«Lai arī šeit esam līdz 100 cilvēku, mēs pārstāvam 4900 cilvēku, kas parakstījušies pret tuneļa izbūvi zem Āgenskalna,» biedrības Āgenskalns – mūsu mājas vadītājs Ēriks Pūle vakar Rīgā pie Ministru kabineta ēkas atklāja piketu pret Rail Baltica tuneļa izbūvi zem Rīgas vēsturiskā rajona.
Piketa norises vietā pulcējās desmitiem cilvēku, kuri vienojās kopīgā balsī, sakot «nē» tuneļa izbūvei zem Āgenskalna. Klātesošie rokās turēja plakātus «Zaļā partija, ministra kungi, prezidenta kungs, saglabājiet Rīgas zaļo pērli – Arkādijas parku un tā apkārtni!», kā arī biedrība dalīja zīmes ar uzrakstu «NĒ Āgenskalna tunelim!».
Biedrības Āgenskalns – mūsu mājas vadītājs Ēriks Pūle uzrunāja visus klātesošos caur ruporu: «Tiek stāstīts, ka Latvijā būs brīnumtunelis, uz kuru neiedarbosies ne ģeoloģija, ne fizika, ne arī pasaules prakse. Viss būšot droši, vibrāciju nebūs, arī ietekmes uz iedzīvotājiem un vietējiem īpašumiem nebūšot.» Organizators uzskata, ka no iedzīvotājiem slēpjot faktus un ka «neviens nerunā par to, ka lielu daļu budžeta būs jāsedz Latvijas iedzīvotājiem». Ē. Pūle arī izceļ tādas iespējamās sekas kā gaisa kvalitātes pasliktināšanos vēsturiskajā rajonā un to, ka «pasaules pētījumi liecina – vibrāciju ietekme uz cilvēkiem ir nelabvēlīga iekšējiem orgāniem». Piketētājs tuneļa plānu dēvē par «tārpu Āgenskalna vēderā», kas bojātu ne tikai pilsētas daļas infrastruktūru, bet arī cilvēku veselību.
Piketa norises laikā pie dalībniekiem iznāca satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš solīja pārskatīt Rail Baltica tuneļa izbūvi zem Āgenskalna un izteica pozitīvu vērtējumu iedzīvotāju aktivitātei. «Šāda veida pasākumi ir vērtīgi, jo palīdz ministrijai atrast iedzīvotājiem labvēlīgāko vilciena trases variantu,» teica ministrs. Pēc A. Matīsa uzrunas ministrijā iesniegts dokuments ar parakstiem pret tuneļa izbūvi.
Starptautisko autopārvadājumu firmas SIA Lignum valdes loceklis Uldis Līviņš Rail Baltica projektu neatbalsta un uzskata, ka «tā ir milzīga naudas atmazgāšana, kurā iesaistīta Latvija. Mūsu nacionālā bagātība ir tranzīts, kas ir trīs skaistās ostas». U. Līviņš šaubās par projekta lietderīgumu un neizprot, kā dzelzceļu izmantos: «Cilvēki izvēlēsies lidot pa tiešo, nevis izmantot vilcienu. Mūsu zeme jau tā ir izķēpāta. Esošie līdzekļi būtu jānovirza lauksaimniecībai un lauku ceļu būvei.» Dalībnieks neredz jēgu dzelzceļa būvniecībai – lētāk esot izmantot jūras transportu.
Piketa dalībnieku viedokļi
Students Elvis, kas piketā piedalās kā brīvprātīgais, dalās domās par pasākuma būtību: «Es vienkārši neesmu vienaldzīgs pret to, kas notiek Latvijā. Esmu patriots, līdz ar to mani interesē, kā iznieko valsts naudu. Ir apnicis tas bardaks, kas ir apkārt, tādēļ gribu brīvprātīgi iesaistīties. Nevaru būt nākamā paaudze, kurai atkal ir vienalga.» Elvis par savu iesaisti pastāstīja arī draugiem, kuri piketā piedalījās tieši tāpat – kā brīvprātīgie. Lai arī jaunieši paši nedzīvo Āgenskalnā, Elvis paskaidro, ka «tā ir vēsturiska vieta, kas nozīmīga ne tikai āgenskalniešiem». Students cer, ka pikets rosinās pievērst vairāk uzmanības tuneļa izbūves plānam Āgenskalnā, kas liks cilvēkiem aizdomāties par iespējamām sekām.
Olga un Aleksandrs šobrīd dzīvo Ķengaragā, taču pagātnes atmiņas saistās ar dzīvi pie Arkādijas parka: «Mums ir ļoti svarīgi, lai gan parks, gan visas rajonā esošās ēkas netiktu izpostītas. Uztraucamies, pirmkārt, par to, kā tiek iztērēta valsts nauda. Ir skaidrs, ka šo projektu var veikt arī citādi. Visiem māju iedzīvotājiem būtu jāizmaksā kompensācija, kas varētu sasniegt miljonus. Otrkārt, mūsu draugi vēl joprojām dzīvo Āgenskalnā, un mēs viņiem nenovēlam dzīvi stroikā.»
Nikolajs ir pārliecināts savos uzskatos: «Dzīvoju Latvijā un uzskatu, ka tā ir visiem nozīmīga problēma. Vienalga, kurā galā tas notiek, ja tam ir saistība ar Latviju, ir nozīmīgi par to interesēties. Latvija nav tā valsts, kur varētu būvēt tuneli – mums nav tādu speciālistu, līdz ar to tiks aicināti viesstrādnieki, no kuriem valstij nebūs nekāda labuma.» Vīrietis kopumā Rail Baltica projektu atbalsta, jo uzskata, ka «tas ir izdevīgi visai Baltijai. Būs cilvēku plūsma, tūristi, varēs aizbraukt uz Eiropu. Tas būs ekonomiski un Latvijai politiski izdevīgi».
