Reanimatologs: bērniem varēja būt panikas lēkme
Bērnu slimnīcas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta Specializētās medicīnas centra reanimatologu Vilni Grīnbergu sazvanu dežūras laikā svētdienas vakarā. Dakteris šonedēļ dežurējis arī citās dienās un palīdzējis dejotājiem un dziedātājiem.
Viņš norāda: bērna pašsajūtu var ietekmēt vairākas lietas, un Dziesmu svētkos tās veido faktoru kopumu. «Ģībšana ir īslaicīgi asinsrites traucējumi centrālajā nervu sistēmā, un tie var būt saistīti gan ar ilglaicīgu stāvēšanu, gan sēdēšanu un tad strauju piecelšanos, kad uz īsu brīdi samazinās asins pieplūdums smadzenēm,» stāsta V. Grīnbergs. Parasti lielākajai daļai cilvēku šie simptomi pazūd pēc apgulšanās, apsēšanās, nomierināšanas. Silta tēja – un viss nostājas savās vietās.
Dakteris pēc sestdienas koncerta analizējis notikušo un secina, ka lielākajai daļai bērnu, kuriem radās veselības problēmas, visticamāk, tās bija saistītas ar paniku un psihoemocionālo pārdzīvojumu. «Kad pirmie bērni noģība un viņus nesa no estrādes, pārējie ļoti uztraucās, jo bērns nezina un nevarēja zināt, kas noticis, viņš tikai redz, ka kādam palicis slikti, un varbūt tas notiks ar mani. Tas izraisa panikas lēkmi, ļoti lielu uztraukumu, un citam bērnam var šķist, ka paliek slikti tieši tāpat kā tam bērnam, kurš noģībis,» saka ārsts. Otrs faktors, kam viņš pievērsis uzmanību (bet uzsver, ka nav pietiekami kompetents, lai izdarītu secinājumus un īpaši jau par mākslinieciskām lietām), – brīvības telpa, proti, vieta katram individuālajam dziedātājam. Ja atbilst patiesībai fakts par 31 centimetru uz vienu dziedātāju, tas ir ļoti maz. Veselības traucējumi var būt saistīti ne tikai ar svaiga gaisa trūkumu, aukstumu vai karstumu, bet arī ar apkārtējās vides uztveri, piemēram, var būt panikas lēkmes kopā ar kādu fobiju, piemēram, atrašanās lielā pūlī.
«Dzeramais ūdens – pietiekami, ēdiens, manuprāt, labs, jo es Daugavas stadionā ēdu pats, arī tualetes labi aprīkotas, padomāts par roku mazgāšanu, cits jautājums – vai bērni pietiekami dzer, vai paēd, vai izguļas un vai apmeklē labierīcības, kas arī ir svarīgi bērna veselībai,» stāsta V. Grīnbergs, «es runāju ar daudziem bērniem, kuri nāca pie mediķiem, es jautāju – vai zupu ēdi, vai otro ēdienu ēdi? Nē. Kad pēdējo reizi padzēries un kad biji uz tualeti? Neatceras. Bet šķidruma resursiem ir ļoti liela nozīme, un būtiski bērnam apjautāties, jo viņš ir svešā vidē, daudzi nedēļu prom no mājām. Nedēļas maratona laikā šiem apstākļiem jāpievērš pastiprināta uzmanība.» Mediķis saka: šajos apstākļos viņš apbrīno visus skolotājus, kuriem jānodrošina, lai bērni ir paēduši, izgulējušies un skaisti saģērbti laikus uz mēģinājumiem un koncertiem. «Vai tiešām vajag visu nedēļu tādā spriedzē? Neesmu kompetents spriest, taču, ja man prasa, kas ir galvenais dziesmu svētkos? Lai bērni būtu laimīgi, jo acīm redzami dziedāt un dejot viņi prot!»
Apgalvojot, ka pie bērnu sliktās pašsajūtas un noģībšanas Dziesmu svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā vainojams nogurums, NMP dienests uzsver, ka runa nav tikai par vienu dienu un vienu vakaru. Svētki bērniem risinās jau nedēļu, un, visticamāk, nepietiekama atpūta, pārgurums daudziem bērniem rezultējies ar veselības traucējumiem, tostarp samaņas zaudēšanu. «Mums nav nekāda pamata domāt, ka pie bērnu noģībšanas būtu vainojams kas cits,» Neatkarīgajai saka NMP dienesta speciāliste Ilze Bukša, «kā bērni atpūtās starp mēģinājumiem, koncertiem, vai viņi pietiekami izgulējās un vai paēda? Dziesmu un deju svētku režīms ir atšķirīgs no ierastā. Cik atbildīgajām personām, kuras bija ar bērniem kopā, bija iespējams izsekot bērnu atpūtai un nodrošināt, ka atpūtai atvēlētajā laikā bērni patiešām atpūšas.