Brīdī, kad visa pasaule ar šausmām seko līdzi notikumiem Parīzē, savu viedokli par skumjajiem notikumiem pauž arī Rīgas mērs Nils Ušakovs.
"Kad avārijā gāja bojā Krievijas lidmašīna, mūs visus Latvijā šokēja kādas bijušās žurnālistes izteikums. Nesaukšu viņu vārdā, pārāk liels gods. Taču viņas izteikuma būtība bija šāda – "nez kāpēc par bojāgājušajiem krieviem sirds kaut kā sāp ne tik ļoti".
Uz bojā gājušās mazās meitenītes pēdējās fotogrāfijas fonā šis izteikums izraisīja vienlīdz spēcīgas gan dusmas, gan sāpes, kā latviešiem, tā arī krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Gribētu atzīmēt, ka latviešu interneta resursos šo bijušo žurnālisti lamāja pat vairāk nekā krievu interneta resursos.
Taču, protams, interneta komentāros neiztika arī bez izteikumiem no sērijas "viņiem tur ir Putins, Krima, Ukraina, ko tur pārdzīvot", "tā ir karma par Malaizijas boingu" vai arī "proat,s. jūtu līdzi bojāgājušajiem, tie bija parasti cilvēki, taču viņiem ir briesmīgs režīms". Bija arī asi komentāri par tiem, kas devās nolikt ziedus pie Krievijas vēstniecības.
Savukārt šobrīd manī raisa pārdomas tie, kuri vakar rakstīja sociālajos tīklos komentārus par teroraktiem Parīzē no sērijas "viņiem tur ir Charlie Hebdo, brunču mednieks prezidents Ollands, viņi meta bumbas uz Lībiju, kas, tur, ko par viņiem pārdzīvot", "tā ir karma" vai arī "protams, jūtu līdzi bojā gājušajiem, viņi ir ierindas cilvēki, bet viņiem tur ir gejropa un Obama." б
Sakiet, ar ko šie komentētāji atšķiras no bijušās žurnālistes viedokļa, kam bija jautājums par krieviem, kas gāja bojā aviokatastrofā?
Gan pēc lidmašīnas avārijas, gan pēc teroraktiem Parīzē bija mēģinājumi veikt "analīzi" kapraču stilā. Kādus karogus kurš liek pēc attiecīgajām traģēdijām. Un cik aktīvi kurš par ko sēro.
Tiem, kas sēroja par bojāgājušajiem krieviem, tika vaicāts latviski - kāpēc jūs nesērojāt par Malaizijas boingu?
Tiem, kas sēroja par francūžiem, tika vaicāts krieviski - kāpēc jūs nesērojāt par krieviem?
Šādu "analīzi" var salīdzināt ar došanos uz bērēm, lai apskatītos, kāds kuram ir zārks. Un, ja zārki ir atšķirīgi, sākt ilgi un apnicīgi skandalēt.
Un man ir divi secinājumi, raugoties uz rīdzinieku reakciju pēc divām baisām traģēdijām.
Latvieši un krievvalodīgie, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ ir pārlieku daudz žults, vispār viens no otra neatšķiras. Viņi ir pilnīgi dvīņi.
Taču pats galvenais secinājums- pēc šīm divām traģēdijām rīdzinieki burtiski apbēra ar ziediem Krievijas un Francijas vēstniecības. Un pie abām vēstniecībām sēru dienās skanēja gan latviešu, gan krievu valoda. Rīdzinieki ir fantastiski ļaudis, kas patiesi drīkst ar sevi lepoties.
