinātu ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, 2001. gadā Rīgas ūdens veica rekonstrukciju ūdens attīrīšanas stacijā Daugava. Tur ūdeni attīra, dezinficē, nostādina, vairākas reizes filtrē un pievieno arī hloru, jo ūdens dzīvojamās mājās plūst pa vecām un nereti savu laiku nokalpojušām caurulēm. Šādi sagatavots ūdens pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem atbilst droša un nekaitīga ūdens prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienības direktīvā un Latvija Republikas Ministru kabineta noteikumos par dzeramā ūdens kvalitāti.
Tomēr ikdienā lietotā hlora koncentrācija – 0,2 miligrami litrā – ir par zemu, lai aizturētu ūdensvadu aizaugšanu un mikroorganismu pastiprinātu vairošanos, kas var novest pie ūdens garšas un smaržas pasliktināšanās. Kopš ūdens attīrīšanas stacijas Daugava rekonstrukcijas vairs nav bijusi nepieciešamība izmantot tik lielas hlora devas kā iepriekš, saka M. Bērtiņš. «No hlora neatteicāmies pavisam, bet samazinājām devu. Tiešā ūdens sagatavošanas staciju tuvumā hlora deva ir 0,2 miligrami litrā, bet tālāk tā arvien vairāk samazinās. Cilvēkam jušanas robeža ir 0,2–0,3 miligrami litrā, tagad palielināsim devu līdz 0,5 miligramiem litrā,» informē Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītājs. Salīdzinājumam – daudzās pasaules valstīs hlora daudzums dzeramajā ūdenī ir no 0,2 līdz 1 miligramam litrā, bet dažos ASV štatos tas sasniedz pat 4 miligramus litrā.
Kāpēc hlors kā dezinfekcijas līdzeklis tiek izmantots? M. Bērtiņš skaidro, ka hloram, salīdzinot ar ozonu, ir paliekošs efekts. Rīgas ūdensvada tīkla kopgarums ir apmēram 1400 kilometri. Avārijas gadījumā pastāv iespēja, ka ūdensvadā pastiprināti savairojas mikroorganismi, tāpēc dezinfekcijas līdzekļa koncentrācijai jābūt paliekošai. «Mēs nedzīvojam sterilā vidē, mikroorganismi ir visur, mums apkārt, mūsos. Piemēram, vienā kubikcentimetrā augsnes mikroorganismu skaits var sasniegt pat miljardu, kamēr dzeramajā ūdenī pieļaujamā norma ir tūkstošs mikroorganismu uz vienu kubikcentimetru. Iepriekšējos gadsimtos liela problēma bija ar ūdeni saistītas epidēmijas – holera, tīfs, dizentērija, kas tika izskaustas, galvenokārt ar 20. gadsimta sākumā uzsākto ūdens dezinfekciju, izmantojot hloru. Hlora iedarbības rezultātā lielākā daļa mikroorganismu iet bojā, un ar lietoto hlora devu tiek kontrolēts pieļaujamais mikroorganismu skaits dzeramajā ūdenī,» saka M. Bērtiņš.
